Atbalsts – aktīvajiem lauksaimniekiem, kas ražo pārtiku 0
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Latvijas lauksaimniecībai ir nepieciešams ne tikai atbilstošs ES finansējums, bet arī skaidrs plāns, ko ar šo naudu darīt un kādus mērķus sasniegt, tā teikt, gaišākai nākotnei. Tieši tāpēc Zemkopības ministrija kopā ar nozares organizācijām ir sagatavojusi Rīcības plānu Latvijas lauksaimniecības izaugsmei nākamajiem desmit gadiem. Tā būtība ir vienkārša: lauksaimniecībai jāspēj vairāk saražot un vairāk pārstrādāt tepat Latvijā, jākļūst efektīvākai un produktīvākai, konkurētspējīgākai un mazāk atkarīgai no ES un valsts atbalsta maksājumiem. Tas ir svarīgi gan pašiem lauksaimniekiem, gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā.
Kāpēc šāds plāns vispār vajadzīgs?
Mēs Latvijā protam izaudzēt graudus un dārzeņus, saražot pienu, gaļu, olas un citus produktus. Eksports ir laba lieta, taču vēl labāka tad, ja eksportējam augstas pievienotās vērtības produktus. Taču pagaidām lauksaimnieku izaudzēto pārāk bieži no Latvijas izvedam kā izejvielu, pēc tam veikalos pērkot jau citās valstīs ražotus gatavus produktus. Tas nozīmē, ka radām pienesumu citas valsts ekonomikai – daļa darba vietu, peļņas un nodokļu aizplūst ārpus Latvijas, jeb – mēs peļņu uzdāvinām citiem.
ZM izstrādātā Rīcības plāna 2027.-2036. gadam mērķis ir šo situāciju mainīt. Tam jāpalīdz panākt, lai vairāk pievienotās vērtības būtu saražots Latvijā – mūsu pārstrādē, mūsu uzņēmumos, mūsu reģionos.
Vienlaikus Rīcības plāns palīdzēs sagatavoties nākamajam ES plānošanas periodam 2028.-2034. gadā. Šobrīd nākamajam plānošanas periodam Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) Latvijai paredzēti 2,621 miljardi eiro, bet Zemkopības ministrija turpina darbu, lai panāktu lielāku finansējumu. Nozares ieceru īstenošanai būtu nepieciešami 4,142 miljardi eiro. Taču turpmāk ar prasību “dodiet vairāk naudas” nepietiks. Nozarēm ir jāparāda, kādi būs rezultāti – efektīvāka ražošana, augstāka produktivitāte, spēcīgākas saimniecības, konkurētspējīgāka pārtikas cena, vairāk vietējo produktu veikalos un lielāks pienesums pašu un darbinieku maciņos, kā arī, kas nav mazsvarīgi, valsts ekonomikā.
Turklāt, viena no izaugsmes atslēgām ir eksportspējas stiprināšana un tādējādi ir svarīgi, lai no valsts tiktu eksportēti produkti ar augstu pievienoto vērtību. Te ir viela pārdomām, ar ko Latvija var izcelties citu valstu vidū? Mēs esam zaļa valsts, spējam saražot augstvērtīgus un kvalitatīvus produktus, t.sk. bioloģiskos produktus, tāpēc ir jāizmanto arī šis potenciāls un priekšrocības, ar ko varam būt pārāki pār citiem.
Atbalstam jāpalīdz augt, nevis izdzīvot
Viena no būtiskākajām problēmām ir daudzu saimniecību lielā atkarība no atbalsta maksājumiem. Mazajām un vidējām saimniecībām atbalsts veido 80 un pat 95 procentus no ieņēmumiem. Tas ir ļoti daudz. Tas nenozīmē, ka atbalsts nav vajadzīgs. Lauksaimniecību nelabvēlīgi tieši var ietekmēt daudzi neprognozējami faktori no laikapstākļiem un slimībām līdz pat ģeopolitikai un tirgus svārstībām. Taču atbalstam jāpalīdz saimniecībām kļūt stiprākām un efektīvākām, nevis gadiem ilgi eksistēt vienā un tajā pašā stāvoklī.
Tāpēc Rīcības plāns lielu uzsvaru liek uz atbalsta atdevi. Vienkārši sakot – katram ieguldītajam eiro būtu jādod atpakaļ vairāki eiro, jo atbalstam jānodrošina lauksaimniecības izlaides un pievienotās vērtības pieaugums.
Dati būs kā saimnieka kompass
Lai saimniecība varētu attīstīties, tās saimniekam ir jāzina, kas ar to notiek finansiālā ziņā. Cik tā saražo? Kādi ir izdevumi? Ir peļņa vai tikai ieņēmumi? Vai ir zaudējumi, kāpēc tie rodas un kā ar tiem tikt galā? To visu mums var pastāstīt dati, ja zinām, kur tos iegūt un kā izmantot. Diemžēl šobrīd aina nav iepriecinoša. No visām lauku saimniecībām tikai septiņi procenti ražotāju veic divkāršo ieraksta grāmatvedību. Tas nozīmē, ka ļoti daudzās saimniecībās iespējams nav skaidrības par to reālo ekonomisko un finanšu stāvokli. Tas nav pārmetums saimniekiem. Tas ir signāls, ka datiem ir daudz lielāka nozīme, tas ir jāsaprot un dati jāņem vērā. Ja saimniecība gribēs attīstīties un pretendēt uz atbalstu, tai būs jāspēj parādīt, ko tā dara un kādus rezultātus sasniedz. Tāpēc nākotnē liela uzmanība tiks pievērsta datu kvalitātei saimniecību līmenī, sniedzot attiecīgu palīdzību tiem saimniekiem, kas vēlēsies saimniekot savā zemē.
Kam būs paredzēts lauksaimniecības atbalsts?
Rīcības plāna svarīga daļa ir arī skaidrāka izpratne par to, kam pienākas KLP ienākumu atbalsts. Pamatdoma ir vienkārša: šim atbalstam jānonāk pie tiem, kas ražo lauksaimniecības produktus un piedalās pārtikas nodrošināšanā. Tas nenozīmē, ka kāds tiks vienkārši “izmests no sistēmas”. Mums ir svarīga katra saimniecība lauku reģionos. Latvijā ir arī saimniecības, kas galvenokārt uztur ainavu, pļavas un vidi, bet neražo pārtiku tirgum. Arī šāds darbs ir vajadzīgs. Taču te ir jābūt citam finansējuma avotam. Ja saimniecība uztur vidi, nevis ražo, tad atbalstu turpmāk paredzēts nodrošināt no Valsts un reģionu partnerības plāna līdzekļiem, nevis no KLP. Pavisam vienkārši – pārtikas ražošanu atbalsta ar lauksaimniecības naudu, bet ainavas un vides uzturēšanu – ar tam piemērotākiem instrumentiem.
Putnkopība kā pozitīvs piemērs
Te īpaši vēlos izcelt putnkopības nozari. Šī nozare nav tikai gaidījusi, ko valsts un ES tai piedāvās, bet pati ir aktīvi strādājusi pie savas stratēģijas. Latvijas putnkopji ir spējuši noformulēt, kur nozare atrodas šodien, kādi ir tās mērķi un kas jādara, lai augtu.
Tas ir ļoti svarīgi, jo pieejamo atbalstu var gudri novirzīt tikai tad, ja nozare pati saprot, kur tā ir šobrīd un ko vēlas sasniegt. Nevis vienkārši sauc palīdzības, bet skaidri pasaka: mums vajag stiprināt eksportu, ražošanu, pārstrādi, kvalitāti vai tirgus pozīcijas. Dara un sasniedz to. Putnkopības nozare ir labs piemērs arī tāpēc, ka tās pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto jau tagad pārsniedz ES vidējo rādītāju. Vienkāršā valodā tas nozīmē – šī nozare spēj strādāt efektīvi un radīt produktu ar augstu vērtību. Skaists piemērs, no kura mācīties citām lauksaimniecības nozarēm.
Ko no tā iegūst sabiedrība?
Rīcības plāns paredz, ka arī citām lauksaimniecības nozarēm jāizstrādā savas stratēģijas. Tas attiecas uz graudkopību, piena nozari, augļu un dārzeņu audzētājiem, cūkkopību, putnkopības, gaļas liellopu nozari un citām jomām. Šāda pieeja ir pareiza, jo tikai paši nozaru ļaudis vislabāk saprot gan pašreizējo situāciju, gan savu potenciālu un nākotnes iespējas. Vieniem svarīgākais ir eksports, citiem – vietējā tirgus atgūšana, trešajiem – pārstrādes attīstība vai kvalitātes uzlabošana.
Vidusmēra pircējam var šķist, ka šie jautājumi attiecas tikai uz lauksaimniekiem. Nē, tā tas nav. Tieši otrādi – tas skar mūs visus, katru Latvijas iedzīvotāju, turklāt katru dienu. Ja Latvijas lauksaimniecība būs stiprāka, veikalos būs vairāk vietējo produktu. Ja vairāk pārstrādes notiks Latvijā, būs vairāk darba vietu. Ja saimniecības kļūs pelnošākas, valstij būs lielāki nodokļu ieņēmumi. Cilvēki būs pārtikušāki un vairāk naudas tiks drošībai, izglītībai, kultūrai, veselības aizsardzībai, ceļiem, transportam u.c. Visbeidzot, ja pārtikas ražošana būs spēcīgāka, mēs būsim daudz mazāk atkarīgi no ārvalstu piegādēm krīžu laikā.
