Atklās diriģenta Arvīda Jansona simtgadei veltītu izstādi 0
No 24. oktobra līdz 15. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā būs skatāma izstāde “Diriģents. Arvīdam Jansonam – 100”, portālam LA.lv pavēstīja Memoriālo muzeju apvienības pārstāve Sandra Zobena.
Izstādes atklāšanā 24. oktobrī plkst. 17 piedalīsies Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.
Šī izstāde ir pirmā no cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.
Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.
Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, 1944. gadā kļuva par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi “Gulbju ezers”, paralēli organizēja Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādāja arī par Latvijas radio diriģentu.
Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļuva 1946. gads, kad viņš devās uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.
Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārcēlās uz Ļeņingradu, tomēr ar Latviju palika saistīts līdz mūža galam.
Jau no 1954. gada Arvīds Jansons bija sācis aktīvu koncertdarbību ārvalstīs – Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Savā 70 gadu ilgajā radošajā mūžā viņš strādāja un uzstājās kopā ar mūzikas pasaules spožākajām zvaigznēm, bet vienmēr atcerējās un pieminēja savus skolotājus – diriģentus Leo Blehu, Ēriku Klaiberu un Hermani Abendrotu.
Slavenā diriģenta mūžs aprāvās negaidīti, koncerta laikā 1984. gada 21. novembrī Anglijā, Mančesterā.
Izstādes autore Inese Kaire, mākslinieks Ints Sedlenieks.
