Kā mantu krāšana izskatās no vairāk nekā trīs tūkstošus gadus senās ķīniešu filozofijas fenšui viedokļa, stāsta konsultants un pasniedzējs fenšui formu skolā Oļegs Mežeckis: 5
– Ja mājoklī ir šauri vai tas pieblīvēts ar mēbelēm un citām mantām, cilvēks psiholoģiski nevar justies labi. Pēc fenšui principiem pozitīvu enerģiju rada atvērta, plaša telpa. Ja skapji piepildīti ar vecām mantām, kas gadiem ilgi nav izmantotas, tā ir kā smaga nasta, kuru nesat uz saviem pleciem. Pēc fenšui – ja lietu izmanto, tā ir vajadzīga, ja neizmanto – nav vajadzīga. Taču princips – jo mazāk mājoklī mantu, jo labāk – arī nav pareizs. Tām jābūt tieši tik, cik to nepieciešams. Piemēram, māksliniekam, radot gleznu, nepietiek ar piecām sešām krāsām, bet nav arī vajadzīgi pieci vai septiņi tūkstoši krāsu. Ir nepieciešami kādi trīsdesmit četrdesmit krāsu toņi. Pēc fenšui nav arī labu vai sliktu lietu, bet ir vajadzīgas un nevajadzīgas lietas. Tas, cik lietu katram vajadzīgs, ir atkarīgs no cilvēka individuāli. Ja kādu lietu neesat izmantojis divus gadus, no tās droši varat atvadīties. Tas gan neattiecas uz ģimenes relikvijām un labām grāmatām. Taču, ja, piemēram, mājoklī ierīkojat kamīnu, bet to nekurināt, tas no fenšui viedokļa ir slikti, jo veidojas negatīva enerģija. Katrai lietai ir jābūt pielietojumam, tad tā ir dzīva. Mantas atdzīvina cilvēka pieskārieni. Daudzi ļaudis domā, ka, atdodot savas mantas kādam, kuram tās vēl var būt noderīgas, atpakaļ nāk pozitīva enerģija, bet pēc fenšui principiem tā nav. Ir pilnīgi vienalga, vai mantu kādam atdodat vai izmetat. Kamēr kāds priekšmets pieder jums, tas saglabā jūsu enerģiju, bet, tiklīdz to atdodat kādam citam, jūsu enerģija no šīs mantas ātri izzūd. Tiesa, ja cilvēks atdevis kādam mantu, kuras bijis ļoti žēl, un pēc tās skumst, tad šī manta bijušajam īpašniekam var raidīt atpakaļ negatīvu enerģiju. Piemēram, cilvēks kaut kāda iemesla dēļ spiests pamest dzīvokli, kurā ļoti labi juties. Varbūt katru dienu iet garām šai mājai un skumst. Ar to viņš nodara sev ļaunu. Jo pats galvenais enerģijas avots ir cilvēks.
No vecām mantām, protams, ieteicams atbrīvoties, bet, ja kāda ir ļoti mīļa un no tās ļoti negribas šķirties, tad to nevajag darīt. Īpaši tas attiecas uz veciem ļaudīm, kam senas lietas kalpo kā saikne ar kādreiz notikušiem nozīmīgiem notikumiem. Galvenais, lai mantas saistās ar pozitīvām emocijām. Šīs ķīniešu filozofijas piekritēji mēdz teikt – tāpat kā nav ideālu cilvēku, tā nav arī iespējams ideāli ievērot fenšui. Vienmēr būs atkāpes, bet no iespējamā jācenšas izvēlēties labāko.
