Līdzīgi kā pavasarī, ārkārtējā situācijā daudzas kultūras iestādes ir spiestas slēgt savas durvis. Pagaidām – uz četrām nedēļām.
Līdzīgi kā pavasarī, ārkārtējā situācijā daudzas kultūras iestādes ir spiestas slēgt savas durvis. Pagaidām – uz četrām nedēļām.
Foto: Dainis Bušmanis

Iedarbina plānus “B”, “C” un “D”. Kultūras iestāžu izdzīvošana otrajā ārkārtējā situācijā 0

Linda Kusiņa-Šulce, Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga” 286
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs! 23
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
Lasīt citas ziņas

Krasi pieaugot saslimstībai, līdz ar valstī izziņoto ārkārtējo situāciju Latvijas kultūras nozares darbība atkal lielā mērā ir paralizēta, ar ierobežojumiem var darboties vienīgi muzeji, bibliotēkas, arhīvi, kultūras centri un citas kultūrvietas.

Darbības apturēšana skar gan valstisko sektoru – teātrus, koncertorganizācijas, Latvijas Nacionālo operu un baletu, kinoteātrus u. c. –, gan pašvaldību kultūras iestādes, gan plašo pašnodarbināto sektoru, gan kultūras nozares uzņēmējus, pasākumu rīkotājus, gan apjomīgo amatierkustību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzsākot publikāciju ciklu par Latvijas kultūru pandēmijas otrajā vilnī, “Kultūrzīmes” šoreiz runāja ar dažu lielāko kultūras iestāžu pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kādas izdzīvošanas stratēģijas viņi šoreiz gatavi aktualizēt, un varēja secināt – atšķirībā no pavasara šobrīd vismaz daļai sagatavots plāns “B” un “C”.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis pēc lēmuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 6. novembrī teica: “Līdz šim kultūras vietas nav bijuši lielākie saslimšanas avoti, taču tagad vairs nevaram garantēt, ka nebūtu citādi. Neviens no ierobežojumiem paglābts koncerts vai izrāde nedrīkst būt kaut vienas cilvēka dzīvības cenā.”

Savukārt sociālajā tīklā “Facebook” viņš paudis, ka “jebkuriem lielākiem ierobežojumiem kultūras nozarē jānāk ciešā sazobē ar atbalsta mehānismiem, jo nozare pēc pavasara apturēšanas visu šo laiku ir strādājusi lielāku vai mazāku ierobežojumu apstākļos.”

Kā “Kultūrzīmes” informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, raksta tapšanas laikā vēl tika apkopota informācija gan no publiskā, gan privātā kultūras sektora par nepieciešamo atbalstu un otrdien KM paredzēja nākt ar saviem priekšlikumiem, kas pēc tam tiks izskatīti finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā.

Ar plānu “B”un “C”

Juris Žagars.
Foto: Zane Bitere/LETA

Atklātībā jau izskanējis, ka Dailes teātra vadība pieņēmusi lēmumu darbību apturēt līdz 29. decembrim. Teātrī gan turpināsies mēģinājumi un darbs pie jauniem iestudējumiem.

Iepriekš Dailes teātra direktors Juris Žagars raidījumam “900 sekundes” norādījis, ka pilnīga publisko pasākumu apturēšana uz noteiktu laiku būtu daudz produktīvāka nekā neskaidrība, kas valdījusi pēdējās divas nedēļas, jo jau kopš oktobra vidus strauji krities skatītāju skaits.

Juris Žagars arī uzsvēra – tā kā apstājusies biļešu ieņēmumu plūsma, teātriem būs atkal nepieciešams finansiāls atbalsts, lai varētu skatītājiem atdot biļešu naudu, kā tas izdarīts pēc pirmās ārkārtas situācijas.

Taču patlaban teātra finanses esot nostabilizējušās, viņš pauda, piebilstot, ka valsts teātri šajā situācijā ir, iespējams, vislabākajā stāvoklī: “Pirmkārt, šis laiks mums ļāva kompaktēt resursus, izvērtēt, kas tiešām ir nepieciešams. Otrkārt, cilvēku paradums lietot teātri ir diezgan stabils, tu jūti – tikko atver zāli, tā piepildās. Es domāju, tikko varēsim vērt vaļā zāli, to darīsim, un tajā brīdī mums jau būs saražotas jaunas izrādes.”

Plāns “B” un “C” ir arī Nacionālajam teātrim, “Kultūrzīmēm” atklāja teātra Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Grāvīte.

Viņa pastāstīja, ka teātris paspējis atdot lielāko daļu pavasarī nenospēlēto izrāžu. Lielākās problēmas bijušas ar ļoti pieprasīto izrādi “Pūt, vējiņi!”, kuru nav bijis iespējams spēlēt, jo tajā uz skatuves būtu gandrīz tikpat daudz cilvēku kā iepriekš ar ierobežojumiem bija atļauti visā zālē, turklāt amatierkolektīvi, kas piedalās izrādē, nemaz nedrīkst pulcēties kopā.

Tāpat ieilgs parāda izrāžu atdošana abonementu īpašniekiem – katra abonementa izrāde tagad jāspēlē divus vakarus, lai biļešu īpašnieki varētu to noskatīties aptuveni no iegādātās vietas.

“Novembrī mēs būtu gandrīz paspējuši atdot “Īsto sālsmaizi”, izrādei “Tukšais zieds” būtu tikuši līdz 5. abonementam. Savukārt “Perfektā teikuma nāve” piedzīvos pirmizrādi tikai decembrī – to dabūsim spēlēt divas sezonas,” pauda Lolita Grāvīte.

Decembrī bija ielikts arī prāvs izrādes “Ezeriņš” bloks – vai to teātris varēs nospēlēt plānotajā laikā, pagaidām vēl pāragri prognozēt.

Tomēr, neraugoties uz ierobežojumiem un to, ka biļetes pērk ievērojami mazāk, kopš vasaras vidus teātrim izdevies atgūt trauslu finansiālo līdzsvaru, sacīja Lolita Grāvīte. Tiek rūpīgi izsvērts, kuras izrādes atmaksājas spēlēt, mazie laukumi visu laiku bijuši izpārdoti, turklāt vasaras nogalē daudzas mazo zāļu izrādes spēlētas Lielajā zālē, tādēļ biļetes par tām izdevies atdot ātrāk.

Tiek arī strādāts pie alternatīvām izrādēm. Kopš vasaras repertuārā ir digitālā izrāde “Margarēta”, kas notiek zūmā, uz to pieteikušies vidusskolēni, jo izrāde papildina skolas programmu.

Novembrī sadarbībā ar Kultūras ministriju teātris piedāvās arī digitālu izrādi “Pilsētas 2. teātris” – sākumā tikai skolēniem, divu dienu laikā jau pieteikušās 50 klases, kurām ar KM atbalstu izrādi varēs parādīt bez maksas, savukārt pēc tam uz vairākām izrādēm varēs arī iegādāties biļetes.

“Tāpat mums digitālajā piedāvājumā saglabājusies izrāde “Skolotājs”, un tad, skatoties pēc tā, cik garš būs šis pārtraukums, pamazām liksim klāt – ir izstrādāts arī Ziemassvētku piedāvājums. Mums ir plāns “B” un arī plāns “C”, jo šī ir jau otrā reize, esam sagatavojušies,” sacīja Lolita Grāvīte.

Arī Jaunais Rīgas teātris lielāko daļu pavasarī nenospēlēto izrāžu paguvis skatītājiem atdot, sacīja teātra reklāmas un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Liepiņa.

Tomēr, ieviešot ārkārtas stāvokli, veidosies jauns parāds, turklāt novembrī bija paredzētas trīs pirmizrādes, kuras tādā gadījumā nāksies atcelt. Inga Liepiņa atzina – daļēji rēķinoties ar šādu iespēju, ticis veidots JRT miniseriāls “Aģentūra”, kuru jau no 27. novembra būs iespējams skatīties interneta platformā.

Atšķirībā no citiem seriāliem, lai noskatītos šo, būs jāiegādājas biļete, kas maksās 50 eiro, vai, pērkot iepriekšpārdošanā no 20. līdz 26. novembrim – 40 eiro. Šādi filmu varēs skatīties visi vienā mājsaimniecībā dzīvojošie.

Tāpat teātris plānojis, ka filmu trijos vakaros varēs noskatīties klātienē JRT zālē, iegādājoties 40 eiro vērtu biļeti. Pagaidām izsludināts, ka šāda iespēja tiks piedāvāta no 11. līdz 13. decembrim, taču saistībā ar ārkārtas stāvokli situācija var mainīties.

Liepājas teātrim skaidrības par 2021. gadu nav

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Vīrusa pirmā viļņa laikā viena no kultūras iestādēm, kas tā ietekmi izjuta sevišķi smagi, bija Liepājas teātris (LT), kurš sava pašvaldības kapitālsabiedrības statusa dēļ nesaņēma valsts atbalstu, bija spiests atlaist 30% darbinieku un pat sezonas atklāšanas priekšvakarā tā pastāvēšana bija zem jautājuma zīmes.

Teātrim izdevās iegūt daļu nepieciešamā finansējuma Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”, bet Liepājas pašvaldība tikai oktobra vidū LT piešķīra 250 000 eiro, ko teātris var tērēt, lai atdotu skatītājiem parādus par nenotikušajām izrādēm un pamatdarbības nodrošināšanai līdz gada beigām.

Runājot par teātra 2021. gada budžetu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins sarunā ar “Kultūrzīmēm” teic: “Tādas īstas skaidrības, kā mums dzīvot nākamajā gadā, nav. Ir runāts par kādu kontrolskaitli, bet pilnīga neskaidrība ir par jauniestudējumiem.”

Šobrīd teātris joprojām turpina atdot skatītājiem naudu par nenotikušajām izrādēm. Tomēr tagad, līdz ar jauno ārkārtas situāciju, šis process atkal sāksies no jauna.

H. Laukšteins gan saka, ka tagad noteikti nav runa par tik lielu summu kā pirmā viļņa laikā, jo cilvēki ir bijuši ļoti piesardzīgi, iegādājoties biļetes.

Reaģējot uz Liepājas teātra nevienlīdzīgo situāciju Latvijas teātru kopainā, Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt un izskatīt iespējamos teātra attīstības modeļus, šo jautājumu skatot arī plašākā kontekstā.

“Šobrīd process virzās diezgan smagi un lēni,” saka H. Laukšteins.

Viens no izskatītajiem variantiem – teātris varētu tikt iekļauts līdzīgā VKKF finansējuma mērķprogrammā, kāda jau pastāv attiecībā uz reģionālajām koncertzālēm un Rotko centru.

Tomēr šādā gadījumā, šo atbalstu sasummējot ar pašvaldības dotāciju, tā Liepājas teātrim vienalga būtu nepietiekama. Savukārt pilnīgai Liepājas teātra pārejai valsts statusā būtu nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro, kuru ministrijai nav.

Runājot par teātra darbības perspektīvu ārkārtas situācijas laikā, H. Laukšteins teic: “Digitālo izrāžu laukā nekāpsim. Vienreiz pavasarī pamēģinājām un sapratām, ka tās ir neadekvātas izmaksas un rezultāts ir ļoti slikts. Ja runa ir par četrām nedēļām, kā izskan, tad, visticamāk, piesardzības apstākļos turpināsim mēģinājumus, ražošanu.”

Opera pārceļ jauniestudējumus

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile “Kultūrzīmes” informēja, ka arī LNOB šobrīd plāno turpināt decembrī paredzēto jauniestudējumu ražošanu, kā arī mēģinājumus, ievērojot pastiprinātus drošības pasākumus.

Abas ārkārtējās situācijas laikā ieplānotās pirmizrādes rasta iespēja pārcelt uz vēlāku laiku – baleta jauniestudējums “Divi metri” Jaunajā zālē paredzēts 21. un 22. decembrī, savukārt Džuzepes Verdi operas “Simons Bokaneg-ra” izrādes plānotas 9., 11., 18. un 22. decembrī.

Iepriekš iegādātās biļetes būs derīgas. LNOB repertuārā novembrī un decembrī tiks veiktas arī citas izmaiņas, par kurām informācija tiks publicēta mājaslapā www.opera.lv. LNOB ar skatītājiem, kurus skars izmaiņas, sazināsies arī personīgi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
Seno tibetiešu horoskops. Ļoti neparasts, ārkārtīgi precīzs!
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
TV24
Trampa draudi NATO ir radījuši bažas visā Eiropā, ka amerikāņu kodollietussargs drīzumā var tikt aizvērts
Baltijas valstis neglābs aizsardzības līnija: militārais eksperts par to, kā Krievija rīkosies, ja vēlēsies tām uzbrukt
Lasīt citas ziņas
TV24
Zvejsalnieks: Viennozīmīgi pēc marta Krievijā būs gan mobilizācija, gan vēl stingrāka skrūvju piegriešana
TV24
Latvijā dronus ražo 14 uzņēmumi, taču lielākā daļa no tiem nav piemēroti militārām vajadzībām
TV24
Vai arī privātmāju īpašniekiem obligāti jābūt brūnajam bioatkritumu konteineram?
VIDEO. Vai vari pateikt, ka šis ir mākslīgi radīts? “OpenAI” nāk klajā ar rīku, kas momentā no teksta izveido video
Veselam
8 “nedarīt”, kas palīdzēs uzlabot tavu dzīvi
22:23
Dārzs
Citrusiem ir savas noteiktas prasības. Kā rūpēties par lielveikalā iegādātiem  citruskociņiem?
21:59
VIDEO. Vai vari pateikt, ka šis ir mākslīgi radīts? “OpenAI” nāk klajā ar rīku, kas momentā no teksta izveido video
21:28
Dārzs
Citrusiem ir savas noteiktas prasības. Kā rūpēties par lielveikalā iegādātiem  citruskociņiem?
Veselam
8 “nedarīt”, kas palīdzēs uzlabot tavu dzīvi
Latvijas vīriešu basketbola izlase smagā cīņā pieveic Slovākijas izlasi
Veselam
“Mums bieži šķiet, ka imunitāte darbojas kā viens atsevišķs orgāns,” ārsts skaidro, kā vīrusu laikā stiprināt organismu
TV24
Teterovskis: Skolu tīkla reforma nedrīkst nodarīt netīšu ļaunumu Dziesmu svētku procesam
Ko nākotnē ēdīsim? Pērn Latvijas lauksaimnieki saražojuši līdz pat 40% mazāk
Ukrainas dzīvā spēka zaudējumi kaujas laukā ir piecas reizes mazāki nekā Krievijai
Teologs: Krievija ļoti uzmanīgi klausās sarunas Rietumos
Tartu slimnīcā pacientu ērtībām sāk izmanot robotus vārdā Linda un Kalevs. Kā viņi palīdzēs?
No veikala “Maxima” cenšas izraidīt pircēju, kurš vēlas sazināties latviešu valodā: “Pēc jautājuma, kādēļ runājat krieviski, pārdevēja vērsās pie apsarga”
Astronomi atklājuši jaunus mazus pavadoņus ap Neptūnu un Urānu
Veiksmīgās laulības skaitlis! Ko par pāra kopdzīvi liecina numeroloģiskā saderība?
TESTS. Vai atpazīsti Latvijā ražotas preces vien pēc to iepakojuma?
TV24
Dmitrijs Gordons: Šodien Ukrainā tiek izlemts ne tik ļoti Ukrainas liktenis, cik pasaules iekārtas nākotne
TV24
Neviens pat nepamanīs, ja 7000 zinātnieku streikos. Viņi paņems koferīti un klusi aizbrauks, skaudrs ir Kalviņš
Cilvēkstāsts
CILVĒKSTĀSTS. Viktors Zemgals: “Es apprecējos nevis 20 gados, bet bija jau pāri trīsdesmit. Es to darīju pārliecības dēļ”
TV24
Skaidrīte Ābrama: “Ar Navaļņija nogalināšanu, aiziešanu, aizgājusi arī pēdējā cerība, ka Krievijā varētu kaut kas mainīties uz labo pusi”
ASV un Lielbritānijas spēki veikuši jaunus uzbrukumus hutiešiem Jemenā
Centies vairāk laika pavadīt vienatnē! Horoskopi 26. februārim
“Galvām ir jāripo!” Mediju uzraugi un sabiedrība pieprasa vērtēt sabiedriskā medija publicēto cūku komiksu
Dārzs
Desmit ziedi, kas harmonizē, nomāc stresu un aizsargā
Krimināls
VIDEO. “Varēja redzēt, ka cilvēks ir labi “paņēmis”,” atjautīgs autovadītājs operatīvi reaģējis un palīdzējis policijai notvert dzērājšoferi
Tramps triumfē Dienvidkarolīnā: uzvara vairāk nekā pārliecinoša
Kokteilis
FOTO. “Es nevaru…” Ainars Mielavs pēc viena no koncertiem atklājis, kāpēc šobrīd neraksta jaunas dziesmas