Artis Pabriks: “Šī drona notriekšana parāda, ka Baltijas gaisa telpas aizsardzība paliek labāka un veiksmīgāk koordinēta”
0
Kā jau ziņots, šodien neskaitāmi Latgales un Vidzemes iedzīvotāji saņēma brīdinājumus par apdraudējumu gaisa telpā. Šoreiz tas viss bija satraucošāk, nekā iepriekšējo dronu gadījumā, jo teritorija, kas atradās riska zonā, bija plašāka.
Par laimi, viss beidzās labi – Igaunijā drons tika notriekts, taču nu varam sākt izdarīt kārtējos secinājumus. Tieši tāpēc arī sazinājos ar Arti Pabriku, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoru, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītāju.
Viņš norāda, ka šādi incidenti, visticamāk, būs arī turpmāk, mēs no tiem izvairīties nevarēsim vismaz tik ilgi, cik turpināsies Ukrainas un Krievijas karš.
“Šī drona notriekšana parāda, ka Baltijas gaisa telpas aizsardzība paliek labāka un veiksmīgāk koordinēta, jo mēs redzējām, ka drons tiek pamanīts jau brīdī, kad tas ielidoja Latvijas un Igaunijas gaisa telpā. Notika tiešām veiksmīga koordinācija starp Baltijas valstu gaisa spēkiem, iesaistot arī sabiedroto iznīcinātājus,” komentē A.Pabriks.
Kā jau ziņots, drons tika notriekts Igaunijā, to paveica sabiedroto – Rumānijas – iznīcinātājs, kas pacēlās gaisā no Lietuvas Šauļiem. Ne mazāk svarīgi gan esot uzteikt arī mūsu gaisa spēkus no Lielvārdes, kas aktīvi piedalījās informēšanā un koordinēšanā, kā arī robežsardze.
A.Pabriks turpina: “Protams, gribētos, lai dronus var notriekt ātrāk, lai to varam izdarīt ar pašu, nevis sabiedroto spēkiem, kas mums izmaksā dārgām. Bet jācer, ka nākamajā reizē tā arī notiks. Protams, vienmēr ir jāizvērtē arī, kur dronam var ļaut nokrist, saprotu, ka šajā gadījumā arī tika izvēlēta iespējami drošākā vieta.”
Eksperts arī uzskata, ka satraukumam nav pamata: “Jā, šādi droni turpinās lidot, taču nevajadzētu sēt paniku. Mūsu aizsardzības spēki ar katru reizi kļūst gudrāki un labāk sagatavoti. Ceru, ka mums būs arvien lielākas ne tikai novērošanas, bet arī kaujas spējas, lai šādus dronus iznīcinātu pēc iespējas ātrāk un ne vienmēr iesaistot iznīcinātājus.”
Iedzīvotājiem A.Pabriks rosina šādos gadījumos saglabāt mieru un vērot apkārtni. Drons var nokrist vien tad, ja gaisā notiek negadījums, bet šobrīd intensitāte ir tiešām zema.
Viņš vērš uzmanību uz mūsu valsts likumdošanas nepilnībām – joprojām gada laikā likumdošana nav sakārtota – ja drons Latvijā tiktu notriekts, atbildība gultos uz karavīru, kurš to izdarījis, tāpēc situācija nav vienkārša.
Vēl kāds interesants fakts – par drona notriekšanu Igaunijā informāciju saņēmām nedaudz pirms plkst.13.00, taču Latgales iedzīvotāju ziņu par apdraudējuma beigām saņēma vien ap 14.00. Jautāju A.Pabrikam, kāpēc šāda nobīde?
Viņš skaidro, ka ziņa par apdraudējumu tiek saglabāta ilgāk, lai būtu pilnīga drošība, ka viss ir kārtībā.
