Otrdien, 19. janvārī plkst. 17.30 Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) pasākumu telpā atvērs latgaliešu trimdas rakstnieces Helenes Laurinovičas-Pronevskas grāmatu “Grymstušōs saleņas”, LA.lv uzzināja LCB.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Grāmatu 2015. gada nogalē izdevusi Daugavpils Latgaliešu biedrība ar Daugavpils pilsētas un novada domes finansiālu atbalstu.

Latgaliešu autore un sabiedriskā darbiniece Helene Laurinoviča-Pronevska (1898-1969) dzimusi un augusi Līksnas pagasta Jaunušānu ciemā. Mācījusies Pēterburgas sieviešu ģimnāzijā, studējusi Jekaterinodaras augstskolā. 1920. gadā atgriezusies dzimtenē, iestājusies Latvijas Universitātē, darbojusies Latgales studentu sabiedriskajās organizācijās. Pēc apprecēšanās ar Jāzepu Laurinoviču apmetusies Rēzeknē. 1944. gadā atraitnēs palikusī Helene kopā ar dēliem devās emigrācijā. 1950. gadā nokļuva Kalifornijā, kur paralēli maizes darbam pievērsās rakstniecībai un glezniecības studijām.

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Helenes Laurinovičas-Pronevskas literārā mantojuma centrā ir divi autobiogrāfiski romāni – “Grymstušōs saleņas” (1964) un “Pasauļs līsmōs” (1981). Šie atmiņu tēlojumi ir vērtīgs latgaliešu valodas un kultūrvēstures piemineklis par Latgales zemnieku dzīvi Līksnas pagastā 20. gadsimta sākumā, par tur dzīvojošiem cilvēkiem un dzimtām.

Romāna “Grymstušōs saleņas” jauno, 2015. gada izdevumu papildina Helenes Laurinovičas-Pronevskas līdz šim nepublicēti dzejoļi, kā arī latgaliešu grāmatizdevēja un literāta Vladislava Lāča un vēsturnieču Beātas Krajevskas un Felicijas Sardiko veltījumi autores piemiņai.