Atvērs latgaliešu trimdas rakstnieces atmiņu stāstu “Grymstušōs saleņas” 1

Pievieno LA.LV

Otrdien, 19. janvārī plkst. 17.30 Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) pasākumu telpā atvērs latgaliešu trimdas rakstnieces Helenes Laurinovičas-Pronevskas grāmatu “Grymstušōs saleņas”, LA.lv uzzināja LCB.

Veselam
Arī veselīgos salātos var būt nāvējošas baktērijas! Eksperti nosaukuši 10 bīstamākos produktus lielveikalos
Kokteilis
TESTS. Viena no šīm konfektēm ir saindēta, bet tev obligāti jāizvēlas viena – kuru ņemsi? 7
Kokteilis
Pasaulē bagātākais cilvēks Īlons Masks “ietvītojis” par Latviju; kas viņam bija sakāms par mūsu valsti? 50
Lasīt citas ziņas

Grāmatu 2015. gada nogalē izdevusi Daugavpils Latgaliešu biedrība ar Daugavpils pilsētas un novada domes finansiālu atbalstu.

Latgaliešu autore un sabiedriskā darbiniece Helene Laurinoviča-Pronevska (1898-1969) dzimusi un augusi Līksnas pagasta Jaunušānu ciemā. Mācījusies Pēterburgas sieviešu ģimnāzijā, studējusi Jekaterinodaras augstskolā. 1920. gadā atgriezusies dzimtenē, iestājusies Latvijas Universitātē, darbojusies Latgales studentu sabiedriskajās organizācijās. Pēc apprecēšanās ar Jāzepu Laurinoviču apmetusies Rēzeknē. 1944. gadā atraitnēs palikusī Helene kopā ar dēliem devās emigrācijā. 1950. gadā nokļuva Kalifornijā, kur paralēli maizes darbam pievērsās rakstniecībai un glezniecības studijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Helenes Laurinovičas-Pronevskas literārā mantojuma centrā ir divi autobiogrāfiski romāni – “Grymstušōs saleņas” (1964) un “Pasauļs līsmōs” (1981). Šie atmiņu tēlojumi ir vērtīgs latgaliešu valodas un kultūrvēstures piemineklis par Latgales zemnieku dzīvi Līksnas pagastā 20. gadsimta sākumā, par tur dzīvojošiem cilvēkiem un dzimtām.

Romāna “Grymstušōs saleņas” jauno, 2015. gada izdevumu papildina Helenes Laurinovičas-Pronevskas līdz šim nepublicēti dzejoļi, kā arī latgaliešu grāmatizdevēja un literāta Vladislava Lāča un vēsturnieču Beātas Krajevskas un Felicijas Sardiko veltījumi autores piemiņai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.