Jautājums zinātniekam: kas ir šūnas atmiņa? 0
Lasot populārzinātniskus rakstus, vairākkārt esmu saskārusies ar terminu “šūnas atmiņa”. Vai varat izskaidrot, kas tā īsti ir? Rasma Priedīte Kauguros
Atbild Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors DĀVIDS FRIDMANIS: – Šūnas atmiņa ir komplekss process. Pēc savas būtības tas ievērojami atšķiras no tā, ko mēs saprotam ar atmiņu savā ikdienā. Atšķirībā no cilvēka organisma kopumā šūna darbojas tikai un vienīgi pēc konkrētas iepriekš sastādītas programmas, kas ir ierakstīta katra cilvēka genomā. Tādēļ šūnas atmiņa atšķirībā no neirālās (smadzeņu) atmiņas ietver nevis jaunas informācijas apguvi, bet ārēju faktoru izraisītu šūnas vielmaiņas pārslēgšanos no vienas apakšprogrammas uz citu. Nosacīti šūnas atmiņu var iedalīt īslaicīgajā un ilglaicīgajā. Īslaicīgā ir pārejoša un saglabājas tikai tad, ja mēs pastāvīgi saskaramies ar konkrēto ārējo faktoru. Piemēram, ādas iedegums ādas šūnās melanocītos veidojas tikai ultravioletā starojuma ietekmē un lēnām pazūd, ja ar to vairs nesaskaramies. Ilglaicīgā turpretī ir paliekoša. Tā parasti ietver paliekošu noteiktu gēnu ieslēgšanu vai izslēgšanu pēc saskares ar konkrēto ārējo faktoru. Piemēram, Amerikas pamatiedzīvotājiem pēc tam, kad tie bērnībā pārstāj lietot uzturā (mātes) pienu, paliekoši izslēdzas laktāzes (laktozi šķeļošā fermenta) gēns un izveidojas piena/laktozes nepanesība. Ilglaicīgajai atmiņai ir arī ļoti liela nozīme cilvēka augļa attīstības procesā, kad cilmes šūnas, saņemot attiecīgo signālu, pārveidojas un paliek par muskuļu, redzes, smadzeņu un citām specializētām šūnām.
Jautājumus zinātniekiem un citiem speciālistiem arī turpmāk varat sūtīt pa e-pastu HYPERLINK “mailto:[email protected]”[email protected] vai pēc adreses: žurnāls “Mājas Viesis”, Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010, “Jautājums zinātniekam”.
