Makšķerniekiem un atpūtniekiem “Latvijas valsts meži” piedāvā vienpadsmit mājiņas pie Tērvetes ūdenskrātuves – laivas, ūdens velosipēdus, makšķerēšanas pakalpojumus, iespējas spēlēt bumbu, sauļoties un peldēties.
Makšķerniekiem un atpūtniekiem “Latvijas valsts meži” piedāvā vienpadsmit mājiņas pie Tērvetes ūdenskrātuves – laivas, ūdens velosipēdus, makšķerēšanas pakalpojumus, iespējas spēlēt bumbu, sauļoties un peldēties.
Foto: Karīna Miezāja

Latvijā simtiem iespēju, kā atpūsties pie ūdeņiem 5

Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Tuvojas vasaras saulgrieži, dienas kļūst garākas, laika apstākļi arvien mīlīgāki, un daudzi jo daudzi cilvēki plāno atvaļinājumu, lai izbaudītu vasaru, sauli, silto vēju, atpūtinātu miesu un prātu.

 

Vai protam atpūsties?

LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 54
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro
4 stundas
Lasīt citas ziņas

Bet diemžēl ir arī tādi, kuri par to nedomā vai kuriem, viņuprāt, vienkārši nav laika par to domāt un atpūta arvien tiek atlikta.

Ja cilvēks strādā daudz, bet atpūšas maz vai, precīzāk sakot, nepietiekami, nedrīkst aizmirst, ka tas var radīt smagas veselības problēmas – ne tikai fiziskas, bet arī ilgstošas psiholoģiskas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nesaklausot savu ķermeni un neļaujot tam atpūsties, uzkrātā stresa dēļ var gūt smagas hroniskas kaites, jo mūžīgā dzinēja tēlošana palielina stresa līmeni organismā, bet tas savukārt rada sliktu miegu, koncentrēšanās trūkumu un nespēju izvērtēt prioritātes sakarīgu konkrētu problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.

Cilvēks kļūst nervozs, viegli aizkaitināms, izvairās tikties ar draugiem un domubiedriem, nevar kvalitatīvi veikt savu darbu vai darba veikšana prasa daudz vairāk laika, tas norāda, ka viņam tuvojas izdegšanas sindroms un ar steigu nepieciešama kvalitatīva atpūta.

Atpūšoties galvā pa plauktiņiem sarindojas domas, veidojas loģisks un pamatots skatījums uz dzīvi, kas palīdz risināt un tikt galā ar problēmām darbā un sadzīvē.

Nevajadzētu atpūtu jaukt ar brīvo laiku, jo brīvajā laikā pēc darba mēs bieži vien strādājam, rokam dārzu, zāģējam malku, gatavojam maltīti.

Arī televizora skatīšanās nav atpūta, tā drīzāk ir bēgšana no darba un sadzīves radītajām problēmām.

Atpūta nav saistīta ar fizisku vai garīgu darbu, bet tā mūsu dzinēju uzlādē ar jaunu enerģiju, pozitīvām emocijām, mazina spriedzes un stresa līmeni, atpūta var būt medījot, sēņojot, makšķerējot, ogojot, ceļojot vai vienkārši atpūšoties pie ūdeņiem, vērojot putnus, baudot klusumu un mieru, saullēktus un saulrietus.

Pat šašlika cepšana ezera vai upes krastā kļūst par neatņemamu atpūtas sastāvdaļu. Tas ir tieši tas, kas attīsta mūsu spējas, ļauj apzināties mūsu talantus un zināšanas, dara mūs aktīvus, mundrus un laimīgus.

Diemžēl Covid-19 pandēmijas laika ne visai saprotamie ierobežojumi liedz mums izbaudīt visus agrāk pieejamos atpūtas veidus un aktivitātes, kā viena no labākajām iespējām mums palikusi atpūta pie ūdeņiem, baudot to plūdumu, saules un vēja glāstus prātam un ķermenim, iespēja nodarboties ar pieejamajām sporta un atpūtas aktivitātēm pie un uz tiem.

 

Pie jūras

Kā viens no jaukākajiem un populārākajiem atpūtas veidiem ir atpūta pie jūras, te nu būtu gluži vienalga, vai tā ir Melnā vai Sarkanā, vai mūsu pašu mīļā, labā Baltijas jūra, kura priecē mūsu sirdis un dvēseles gan ar slavenajiem putnu pavasara un rudens pārlidojumiem, peldēšanos, sauļošanos, vizināšanos ar laivām, ūdensmotocikliem, plostiem, subdēļiem un citāda veida peldošiem brīnumiem, gan ar pastaigām pa gleznainām un gaumīgi ierīkotām takām, vienmēr aicinošu un uzrunājošu pludmali, kurā var nodarboties ar trakulīgām bumbu spēlēm, bagātīgām sēņu un ogu ražām piejūras mežos un silos.

 

Ar putniem, bet bez sindromiem

Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā var lasīt: “Par putnu vērotāju nepiedzimst. Par putnu vērotāju kļūst.

Dažs sāk vērot putnus, studēdams ornitoloģiju vai kādas citas dabas zinātnes, cits šim vaļaspriekam pievēršas, būdams dabas mīļotājs, cits savukārt tur rokās nonākušu grāmatu par putniem un pēkšņi saprot, ka visus spārnaiņus grib atrast, skatīt un atpazīt dabā, ne bildēs.”

Lai vērotu putnus un kļūtu par labu putnu pazinēju, nav jābūt ornitologam, putnu vērotāji pārstāv visdažādākās profesijas.

Galvenais – jābūt interesei par putniem un dabas mīlestībai. Tas arī viss. Pārējais nāks ar laiku – gan putnu vērošanas optika, gan grāmatas par putnu sugu noteikšanu un audioieraksti putnu pazīšanai pēc to balsīm.

Putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Tie, kas nopietni aizrāvušies ar putnu vērošanu, vairs netiek no tās vaļā.

Putnu vērošana daudziem kļūst par lielu sirdslietu un dedzīgu aizraušanos, kam beigās ir pakārtotas citas ikdienas aktivitātes un aktualitātes.

Putnu vērotājs, pat īpaši nedomājot par to, pamana un saklausa putnus sev apkārt, pazīst tos pēc skata, bet, ja neredz, tad atpazīst pēc balss. Jo putnu cilvēks vienmēr, lai ko arī darītu un domātu, ir ar putniem.

Protams, ka ir daudz putnu, kuri dzīvo, ligzdo un uzturas mežos, bet jūras piekraste, ezeri, dīķi un mitrāji ir lieliska vieta, lai vērotu un iepazītu šīs jaukās, dziedošās radības un šī procesa laikā atietu no visa un visiem.

 

Ko sarūpējusi ­”Mammadaba”

Foto: Karīna Miezāja

Kā jau visas mammas, arī šī rūpējas par mūsu labsajūtu, garīgo un fizisko atpūtu. Lūk, ko pastāstīja VAS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Rekreācijas un medības parku iecirkņa vadītājs Kristaps Didže:

“Mēs, “LVM” ļaudis, vienmēr esam atbalstījuši atpūtu dabā, kas cilvēkiem dod jaunu garīgo un fizisko enerģiju, parku iecirknī pie ūdeņiem ir izveidoti pieci objekti.

Kaņiera ezers, kurā iespējama makšķerēšana, izbraucieni ar laivām vai ūdens velosipēdu, pastaigas pa ierīkotajām dabas takām un putnu vērošana.

Līdzīgus pakalpojumus piedāvā purva apjoztais Lielauces ezers, bet tā odziņa ir peldošie namiņi, kur iespējama zivju ķeršana tieši no namiņa, saullēkta un rieta vērošana un salds miegs, kuru nodrošina viļņu ieaijāšana.

Ja ir vēlēšanās atpūsties lielākā skaitā vai sarīkot korporatīvos pasākumus, mēs piedāvājam izmantot mūsu atpūtas bāzi “Ezernieki” Vidzemē vai Gul­bju ezera bāzi Kurzemē, bet par atpūtas un dabas izziņas centra Tērvetē apmeklējumu noteikti priecāsies gan liels, gan mazs, šeit ierīkotas daudzas pastaigu takas, apmeklētājus priecē Rūķu mežs, Pasaku mežs, Atrakciju laukums un, protams, iespējama atpūta pie ūdeņiem.

 

Pavisam drīz durvis vērs vienpadsmit jaunas, labiekārtotas mājiņas kokos un pazemē.
Foto: Karīna Miezāja

Makšķerniekiem un atpūtniekiem piedāvājam vienpadsmit mājiņas pie Tērvetes ūdenskrātuves, laivas, ūdens velosipēdus, makšķerēšanas pakalpojumus, iespējas spēlēt bumbu, sauļoties un peldēties.

Pavisam drīz durvis vērs vienpadsmit jaunas, labiekārtotas mājiņas kokos un pazemē, un kas gan var būt jaukāks mazajiem ķipariem kā nakšņošana un atpūta šādos namiņos, kuri uzradušies gluži kā no pasakas.

Bet krāšņo apkārtni ar izziņas un dabas jaukumiem varat vērot no 39 metrus augstā skatu torņa, uzkāpjot tajā pa 153 koka pakāpieniem.”

 

Dvēseles svētnīca – pirts

Tēja pirms pirts rituāla. “Ezermaļu” pirtī ķermenis atslābst, bet prāts kļūst tik ass kā labs mednieka nazis.
Publicitātes foto

Runājot par atpūtu pie ūdeņiem, nevar nepieminēt latviešu tik ļoti iecienītās pirtis un to rituālus. Daudzi būs ievērojuši, izbaudījuši un novērtējuši, kā pēc šāda pirts apmeklējuma, kā saka mans draugs Aivars, nāk vaļā čakras.

Uzskata, ka cilvēkam ir septiņas čak­ras, sauktas par lotosiem, tiek atainotas kā ritenis jeb virpulis, caur kuru ieplūst enerģija cilvēka ķermenī.

Čakras nav fiziski redzamas, bet esot tās vietas cilvēka ķermenī, kas saņemot un pārraidot enerģiju starp Zemi un kosmosu.

Ķermenis atslābst, bet prāts kļūst tik ass kā labs mednieka nazis. Un, lai arī viesu namā “Ezermaļi” ir gana daudz atpūtas un izklaides iespēju, kā vienu no galvenajām varētu pieminēt tieši šo, jau pieminēto čakru tīrīšanu.

Uz pirts rituālu “Ezermaļos” pirtnieki Andris un Aina ierodas pilnībā sagatavojušies ar saviem “instrumentiem” – atpūtas krēslu, paliktņiem galvai un kājām, par pirtsslotām nemaz nerunājot.

“Cik lapiņu nokrita? Divas trīs… Tas nav pilnīgi nekas,” Andris ar lepnu sitienu pa priekštelpas sienu nodemonstrē savas sietās bērzu slotas, kas joprojām ir saglabājušas lapiņu zaļo krāsu, jo glabātas tumsā. Saules stari bērza lapas padarītu brūnas un viegli birstošas.

Slotiņu siešanas laiks jāvēro pēc notikumiem dabā, un nevar akli pieķerties tautas ticējumiem.

“Ja tiek uzskatīts, ka bērzs pirtsslotām jāgriež ap Jāņiem, tad ko man darīt, ja Pāvilostas pusē pavasaris atnāk divas nedēļas vēlāk?” retoriski jautā pirtnieks.

Dodoties uz “Ezermaļiem”, pirtnieki katrā slotā iesējuši arī pa kādam smaržojošam “gardumam”. Mums tās ir piparmētras bērzu pirtsslotās, bet niedru slotiņās – majorāns.

Labi noder arī citas aromātiskas un patīkamas zālītes – citronmelisa, kumelītes, vīgriezes vai vērmeles. Andris pirtī atturas lietot raudeni, jo tā vīriešiem nomācot vēlmi mīlēties…

Gan zāļu tējas, gan ikviena zālīte pirts rituālā pastiprina dabas enerģētiku un veicina padziļinātu ādas un organisma attīrīšanos, kā arī veicina gremošanas trakta darbības normalizēšanos un, protams, brīnišķīgi relaksē.

Paši jūtam, cik ļoti mūsu acis staro, gaidot brīdi, kad varēsim izbaudīt tik pareizu pirts rituālu, par kādu līdz šim nācies lasīt žurnālos vai redzēt televīzijā.

Grūti noticēt, ka visi šie pirts brīnumi notiks tepat, mūsu “Ezermaļos”. Sajūtas nav aprakstāmas. Tās jāizjūt katram pašam.

Baudu līdz šim pēc pirts nepieredzētu sajūtu – ir vieglums un ne mazākās noguruma sajūtas. Apziņa ir tīra un skaidra. Tāda tā paliek vēl vairākas dienas.

Pieķeru, ka manī iestājies vēl lielāks dvēseles miers, domas ir sakārtojušās un pārgājis nogurums.

 

Dabas vēsture Grobiņā

Aktīvā tūrisma centrā “Kuršu vikingu apmetne” tiek atklāti kuršu vikingu laika arheoloģiskie pieminekļi, senās tradīcijas un dzīvesveids.
Publicitātes foto

Bet, kā izrādās, atpūšoties pie dabas, var izzināt arī Latvijas vēsturi, un tieši Grobiņa bijusi tā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā, kura pirmo reizi minēta rakstītajās hronikās. Lūk, ko pastāstīja biedrības tūrisma kluba “Oga” valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis:

“2012. gadā “Oga” izveidoja simbolisku tiltu pretim kuršu un skandināvu vikingu dzīves iepazīšanai, izzināšanai un praktizēšanai, ko šodien pazīstam kā aktīvā tūrisma centru “Kuršu vikingu apmetne”.

Šeit tiek atklāti neatkārtojamie kuršu vikingu laika arheoloģiskie pieminekļi, senās tradīcijas un dzīvesveids, kuru izbaudīt var ikviens interesents – kā liels, tā mazs.

“Ogas” pamatdarbības mērķis jau izsenis bijis ūdenstūrisma, velotūrisma, kājnieku tūrisma un alpīnisma popularizēšana jauniešu vidū, kā arī jauniešu piesaistīšana tūrisma pasākumiem un sacensībām, kur varētu lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, pilnveidot savas zināšanas, pašapliecināties un attīstīt līderu īpašības.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir ļoti labi saglabājies un autentisks pirmsvikingu laika skandināvu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju – kuršu – arheoloģisko vietu un struktūru kopums.

Tā bagātīgās arheoloģiskās liecības līdztekus ar vietu ārējo veidolu un to atrašanos vienotā kultūrainavā ļauj ieraudzīt vikingu laikmeta pirmsākumus.

Grobiņa ir bijusi viena no tā laika skandināviem nozīmīgākajām vietām Baltijas jūras austrumu daļā – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 6.–7. gs. Gotlandei raksturīgā akmens stēla (bilžakmens) ar iegravētu ūdensputna attēlu un vairāk nekā 2000 citu šeit atklātu artefaktu daudzveidība.

Arheoloģiskās vērtības ir ļoti labi saglabājušās līdz pat mūsdienām un veido bagātīgu un zinātniski nozīmīgu vēstures lietisko avotu daļu.

Arheoloģiskajos izrakumos atklātās liecības var apskatīt Liepājas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Sanktpēterburgas Arheoloģijas institūtā (Krievija).

Savukārt Grobiņas arheoloģiskā ansambļa intensīvais dzīvesvietu kultūrslānis un daudzveidīgais apbedījumu materiāls liecina par ansambļa ievērojamo zinātniskās izpētes potenciālu.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts Latvijas UNESCO pieminekļu nacionālajā sarakstā un 2020. gadā Latvija ir nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šajā rakstā minēta tūkstošā daļa no iespējām, kā pie ūdeņiem atpūsties, gūstot spirdzinājumu miesai un garam.

Dosimies pie ūdeņiem, baudīsim vasaru, sauli, vēju, pilnvērtīga atpūta būs tieši tas, kas padarīs mūsu “dzinēju” patiešām mūžīgu.

 

Eksperta viedoklis

Daba sakārto domas

Egils Ozols, AS “Latvijas valsts meži” “LVM Rekreācija un medības” direktors.
Publicitātes foto

Egils Ozols, AS “Latvijas valsts meži” “LVM Rekreācija un medības” direktors: “Meža rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības ir objektīvi “LVM” rīcībā esošie rekreācijas resursi, kuri tiek izmantoti, lai dotu cilvēkiem iespējas atjaunot fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot pieejamos atpūtas un atveseļošanās resursus.

Dabas vērtību saglabāšana ir būtisks devums ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, vienlaikus dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Savukārt vieda dabas kapitāla apsaimniekošana ir pamats ne tikai ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, bet arī kvalitatīvas dzīves vides un veselīgas sabiedrības pastāvēšanai.

“LVM”, veidojot uzņēmuma sociālās atbildības programmu, kā vienu no tās stūrakmeņiem ir izvirzījusi mērķi veicināt rekreācijas iespējas mežā, ieguldot darbu un līdzekļus tūrisma vietu, kultūras, vēstures un vides objektu uzturēšanā un attīstībā.

Struktūrvienība “LVM Rekreācija un medības” piedāvā atpūtas un medību pakalpojumus, tajā skaitā ekskursijas rekreācijas objektos, naktsmītnes, atpūtas inventāra nomu, licencētu makšķerēšanu uzņēmuma apsaimniekotajos ezeros, kā arī medību organizēšanu.

Struktūrvienība apsaimnieko arī “Latvijas valsts mežu” dabas parku Tērvetē un “LVM” Pokaiņu mežu.

Struktūrvienības mērķis ir, ilgtspējīgi izmantojot esošos rekreācijas un medību resursus, sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēs zinām, cik svarīgi ir atjaunot jebkādus resursus šodien, jo sevišķi fiziskos un garīgos resursus cilvēkam.

Tādēļ mēs Latvijas valsts mežos vienmēr domājam un rūpējamies par iespējām cilvēkam atpūsties un smelt jaunus spēkus mežos un pie ūdeņiem.

Novērtējot arvien pieaugošo cilvēku vēlmi atpūsties dabā, “LVM” ir izveidotas vairāk nekā 400 iespēju vietas – gan takas, gan taciņas, gan aktīvas atpūtas vietas Latvijas valsts mežu teritorijās.

Arī pašiem spēkus atjaunot, mežos gan medījot, gan vienkārši staigājot, vai nu sēņojot, vai fotografējot, izdodas vislabāk, arī izbraukums ar laivu nomierina un sakārto domas.”

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Kā pie ūdeņiem jūs vislabāk spējat atpūsties?

  • Pie jūras plašuma un pludmalē
  • Makšķerējot upēs un ezeros
  • Pārnakšņojot uz vai pie ūdeņiem
  • Laivojot, sērfojot vai ar ūdensmotocikliem
  • Peldoties un nirstot jebkuros ūdeņos
  • No ūdens pa gabalu

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 54
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar skaistām auduma maskām veikalā vairs neielaidīs! Atklāj, kā turpmāk drīkstēs atrasties publiskās vietās
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils domes administrācija” – kā jaunie nosaukumi jauc prātu un rada liekus apgrūtinājumus
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Tiesas prāvā lepojās ar sarīkoto asinspirti! Masu slepkava Norvēģijā grib pirmstermiņa atbrīvošanu
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Slēpotājiem nesaskaņas pirms olimpiskajām spēlēm, iesaistīta pat policija 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 54
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kur šobrīd ir valstī augstākā saslimstība ar Covid-19?
21:45
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ja būs nepieciešams kādam citam atdot vietu, tad es to izdarīšu! Saruna ar Martinu Dukuru
21:40
GN
Gints Narogs
Ziņas
Visa spēle bija kā amerikāņu kalniņi! Latvijas handbola izlase neveiksmīgi aizvadījusi kvalifikācijas pirmo kārtu
21:05
LE
LETA
Ziņas
Ar acetonu nodzēsa mirušo vārdus. Lietuvas katoļu baznīcas uzņēmums atkārtoti pārdevis kremētu cilvēku zārkus 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zīle ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ar skaistām auduma maskām veikalā vairs neielaidīs! Atklāj, kā turpmāk drīkstēs atrasties publiskās vietās
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Holivudas kino zvaigzne Džons Malkovičs kāps uz Dailes teātra skatuves
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Grūti izmērīt Putinam temperatūru, vai vāji aizplīvurotā uzbrukuma ofensīva nav tikai operetes uzvedums, blefs un iluminācija. Egila Līcīša feļetons
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvietis norīs un nomaksās.” Diskusija par to, cik ilgi latvieši spēj ciest un panest?
7 stundas
MN
Māris Niklass
Ziņas
Māris Niklass: Kas mūs kā “homo sovieticus” noveda līdz barikādēm?
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz laiku darba devējam ļaus nodarbināt darbinieku bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad jau laikam kaut ko izdarījām pareizi!” Una Ulme stāsta par veiksmīgu darbošanos uzņēmējdarbībā
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tieslietu ministrs rosina par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu sodīt ar dažiem gadiem cietumā
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Laima Vaikule pastāsta, kur Rīgā viņa strādāja tad, kad vēl nebija populāra dziedātāja
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Rindā uz Lielbritānijas troni esmu sestais! Princis Harijs pieprasa diennakts apsardzi, jo esot norūpējies par savu drošību
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas vienkārši daudziem cilvēkiem būs nepanesami!” Deputāts par to, ka šī ir lielākā enerģētikas krīze, kādu Latvija ir piedzīvojusi
9 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Uzreiz jāprasa, kā paredzēts īstenot iespējamo obligāto vakcināciju? 113
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Vētras postījumi Latvijā: daudzviet lūzuši koki, ēkām norauti jumti, traucēta satiksme un apskādēta Doma baznīca 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
13 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami? 33
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Apledojis ceļš sagādā grūtības alnim nostāvēt kājās 8
8 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Pārklāj podiņu, kur iesētas sēkliņas – mini siltumnīca gatava! Plus vēl 8 lieliski veidi, kā izmantot pārtikas plēvi
8 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Cik ilgi Latvijā būs derīgs vakcinācijas sertifikāts? Izmaiņas stāsies spēkā jau 15.februārī 81
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
1 diena
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Mani biedē, ka šajā robotu, telefonu laikmetā pazūd un izslīd mūsu cilvēcīgās attiecības.” Saruna ar mākslinieci Andu Munkevicu 6
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: izvēlies visskaistāko guļamistabu un uzzini, ko tas liecina par tavu personību
14 stundas