Publicitātes foto

AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar akcelerācijas programmu STARTUP WISE GUYS sākusi īstenot SILVATECH jaunu programmu 6

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Lasīt citas ziņas

Tehnoloģiju attīstība mūsdienās arvien uzņem apgriezienus, tādēļ vienmēr ir svarīgi veltīt resursus to apgūšanai un ieviešanai praktiskā darbībā, lai efektivizētu saimnieciskos procesus.

AS Latvijas valsts meži sadarbībā ar akcelerācijas programmu rīkotāju Startup Wise Guys (SWG) sākusi īstenot SilvaTech akcelerācijas programmu, kas apvieno speciālistus gan no mežsaimniecības, gan citām nozarēm, lai meklētu radošus risinājumus aktuālām problēmām Latvijas mežsaimniecībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nezāļu ravētājrobots

AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Sēklas un stādi kokaudzētavas Mežvidi vadītāja Ilva Ivanova stāsta, ka šobrīd LVM SilvaTech akcelerācijas programmas ietvaros ir atsaukusies komanda no Bulduru dārzkopības vidusskolas par iespēju izveidot prototipu tehnoloģijai nezāļu ravēšanai kokaudzētavās. Tā paredzēta ietvarstādu sējeņiem līdz 60 dienu vecumam.

«Nezāļu ravēšanas robotu mēs katrs varam iedomāties citādu, un tā tas arī ir – tie var atšķirties pārvietošanās un tehnoloģijas ziņā,» viņa norāda.

Patlaban tiekot apspriests risinājums par nezāļu ravēšanu ar karstu ūdeni vai tvaiku.

Ideja ir, ka šis nezāļu ravēšanas robots kokaudzētavā tiktu uzstādīts siltumnīcās un poligonos un pārvietotos pa laistīšanas stieni. Robotam jāiemāca noteikt koordinātas katrai šūnai, atpazīstot stādu audzēšanas paliktņu un audzēšanas kasešu izmērus.

Nākamajā solī šis ravēšanas robots ar attēla atpazīšanas funkcijas palīdzību noteiktu mērķaugu un nezāli, nezāli apstrādājot ar karstu ūdeni vai tvaiku. Pēc šīs apstrādes nezāles dzīvotspēja samazinātos vai arī nezāle tiktu ierobežota, izravēta. Ilva Ivanova piebilst, ka šobrīd pastāv arī citas tehnoloģijas nezāļu automatizētai ravēšanai.

«Šis projekts ir aktuāls SilvaTech akcelerācijas programmā. Bulduru dārzkopības vidusskolas komanda strādā pie sākotnēja projekta risinājuma un piedāvājuma. Laiks rādīs, vai tiksim nākamajā akcelerācijas posmā un kā tas attīstīsies,» viņa norāda.

Uz jautājumu, vai viņa prognozē, ka šāda tehnoloģija tuvākā vai tālākā nākotnē tiktu plaši izmantota kokaudzētavās, Ilva Ivanova paskaidro, ka pašlaik projekts atrodas preakcelerācijas (prototipēšanas, testēšanas) stadijā. «Kamēr tehnoloģiskie prototipi nav testēti, vēl ir agrīni vērtēt, kas strādās labāk un kas ne. Iespējams, šādu tehnoloģiju tuvākā vai tālākā nākotnē varētu izmantot arī citās kokaudzētavās. Galvenais ir rast pareizos risinājumus, strādājot pie projekta,» viņa stāsta.

Pie ierobežojumiem šādai tehnoloģijai Ilva Ivanova min stādu izvietojumu un blīvumu ar aizzēlušo zaļo masu no mērķauga. «Šī tehnoloģija atvieglotu cilvēka darbu ietvarstādu sējeņu ravēšanai vismaz pirmajās 60 dienās, ierobežojot nezāles pašā sākuma stadijā. Pašlaik galvenais ir izveidot prototipu un saprast, vai un kā tas strādā,» uzsver kokaudzētavas Mežvidivadītāja.

Lāzerskaneris mugursomā

LVM Attīstības nodaļas attīstības projektu vadītājs Armands Berķis sarunā ar žurnālu Baltijas Koks iepazīstina ar interesantu iekārtu, kura nākotnē varētu lieti noderēt mežu apsaimniekotājiem. Runa ir par speciālu lāzerskeneri, kuru iespējams ievietot mugursomā un ar kura palīdzību varētu iegūt precīzākus datus par mežaudzēm, kas palīdzētu precīzāk plānot meža izstrādes darbus.

«Plānošanas nolūkos mums ir svarīgi pirms izstrādes iegūt pēc iespējas precīzākus datus par mežaudzi. Plānošanā runa var būt gan par dabas vērtību uzskaiti, gan jaunaudžu stāvokli, gan citiem aspektiem,» viņš norāda.

Publicitātes foto

Senāk plānotāji, apsekojot mežu, visu mērīja ar mērlenti, bet tagad mežinieku rīcībā ir speciāli instrumenti, ar kuriem noteikt koku augstumu un caurmēru. Tiek izmantoti visi iespējamie palīglīdzekļi, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus par mežaudzēm, tostarp aerofotogrāfijas, satelītuzņēmumi, kā arī LIDAR – tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai un apstrādei par attālinātiem objektiem, izmantojot aktīvās optiskās sistēmas, kas izmanto gaismas absorbcijas un izkliedes parādības optiski caurspīdīgā telpā.

Armands Berķis stāsta, ka lāzerskeneri var izmantot dažādos veidos, piemēram, pievienot to lidaparātam un skenēt konkrēto platību no augšas. «Ar šo metodi mēs iegūstam datus par koku augstumiem, koku izvietojumu un struktūru. Apvienojumā ar to, ko mēs redzam uz zemes, var pieņemt lēmumus par attiecīgām darbībām mežā,» viņš norāda.

Tomēr meža izstrādātājiem visvairāk interesējošā lieta, ievācot datus, ir audzes krāja pa koku sugām. Lai noteiktu audzes krāju, nepietiek ar to, ka zināmi tikai koku augstumi – ir jāzina arī koka caurmērs. Savukārt to precīzi noteikt no augšas neesot iespējams. Vienlaikus no aerofotogrāfijām, kā arī datiem, kas ievākti ar dronu palīdzību, nav precīzas informācijas par koka stumbru formu.

«Līdz ar to ideja šai tehnoloģijai ir tāda, ka mežu varētu skenēt ne tikai no gaisa, bet arī atrodoties uz zemes. Līdzīgi kā būvniecībā tiek izmantoti skeneri, ar kuriem tiek skenēta, piemēram, ēkas fasāde, vai, piemēram, Heopsa piramīda – tiek iegūts trīsdimensionāls attēls un vēlāk to datorā var aplūkot no visām pusēm un mērīt,» paskaidro Armands Berķis.

Ideja par šādu tehnoloģiju neesot gluži jauna, un esot bijuši vairāki mēģinājumi to ieviest. Iepriekš LIDAR lāzerskeneri novietoja uz trijkāja, attiecīgi to pārvietoja pa speciāli noteiktām atrašanās vietām un veica mērījumus. «Tas viss darbojās gadījumos, kad mežā ļoti veiksmīgi izdevās atrast pareizās vietas, kur novietot ierīci, lai nesanāktu tā, ka viens koks aizsedz otru. Piemēram, biezā pamežā vai vietās ar lielu krūmu daudzumu nav iespējams ieraudzīt precīzu kopainu,» klāsta LVM Attīstības projektu vadītājs.

Publicitātes foto

Šobrīd tehnoloģiju attīstība ir radījusi risinājumus šīm problēmām. «Tagad jaunā pieeja šai tehnoloģijai izskatās visnotaļ cerīgi. Jaunā pieeja nozīmē, ka lāzerskeneris tiek ievietots mugursomā, kas tiek iedota mežaudzes plānotājam, un viņš veic noteiktu maršrutu. Kamēr cilvēks staigā, ierīce veic mērījumus par koku caurmēriem un augstumiem.

Skeneri mugursomās ir bijuši jau iepriekš, un esam tos redzējuši arī LVM, bet tiem visiem bija viena vaina – lai saprastu, kur telpā atrodas katrs no kokiem, skenerim vajadzēja attiecīgu savienojumu un skrajas debesis, lai satelīta signāls tiktu uztverts GPS iekārtā. Mežā diemžēl tas bieži vien var neizdoties, īpaši ja ir blīvāks koku vainaga segums,» stāsta Armands Berķis.

Pēdējos gados parādījusies jauna tehnoloģija, kas varētu risināt arī šo problēmjautājumu. Tehnoloģija ienākusi no robotikas pasaules, un to dēvē par SLAM (simultaneous localization and mapping). Ar tās palīdzību lāzerskeneris spēj veikt kartēšanu arī brīžos, kad nav savienojuma ar GPS.

Armands Berķis teic, ka LVM rīcībā drīzumā nonāks šāds jaunās paaudzes lāzerskeneris un attiecīgi tiks veikti izmēģinājumi. Viņš pauž, ka, ņemot vērā šāda tipa ierīces izmaksas un neskaidrību, vai tā pietiekami precīzi darbosies Latvijas mežos, ir pāragri runāt par praktisku izmantošanu.

«Gribam pārbaudīt, cik labi tas strādā. Mežsaimniecībā tas pagaidām ir eksperimenta līmenī. Zinām, ka ir bijuši izmēģinājumi Jaunzēlandē, Korejā, bet, iespējams, ka tur mērīto koku skaits nav tik liels un atšķiras audzes, piemēram, pamežs, iespējams, ir retāks,» viņš paskaidro.

Uz jautājumu, vai viņš pieļauj, ka šāda meža mērīšana nākotnē varētu kļūt par standartu, Armands Berķis atbild apstiprinoši.

«Nākotne ir precizitātē, iekārtas kļūs arvien mazākas un lētākas. Šobrīd mums ir jāuzaudzē zināšanu bāze, kā ar tām strādāt. Šī ir viena no tehnoloģijām, kas tuvina mūs iespējai mežsaimniecībā strādāt ar paplašināto realitāti. Ja mums ir šāds LIDAR datu mākonis, kuru, iespējams, var apvienot ar parastajiem datiem un fotogrāfijām, tad var iztēloties, ka nākotnē meža plānotājs varēs sēdēt savā birojā vai Bahamu salās un, uzliekot virtuālās realitātes brilles, plānot mežizstrādi,» norāda LVM attīstības projektu vadītājs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Līdz rudenim Rīgas ostā plāno ienākt vairāk nekā simts kruīza kuģu ar teju 100 000 tūristu
Kādi ir jaunie zemnieki? Svarīgi ir turēt savu zemi ciet
Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Lasīt citas ziņas
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40