Mediķis palīdz pacientam, bet pats kļūst par uzbrukuma upuri: Jēkabpils slimnīca aicina valstī ieviest stingrākus drošības noteikumus 0
Pēc tam, kad Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā ārstam darba laikā fiziski uzbruka pacientes līdzgaitnieks, slimnīcas vadība aicina valstī ieviest vienotus un atbilstoši finansētus drošības standartus uzņemšanas nodaļās. Slimnīcas vadītājs Ervīns Keišs uzsver, ka mediķim, kurš tajā brīdī sniedz pacientam palīdzību, nevajadzētu vienlaikus baidīties par savu drošību.
Neiedziļinoties konkrētās pacientes veselības datos un citos ar personas datu aizsardzību saistītos apstākļos, Keišs apstiprināja, ka 6. augustā Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā izveidojās ļoti nopietna konfliktsituācija.
“Brīdī, kad ārsts uzņemšanas nodaļas telpās centās pacientei sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstam fiziski uzbruka pacientes līdznācējs. Situācijā iesaistītās personas kopumā uzvedās izteikti uzbudināti un agresīvi, tādēļ bija nepieciešama gan Pašvaldības policijas, gan Valsts policijas (VP) iesaiste,” apraksta Keišs.
Viņš uzsver, ka šādu rīcību pret ārstniecības personu, kura konkrētajā brīdī pilda savus profesionālos pienākumus un cenšas palīdzēt pacientam, nevar uzskatīt par pieņemamu nekādos apstākļos.
“Fiziski uzbrukumi ārstniecības personām, par laimi, nav mūsu slimnīcas ikdiena, tomēr mediķiem, īpaši uzņemšanas nodaļā, periodiski nākas sastapties ar pacientu vai viņu pavadošo personu agresīvu, emocionāli sakāpinātu vai draudošu uzvedību. Uzņemšanas nodaļa šajā ziņā ir īpaši sarežģīta vide – cilvēki tajā nonāk akūtās situācijās, nereti alkohola vai citu vielu ietekmē, emocionālā krīzē vai smaga stresa apstākļos,” atklāj slimnīcas vadītājs.
Viņš uzsver, ka slimnīcai kā darba devējam ir pienākums darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nodrošinātu darbiniekiem drošu darba vidi. Tas nozīmē gan iekšējās drošības procedūras, gan personāla rīcības algoritmus konfliktsituācijās, gan nepieciešamības gadījumā operatīvu apsardzes un tiesībsargājošo institūciju iesaisti.
Pēc nopietniem incidentiem ir jāizvērtē arī tas, vai esošie drošības risinājumi ir pietiekami un kas tajos būtu pilnveidojams.
“Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām,” komentē Keišs.
Viņaprāt, tie varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem.
Vienlaikus būtu pamatoti diskutēt arī par to, vai ārstniecības personām, kuras slimnīcās sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, līdzīgi kā sabiedrība īpaši aizsargā citus profesionāļus, kuri savu pienākumu izpildes laikā strādā paaugstināta riska apstākļos, uzskata slimnīcas pārstāvis.
Vienlaikus par būtisku problēmu Keišs sauca arī to, ka papildu drošības prasības ārstniecības iestādēm nozīmē arī papildu izdevumus. “Situācijā, kad slimnīcas vienlaikus saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem un finansējuma samazinājumu tieši neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, prasīt ārstniecības iestādēm vienām pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni ir ārkārtīgi izaicinoši,” komentē valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka drošības prasībām būtu jāseko arī atbilstošam finansējumam.
Viņš norāda, ka ārstam, kurš konkrētajā brīdī glābj vai cenšas glābt cilvēka veselību un dzīvību, nevajadzētu vienlaikus domāt par to, vai viņam pašam uzbruks pacients vai viņa pavadonis. Pēc Keiša paustā, tā ir robeža, kuru kā sabiedrībai nevajadzētu normalizēt.
VP aģentūrai LETA apliecināja, ka par notikušo ir sākts kriminālprocess. Likumsargi izmeklēšanas interesēs plašāk notikušo nekomentē.
Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem slimnīcas apgrozījums 2025. gadā ir bijis 23 594 591 eiro, bet peļņa 1 310 051 eiro. Slimnīcas īpašniece ir Jēkabpils novada pašvaldība.
