Publicitātes foto

AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar akcelerācijas programmu STARTUP WISE GUYS sākusi īstenot SILVATECH jaunu programmu 6

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
VIDEO. Tūlītēja atmaksa! Tūrists iemet ūdens pudeli šimpanzes mītnē. Dzīvnieks sadusmojas un iemet to atpakaļ tūristu pūlī 6
Lasīt citas ziņas

Tehnoloģiju attīstība mūsdienās arvien uzņem apgriezienus, tādēļ vienmēr ir svarīgi veltīt resursus to apgūšanai un ieviešanai praktiskā darbībā, lai efektivizētu saimnieciskos procesus.

AS Latvijas valsts meži sadarbībā ar akcelerācijas programmu rīkotāju Startup Wise Guys (SWG) sākusi īstenot SilvaTech akcelerācijas programmu, kas apvieno speciālistus gan no mežsaimniecības, gan citām nozarēm, lai meklētu radošus risinājumus aktuālām problēmām Latvijas mežsaimniecībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nezāļu ravētājrobots

AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Sēklas un stādi kokaudzētavas Mežvidi vadītāja Ilva Ivanova stāsta, ka šobrīd LVM SilvaTech akcelerācijas programmas ietvaros ir atsaukusies komanda no Bulduru dārzkopības vidusskolas par iespēju izveidot prototipu tehnoloģijai nezāļu ravēšanai kokaudzētavās. Tā paredzēta ietvarstādu sējeņiem līdz 60 dienu vecumam.

«Nezāļu ravēšanas robotu mēs katrs varam iedomāties citādu, un tā tas arī ir – tie var atšķirties pārvietošanās un tehnoloģijas ziņā,» viņa norāda.

Patlaban tiekot apspriests risinājums par nezāļu ravēšanu ar karstu ūdeni vai tvaiku.

Ideja ir, ka šis nezāļu ravēšanas robots kokaudzētavā tiktu uzstādīts siltumnīcās un poligonos un pārvietotos pa laistīšanas stieni. Robotam jāiemāca noteikt koordinātas katrai šūnai, atpazīstot stādu audzēšanas paliktņu un audzēšanas kasešu izmērus.

Nākamajā solī šis ravēšanas robots ar attēla atpazīšanas funkcijas palīdzību noteiktu mērķaugu un nezāli, nezāli apstrādājot ar karstu ūdeni vai tvaiku. Pēc šīs apstrādes nezāles dzīvotspēja samazinātos vai arī nezāle tiktu ierobežota, izravēta. Ilva Ivanova piebilst, ka šobrīd pastāv arī citas tehnoloģijas nezāļu automatizētai ravēšanai.

«Šis projekts ir aktuāls SilvaTech akcelerācijas programmā. Bulduru dārzkopības vidusskolas komanda strādā pie sākotnēja projekta risinājuma un piedāvājuma. Laiks rādīs, vai tiksim nākamajā akcelerācijas posmā un kā tas attīstīsies,» viņa norāda.

Uz jautājumu, vai viņa prognozē, ka šāda tehnoloģija tuvākā vai tālākā nākotnē tiktu plaši izmantota kokaudzētavās, Ilva Ivanova paskaidro, ka pašlaik projekts atrodas preakcelerācijas (prototipēšanas, testēšanas) stadijā. «Kamēr tehnoloģiskie prototipi nav testēti, vēl ir agrīni vērtēt, kas strādās labāk un kas ne. Iespējams, šādu tehnoloģiju tuvākā vai tālākā nākotnē varētu izmantot arī citās kokaudzētavās. Galvenais ir rast pareizos risinājumus, strādājot pie projekta,» viņa stāsta.

Pie ierobežojumiem šādai tehnoloģijai Ilva Ivanova min stādu izvietojumu un blīvumu ar aizzēlušo zaļo masu no mērķauga. «Šī tehnoloģija atvieglotu cilvēka darbu ietvarstādu sējeņu ravēšanai vismaz pirmajās 60 dienās, ierobežojot nezāles pašā sākuma stadijā. Pašlaik galvenais ir izveidot prototipu un saprast, vai un kā tas strādā,» uzsver kokaudzētavas Mežvidivadītāja.

Lāzerskaneris mugursomā

LVM Attīstības nodaļas attīstības projektu vadītājs Armands Berķis sarunā ar žurnālu Baltijas Koks iepazīstina ar interesantu iekārtu, kura nākotnē varētu lieti noderēt mežu apsaimniekotājiem. Runa ir par speciālu lāzerskeneri, kuru iespējams ievietot mugursomā un ar kura palīdzību varētu iegūt precīzākus datus par mežaudzēm, kas palīdzētu precīzāk plānot meža izstrādes darbus.

«Plānošanas nolūkos mums ir svarīgi pirms izstrādes iegūt pēc iespējas precīzākus datus par mežaudzi. Plānošanā runa var būt gan par dabas vērtību uzskaiti, gan jaunaudžu stāvokli, gan citiem aspektiem,» viņš norāda.

Publicitātes foto

Senāk plānotāji, apsekojot mežu, visu mērīja ar mērlenti, bet tagad mežinieku rīcībā ir speciāli instrumenti, ar kuriem noteikt koku augstumu un caurmēru. Tiek izmantoti visi iespējamie palīglīdzekļi, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus par mežaudzēm, tostarp aerofotogrāfijas, satelītuzņēmumi, kā arī LIDAR – tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai un apstrādei par attālinātiem objektiem, izmantojot aktīvās optiskās sistēmas, kas izmanto gaismas absorbcijas un izkliedes parādības optiski caurspīdīgā telpā.

Armands Berķis stāsta, ka lāzerskeneri var izmantot dažādos veidos, piemēram, pievienot to lidaparātam un skenēt konkrēto platību no augšas. «Ar šo metodi mēs iegūstam datus par koku augstumiem, koku izvietojumu un struktūru. Apvienojumā ar to, ko mēs redzam uz zemes, var pieņemt lēmumus par attiecīgām darbībām mežā,» viņš norāda.

Tomēr meža izstrādātājiem visvairāk interesējošā lieta, ievācot datus, ir audzes krāja pa koku sugām. Lai noteiktu audzes krāju, nepietiek ar to, ka zināmi tikai koku augstumi – ir jāzina arī koka caurmērs. Savukārt to precīzi noteikt no augšas neesot iespējams. Vienlaikus no aerofotogrāfijām, kā arī datiem, kas ievākti ar dronu palīdzību, nav precīzas informācijas par koka stumbru formu.

«Līdz ar to ideja šai tehnoloģijai ir tāda, ka mežu varētu skenēt ne tikai no gaisa, bet arī atrodoties uz zemes. Līdzīgi kā būvniecībā tiek izmantoti skeneri, ar kuriem tiek skenēta, piemēram, ēkas fasāde, vai, piemēram, Heopsa piramīda – tiek iegūts trīsdimensionāls attēls un vēlāk to datorā var aplūkot no visām pusēm un mērīt,» paskaidro Armands Berķis.

Ideja par šādu tehnoloģiju neesot gluži jauna, un esot bijuši vairāki mēģinājumi to ieviest. Iepriekš LIDAR lāzerskeneri novietoja uz trijkāja, attiecīgi to pārvietoja pa speciāli noteiktām atrašanās vietām un veica mērījumus. «Tas viss darbojās gadījumos, kad mežā ļoti veiksmīgi izdevās atrast pareizās vietas, kur novietot ierīci, lai nesanāktu tā, ka viens koks aizsedz otru. Piemēram, biezā pamežā vai vietās ar lielu krūmu daudzumu nav iespējams ieraudzīt precīzu kopainu,» klāsta LVM Attīstības projektu vadītājs.

Publicitātes foto

Šobrīd tehnoloģiju attīstība ir radījusi risinājumus šīm problēmām. «Tagad jaunā pieeja šai tehnoloģijai izskatās visnotaļ cerīgi. Jaunā pieeja nozīmē, ka lāzerskeneris tiek ievietots mugursomā, kas tiek iedota mežaudzes plānotājam, un viņš veic noteiktu maršrutu. Kamēr cilvēks staigā, ierīce veic mērījumus par koku caurmēriem un augstumiem.

Skeneri mugursomās ir bijuši jau iepriekš, un esam tos redzējuši arī LVM, bet tiem visiem bija viena vaina – lai saprastu, kur telpā atrodas katrs no kokiem, skenerim vajadzēja attiecīgu savienojumu un skrajas debesis, lai satelīta signāls tiktu uztverts GPS iekārtā. Mežā diemžēl tas bieži vien var neizdoties, īpaši ja ir blīvāks koku vainaga segums,» stāsta Armands Berķis.

Pēdējos gados parādījusies jauna tehnoloģija, kas varētu risināt arī šo problēmjautājumu. Tehnoloģija ienākusi no robotikas pasaules, un to dēvē par SLAM (simultaneous localization and mapping). Ar tās palīdzību lāzerskeneris spēj veikt kartēšanu arī brīžos, kad nav savienojuma ar GPS.

Armands Berķis teic, ka LVM rīcībā drīzumā nonāks šāds jaunās paaudzes lāzerskeneris un attiecīgi tiks veikti izmēģinājumi. Viņš pauž, ka, ņemot vērā šāda tipa ierīces izmaksas un neskaidrību, vai tā pietiekami precīzi darbosies Latvijas mežos, ir pāragri runāt par praktisku izmantošanu.

«Gribam pārbaudīt, cik labi tas strādā. Mežsaimniecībā tas pagaidām ir eksperimenta līmenī. Zinām, ka ir bijuši izmēģinājumi Jaunzēlandē, Korejā, bet, iespējams, ka tur mērīto koku skaits nav tik liels un atšķiras audzes, piemēram, pamežs, iespējams, ir retāks,» viņš paskaidro.

Uz jautājumu, vai viņš pieļauj, ka šāda meža mērīšana nākotnē varētu kļūt par standartu, Armands Berķis atbild apstiprinoši.

«Nākotne ir precizitātē, iekārtas kļūs arvien mazākas un lētākas. Šobrīd mums ir jāuzaudzē zināšanu bāze, kā ar tām strādāt. Šī ir viena no tehnoloģijām, kas tuvina mūs iespējai mežsaimniecībā strādāt ar paplašināto realitāti. Ja mums ir šāds LIDAR datu mākonis, kuru, iespējams, var apvienot ar parastajiem datiem un fotogrāfijām, tad var iztēloties, ka nākotnē meža plānotājs varēs sēdēt savā birojā vai Bahamu salās un, uzliekot virtuālās realitātes brilles, plānot mežizstrādi,» norāda LVM attīstības projektu vadītājs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum”
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
VIDEO. Tūlītēja atmaksa! Tūrists iemet ūdens pudeli šimpanzes mītnē. Dzīvnieks sadusmojas un iemet to atpakaļ tūristu pūlī 6
FOTO. Drāma aristokrātu ģimenē: miljonu mantiniece uz ielas dzemdē bērnu un pazūd mīklainos apstākļos 8
Pārnes biznesu uz Saeimu: deputāte Vīksna iesaista vīna reklamēšanā Saeimas priekšsēdētāju Smiltēnu un ministru Sprindžuku 48
Lasīt citas ziņas
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 29
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Pasaules ekonomikas foruma ziņojums: Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas 15
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
VIDEO. Portugālē mazā ciematiņā atrasts visvecākais dzīvojošais suns pasaulē. Viņa vecums pārspēj visus zināmos rekordus
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Tanku piegāde Ukrainai var notikt jebkurā brīdī – Vācija apstiprinājusi “Leopard 1” piegādi no rūpnīcu krājumiem
“Jums neērti nav?”: TV personība Žaklīna Cinovska nikna uz Latvijas bankām, kas turpina pelnīt Ukrainā
Lapsa: Tas nav vienkārši apkaunojums, ka valsts nespēj izsniegt saviem pilsoņiem pases un ID kartes
Matroškas, degvīns un pat Čeburaška: Artūrs Mednis nosauc populāras lietas, kuras patiesībā krievi “nozaga” citām tautām 13
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Lapsa: Tas nav vienkārši apkaunojums, ka valsts nespēj izsniegt saviem pilsoņiem pases un ID kartes
13:52
VIDEO. Portugālē mazā ciematiņā atrasts visvecākais dzīvojošais suns pasaulē. Viņa vecums pārspēj visus zināmos rekordus
13:16
“Jums neērti nav?”: TV personība Žaklīna Cinovska nikna uz Latvijas bankām, kas turpina pelnīt Ukrainā
13:00