Ukrainas armijas militārās mācības netālu no Kijevas, kurās piedalās arī valsts prezidents Petro Porošenko, 03.12.2018
Ukrainas armijas militārās mācības netālu no Kijevas, kurās piedalās arī valsts prezidents Petro Porošenko, 03.12.2018
Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Atis Lejiņš: Krievija mēģina ekonomiski nožņaugt Ukrainu 5

Autore – Ilze Pētersone

Ukrainas prezidents Petro Porošenko nupat brīdinājis pasauli, ka Krievijas agresīvā rīcība Kerčas šaurumā un pastiprin tā bruņošanās pierobežā liecina par draudiem viņa zemei ar “pilna apmēra” karu. Atis Lejiņš, kurš pazīstams kā pieredzējis politiķis, savulaik Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pārkāpis bīstamu robežu un par padarīto var dabūt “bumeranga efektu”. Lasiet rakstā Ata Lejiņa viedokli!

Reklāma
Reklāma

Kara nebūs

Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Lasīt citas ziņas

Ar karošanu gan nekad īsti nevar zināt, bet es teiktu, ka nebūs visaptveroša kara, tāpēc ka ukraiņi ir labi bruņoti. ASV ilgstoši Ukrainai piegādā prettanku ieročus, ko, starp citu, Obama (bijušais ASV prezidents Baraks Obama. – I. P.) savā laikā negribēja darīt. Atbalsts pieaudzis, un Ukrainas bruņotie spēki izskatās diezgan labi.

Putins neriskēs, citādi tas būtu megakarš, jo ukraiņi ar amerikāņu ieročiem dos pretim. Krievijas prezidents ļoti labi saprot, ka tā tiks iesaistīta NATO, kas piegādās Ukrainai ieročus vēl vairāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt amerikāņi nesen neparasti lielos apjomos piegādāja munīciju savai bāzei Vācijā. Es to tulkoju kā signālu Krievijai, lai tā nemēģina kaut ko uzsākt arī pret Baltijas un ziemeļvalstīm, Poliju. Bruņojas arī mūsu tuvākās kaimiņienes Somija un Zviedrija, kas kļuvušas de facto tikpat kā par NATO dalībvalstīm, atliek vien nobalsot par iestāšanos. Jāatceras, ka aizsardzībai Eiropa nopietnāk pievērsās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai.

Krievija žņaudz Ukrainu

Ar karu Donbasā, Krimas aneksiju un kuģu aizturēšanu Krievija mēģina ekonomiski nožņaugt Ukrainu. Pati Krievija pārkāpj 2004. gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu, kas nenovilka robežu Azovas jūrā starp šīm valstīm, tā pieļaujot, ka tajā var kuģot abas puses.

Taču jau pirms nesenā incidenta Krievijas robežsardze aizturēja Ukrainas kuģus ar ieganstu, ka tie jāpārbauda, vai neapdraud jauno tiltu ar terorisma aktu. Kuģu dīkstāves dēļ Ukraina zaudē ienākumus, jo Kerčas šaurums kā pieeja Melnajai jūrai tai ir ārkārtīgi svarīgs, lai tirgotos ar Turciju un citām valstīm. Jau tā tilts neļauj iziet cauri kuģiem, kas augstāki par 35 metriem.

Stingrākas sankcijas

ASV, Eiropa, NATO solidarizējas ar Ukrainu kā agresijas upuri. Ja Krievija tādā garā turpinās, var nonākt līdz gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecības jautājumam, par kuru mums radušās domstarpības ar Vāciju un dažām citām valstīm. Zinām, ka amerikāņi mūs atbalsta. Iespējams, ka Vācijai būs jānorij krupis un celtniecība jāpārtrauc.

Tur gan ir iesaistītas privātās kompānijas, taču valsts var iejaukties, ja tiek skartas ģeopolitiskās intereses. Piemēram, poļi pirms pāris mēnešiem noslēdza līgumu ar amerikāņiem par gāzes piegādi Baltijas jūrā un ir izbūvējuši termināli sašķidrinātajai gāzei par apmēram trešdaļu no tā apjoma, kādu viņiem piegādā Krievija.

Reklāma
Reklāma

Vai tai draud lielākas ekonomiskās sankcijas? Par vienu no ierosinājumiem – atslēgt Krieviju no SWIFT jeb Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības sistēmas – jau runāja, kad tā iebruka Ukrainā. Putinam ir pietiekami daudz partneru Eiropā, kas ekonomiskās sankcijas vispār grib atcelt, piemēram, Itālijas populisti.

Tāpat jāatceras, ka viņš bija lūgts viesis Austrijas ārlietu ministres kāzās un pat dejoja ar līgavu. Putinam tas vien ko nozīmēja – viņi ir man kabatā! Viņam atrodas atbalstītāji arī citās Eiropas valstīs, kad palasu vācu presē sabiedrisko domu – ir kā ir.

Tramps – Putina “mīlētājs”

Tramps ir Putina “mīlētājs”, taču Baltajā namā darbojas arī pieauguši cilvēki un gādā par ASV sankcijām pret Krieviju, kas vērtējamas pat kā stingrākas nekā Eiropas pieņemtās.

Tā vien šķiet, ka Krievijas prezidentam ir “kompromats” pret Trampu, tas nojaušams no tā, cik ļoti ASV prezidents uztraucas par īpašā prokurora Roberta Millera vadīto izmeklēšanu apsūdzībās par Krievijas aģentu un Trampa komandas cilvēku iespējamo slepeno vienošanos priekšvēlēšanu kampaņas gaitā.

Putins domā, ka Tramps palīdzēs, bet viņš to nevar izdarīt, jo Amerikai jāievēro savas valsts intereses. Man radies iespaids, ka Putinam ir sakāpis galvā un viņš pārkāpis to robežu, aiz kuras sākas bumeranga efekts par iepriekš padarītajiem nedarbiem.

Uzziņa

Ukrainas prezidents paziņo par kara draudiem

Pēc Krievijas agresijas pret ukraiņu kuģiem Kerčas šaurumā Ukrainas pierobežas apgabalos uz 30 dienām noteikts karastāvoklis.

Gar Ukrainas robežu izvietotajās Krievijas militārajās bāzēs tanku skaits šoruden trīskāršojies.

Krievija anektētajā Krimas pussalā sāk izvietot jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.