ASV sagrāba Krievijas tankkuģi: Kāpēc Putins klusē, un vai Eiropa darīs to pašu Baltijas jūrā? 101
Pēc nedēļu ilgas vajāšanas Atlantijas okeānā, trešdien, 7. janvārī, amerikāņu spēki ar Karalisko gaisa spēku lidmašīnu atbalstu uzkāpa uz Krievijas tankkuģa “Marinera” un sagrāba to.
2025. gada decembrī ASV krasta apsardze iepriekš bija mēģinājusi aizturēt kuģi, kas ceļoja no Irānas uz Venecuēlu. Tobrīd tas saucās “Bella1” un kuģoja zem Panamas karoga. Tomēr apkalpe atteicās paklausīt pavēlēm un pagriezās atpakaļ Atlantijas okeāna virzienā, vēlāk mainot karogu uz Krievijas un nosaukumu uz “Marinera”.
Tankkuģim “Bella1/Marinera” kopš 2024. gada ir piemērotas ASV sankcijas par nelikumīgu Irānas naftas transportēšanu. Aizturēšanas priekšvakarā Krievija pat nosūtīja zemūdeni un citus jūras spēkus tā pavadīšanai, taču tas neizdevās.
Pēc aizturēšanas Krievijas Transporta ministrija paziņoja, ka ASV armijai, kurai bija rīkojums kuģa konfiskēšanai, nebija tiesību to darīt. Krievijas Ārlietu ministrija vēlāk piebilda, ka pieprasa humānu attieksmi pret krieviem, kuri atradās uz kuģa.
Venecuēlas nafta: ASV izspiež Ķīnu un Krieviju no reģiona
ASV aizturēja sankcionēto Krievijas tankkuģi dažas dienas pēc militārās operācijas Venecuēlā, kuras mērķis bija sagūstīt nelikumīgo prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu.
Baltais nams un Valsts departaments sociālajos tīklos izplatīja Trampa fotoattēlu ar uzrakstu: “Šī ir mūsu puslode, un Amerikas Savienoto Valstu prezidents neļaus apdraudēt mūsu drošību.”
Vēlāk Baltā nama administrācijas vadītāja vietnieks Stīvens Millers šo daļu nosauca par “Trampa doktrīnu”, norādot, ka ASV kā lielvalsts izmantos savus militāros spēkus, lai aizsargātu Amerikas intereses.
Jau 2025. gada septembrī ASV armija sāka triecienus narkotiku kontrabandas kuģiem. ASV apstiprināja 35 šādus triecienus Karību jūrā un Klusā okeāna austrumu daļā.
Decembra vidū Tramps pavēlēja “pilnīgi un absolūti” bloķēt visus sankcionētos naftas tankkuģus, kas dodas uz Venecuēlu un no tās. Neskatoties uz valsts sekretāra Marko Rubio paziņojumu, ka ASV rīcība nebija vērsta uz kontroles iegūšanu pār Venecuēlas naftas ieguvi, trešdien, 7. janvārī, Tramps paziņoja, ka Karakasas pārejas posma iestādes piegādās ASV no 30 līdz 50 miljoniem barelu sankcionētās naftas.
“Šī nafta tiks pārdota par tirgus cenām. Es kā Amerikas Savienoto Valstu prezidents kontrolēšu naudu, lai nodrošinātu, ka tā nāk par labu Venecuēlas un Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem,” piebilda Tramps.
Tas attiecas gan uz naftu no ASV konfiscētajiem tankkuģiem, gan uz naftu, kas glabājas glabātuvēs. Kā sacīja Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Rodžers Vikers, Venecuēlai vairs nav pieejamu tankkuģu naftas pārvadāšanai.
“Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka Venecuēla vairs nevar sūknēt jēlnaftu, jo tai nav vietas, kur to uzglabāt, un nav vietas, kur to nosūtīt. Tankkuģi ir pilni un gaida, kad tos nogādās uz atbilstošo vietu, cerībā, ka nafta tiks pārdota atklātā tirgū, nevis atdota Ķīnai par velti,” sacīja senators Rodžers Vikers.
Turklāt, kā vēsta ABC News, Trampa administrācija paziņoja Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītājai Delsijai Rodrigesai, ka valstij ir jāpārtrauc saikne ar Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, jāizraida to oficiālie padomnieki un jāpiekrīt ekskluzīvai ražošanas un pārdošanas partnerībai ar ASV.
TSN.ua ziņo, ka Venecuēlai pieder pasaulē lielākās apstiprinātās naftas rezerves. ASV īpašā operācija Venecuēlā ir milzīgs trieciens Krievijai un Ķīnai.
Pēdējo desmitgažu laikā Pekina ir sniegusi Karakasai miljardus aizdevumu, un lielākā daļa Venecuēlas naftas eksporta nonākusi Ķīnā. Nav grūti iedomāties, kā pasaules cenas mainīsies, kad Venecuēlas nafta atgriezīsies tirgū, un kā tas ietekmēs Krievijas ieņēmumus.
Kāpēc Putins klusē: Eiropas rīcība Baltijas jūrā
Pēc Krievijas tankkuģa “Marinera” sagrābšanas Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Gili paziņoja, ka kuģim ir kaunpilna vēsture un tas ir daļa no Krievijas un Irānas sankciju apiešanas sistēmas, kas veicina terorismu, konfliktus un ciešanas no Tuvajiem Austrumiem līdz Ukrainai.
Baltā nama pārstāve Karolīna Levita norādīja, ka aizturētā kuģa apkalpe var tikt saukta pie atbildības ASV tiesā par sankciju politikas pārkāpšanu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Tramps nebaidās turpināt aizturēt “ēnu flotes” tankkuģus, neskatoties uz iespējamo attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un Ķīnu.
Ķīnas Ārlietu ministrija Krievijas tankkuģa aizturēšanu nosauca par “nopietnu starptautisko tiesību pārkāpumu”. Krievijas Valsts dome apsūdzēja ASV pirātismā un pat aicināja veikt torpēdu uzbrukumus vairākiem amerikāņu kuģiem, kā arī uzbrukumus Eiropā un Melnajā jūrā.
Tomēr ne Putins, ne Prezidenta Jūrlietu padomes vadītājs Patruševs nav atbildējuši. Acīmredzot Kremlis saprot, ka lieta, iespējams, neattieksies tikai uz tankeri “Marinera”.
NBC News norāda, ka vismaz trīs citi sankcionētie tankkuģi, kas pēdējās nedēļās kuģoja netālu no Venecuēlas, ir nomainījuši karogus pret Krievijas karogiem.
Savukārt laikraksts “The Washington Post” norāda, ka šim stāstam ir vēl viens slēpts aspekts: Tramps ievērojami mainījis attieksmi pret Krieviju pēc meliem par viltus Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukumu viņa rezidencei Valdajā.
Viceprezidents Dž. D. Venss, komentējot tankkuģa “Marinera” sagrābšanu, mēģināja attaisnot Kremļa reputāciju, apgalvojot, ka “tas bija viltus Krievijas tankkuģis”. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga uzsvēra ASV izlēmīgo vadību:
“Mēs atzinīgi vērtējam šo pieeju attiecībām ar Krieviju: rīcība, nevis bailes,” uzsvēra Sibiga.
Tāpēc Eiropas NATO dalībvalstīm, kurām ir piekļuve Baltijas jūrai, tagad jāseko ASV piemēram un jāpārtrauc baidīties no Krievijas “ēnu flotes” tankkuģu aizturēšanas.
TSN.ua vairākkārt ziņojis, ka Krievija kopš 2025. gada sākuma izmanto sankcionēto kuģu eskortu, lai iebiedētu Eiropu ar tiešas militāras konfrontācijas iespējamību. Piemēram, pagājušā gada maijā Maskava nosūtīja tankkuģi “Su-35 Jaguar”, kas aptuveni minūti pārkāpa NATO gaisa telpu, bet jūnijā pirmo reizi izvietoja ar Uran raķetēm bruņotu raķešu korveti “Boikiy”.
Turklāt zināms, ka “ēnu flotes” tankkuģi ne tikai piegādā dronus Eiropas ostām, bet arī lido no kuģiem, lai izspiegotu kritiski svarīgas iekārtas.
Šādi tankkuģi atkārtoti pamanīti kritiski svarīgu kabeļu tuvumā Baltijas jūrā. Jaunākais incidents, saistīts ar telekomunikāciju kabeļa bojājumu starp Somiju un Igauniju, kas notika 2025. gada 31. decembrī, kad Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs arestēja beramkravu kuģi “Fitburg”, kas devās prom no ostas uz Krieviju. Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka kuģis piederēja Krievijas “ēnu flotei”.
