ASV prezidenta bijušais padomnieks: “Eiropā ir tikai viens līderis, kurš varētu tikt galā ar Trampa prokrievisko uzvedību” 0
Eiropas vājums nav pārsteigums – tieši tāpēc Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka laiks nostrādās viņa labā, “The Washington Post” atzinis ASV vēstnieks ANO un bijušais Trampa padomnieks drošības jautājumus Džons R. Boltons.
Pagājušajā nedēļā ES līderi nespēja vienoties par aptuveni 210 miljardu eiro iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu kā aizdevumam Ukrainai.
Viņš atgādina, ka Trampa administrācija jau iepriekš mēģinājusi izjaukt šos ES plānus, lai aktīvus izmantotu Trampa miera plānā.
Eiropas sūtītais signāls esot vājš: “Mēs atbalstām Ukrainu, bet ne pilnībā.” Savukārt Eiropas nespēja aizstāt sarūkošo ASV palīdzību un Francijas un Vācijas sabiedrības atbalsta samazināšanās Kijivai vēl vairāk nostiprina Putina pārliecību.
Neskatoties uz ASV izlūkdienestu atšķirīgo vērtējumu, Tramps publiski apgalvo, ka Putins vēlas mieru Ukrainā. Tikmēr Krievijas galvenais sarunvedējs Kirils Dmitrijevs esot paudis Maskavas gandarījumu par Eiropas finanšu krīzi.
Boltons arī kritizē Trampa “diplomātisko sapņu komandu”, kas vairāk vēlas panākt jebkādu vienošanos, nevis aizstāvēt ASV drošības intereses. Vienošanās mērķis, viņaprāt, esot tikai viens – Nobela miera prēmija Trampam.
Ņemot vērā, ka galvenie Eiropas līderi – Francijā, Vācijā un Lielbritānijā – cieš no iekšpolitiskiem satricinājumiem, tikai viens cilvēks varētu aizpildīt vakuumu, spriež Boltons. Šis cilvēks ir Marks Rite – ilggadējais Nīderlandes premjers un NATO ģenerālsekretārs – vienīgais, kurš ar savu pieredzi un sakariem NATO varētu pretoties Trampa prokrieviskajai nostājai.
“Šis nav parasts laiks, un tāpēc arī NATO līderim būs jāspēlē netipiska loma,” viņš uzsvēra un brīdināja, ka Ukrainai un Rietumiem priekšā ir gara ziema.
Skaidrs signāls Putinam
Kā iepriekš ziņoja aģentūra LETA, ES līderi piektdien panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, bet nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.
Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.
“Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu,” platformā “X” rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. “Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām.”
Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.
Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.
Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir “skaidrs signāls” Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien samita sākumā pateica ES līderiem, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir pareizais ceļš.
“Krievijas aktīvus vajag izmantot, lai aizsargātos pret Krevijas agresiju un atjaunotu to, kas ir sagrauts Krievijas uzbrukumos. Tas ir morāli. Tas ir taisnīgi. Tas ir likumīgi,” sacīja Zelenskis.
Zelenskis sacīja, ka Kijivai vajadzīga lēmuma pieņemšana līdz gada beigām un ka stingrāks finanšu pamats viņa valstij var nodrošināt tai lielākas priekšrocības sarunās par kara izbeigšanu.
