Trampu vairāk interesē biznesa darījumi ar Krieviju, nevis pamiera panākšana Ukrainā: ES un Lielbritānija palielina sankcijas pret Krieviju 0
Lielbritānija un Eiropas Savienība otrdien paziņoja par būtiskām sankcijām pret Krieviju, jo kļuva skaidrs, ka pirmdien notikušais Donalda Trampa un Vladimira Putina telefona zvans nav devis nekādus būtiskus panākumus no Maskavas puses, ziņo The Guardian.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien apsūdzēja Krieviju mēģinājumos “iegūt laiku, lai turpinātu karu un okupāciju”, jo Putins atteicās atbalstīt ASV ierosināto beznosacījumu 30 dienu pamieru, kuru Ukraina jau bija akceptējusi.
Lielbritānija paziņoja, ka tās jaunās sankcijas vērstas pret desmitiem struktūru, kas “atbalsta Krievijas militāro mašinēriju, enerģijas eksportu un informācijas karu, kā arī finanšu iestādēm, kas finansē Putina iebrukumu Ukrainā”.
“Putins vēl nav ieviesis pilnīgu un beznosacījumu pamieru, kuru prezidents Tramps pieprasīja un kuru prezidents Zelenskis atbalstīja jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem,” teikts Lielbritānijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Neilgi pēc tam ES pārstāve ārpolitikas jautājumos Kaja Kallasa paziņoja, ka Eiropa apstiprinājusi sankcijas pret Krievijas “ēnu floti”, aptuveni 200 tankkuģiem, un norādīja, ka tiek izstrādāti arī nākamie ierobežojumi. “Jo ilgāk Krievija turpina karu, jo stingrāka būs mūsu atbilde,” viņa teica.
Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā rietumvalstis noteica embargo Krievijas naftas nozarei un aizliedza pakalpojumus kuģiem, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu. Atbildot uz to, Maskava sāka paļauties uz tā saukto “ēnu floti” — tankkuģiem ar neskaidru īpašnieku struktūru un bieži vien bez atbilstošas apdrošināšanas, lai turpinātu eksportu.
Zelenskis otrdien atzinīgi novērtēja ES sankcijas. “Ir svarīgi stingri ierobežot Krievijas tankkuģu floti, kas kalpo slepkavību finansēšanai, kā arī visas shēmas, ar kurām Krievija stiprina savu militāro industriju,” viņš rakstīja savos sociālajos tīklos.
Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukrainai nav šaubu – karš beigsies pie sarunu galda –, taču piebilda, ka uz tā ir jābūt skaidriem un reāliem priekšlikumiem, kā arī aicināja uz vēl lielāku spiedienu pret Krieviju.
“Mēs sadarbojamies ar partneriem, lai piespiestu Krieviju rīkoties citādi. Sankcijām ir nozīme, un es esmu pateicīgs visiem, kas tās padara reālākas kara izraisītājiem,” viņš sacīja.
Tramps pēc sarunas ar Putinu pirmdien norādīja, ka ASV vēl nav gatava pievienoties Eiropas sankcijām.
Reaģējot uz jaunajām sankcijām, Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja Eiropu mēģinājumos novērst tieša dialoga atsākšanu, piebilstot: “Krievija nekad neatbild uz ultimātiem.”
Sankciju izziņošana uzsvēra Trampa neveiksmīgo mēģinājuma būt kā starpniekam karā, jo Kijivā un citās Eiropas galvaspilsētās kļuva skaidrs, ka Tramps faktiski pieņēmis Putina atteikšanos ievērot tūlītēju pamieru.
Tramps uzsvēra, ka sarunas starp abām pusēm var notikt tikai to vadībā, un ierosināja iespēju, ka tās varētu notikt ar pāvesta starpniecību. Tramps sacīja, ka viņa un Putina saruna bijusi “izcila” un paziņoja, ka sarunas sāksies “nekavējoties”. Taču drīz kļuva skaidrs, ka viņš nav izvirzījis prasību Krievijai nekavējoties izsludināt pamieru.
Aprakstot iespējamos sarunu nosacījumus, Tramps teica: “Nosacījumi tiks izstrādāti starp abām pusēm, jo tikai viņi zina detaļas, ko neviens cits nezina.”
Trampa komentāri liecināja par mazinātu entuziasmu piedalīties centienos izbeigt karu Ukrainā, īpaši pēc tam, kad Baltais nams norādīja, ka viņš ir “noguris un neapmierināts”, un vēlreiz piedraudēja “vienkārši atkāpties” pēc sarunas ar Putinu. Tramps atkal, šķiet, piekāpās Maskavai, atbalstot Putina aicinājumu uz sarunām starp Krieviju un Ukrainu.
Saskaņā ar portāla “Axios” ziņoto, Eiropas līderi – tostarp Vācijas, Francijas, Itālijas, Somijas un Eiropas Komisijas vadītāji – kuri vēlāk piedalījās kopīgā sarunā ar Zelenski, esot bijuši “pārsteigti” par Trampa sarunas interpretāciju. Avoti ziņojuši, ka “Tramps izklausījās diezgan apmierināts ar to, ko dzirdēja no Putina, un pasniedza to kā jaunu attīstību, lai gan Putins savu nostāju nebija mainījis nemaz.”
Krievija pirms un pēc sarunas ir atkārtoti uzsvērusi, ka jebkāds pagaidu pamiers iespējams tikai, ja Ukraina piekritīs Krievijas maksimālistiskajām prasībām.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka “nav noteikts termiņš” memoranda sagatavošanai turpmākajām sarunām. “Ir skaidrs, ka visi vēlas to panākt pēc iespējas ātrāk, bet, protams, velns slēpjas detaļās,” viņš sacīja.
Otrdien Krievija izvirzīja jaunu šķērsli, paziņojot, ka pēc priekšlikuma sagatavot mierizlīguma memorandu tagad Ukraina esot tā, kurai jāsadarbojas ar Maskavas priekšlikumiem.
Pirmdienas vakarā preses konferencē Zelenskis apstiprināja ziņas no iepriekšējās nedēļas nesekmīgajām sarunām Stambulā – Krievija esot pieprasījusi, lai Ukraina izveda savus spēkus no pieciem reģioniem, tostarp no teritorijām, kuras Krievija pat neokupē. “Tā ir mūsu zeme, mēs savu armiju no tās neizvedīsim… tas nozīmē, ka viņi nevēlas mieru… ja viņi pieprasa to, par ko zina, ka mēs nekad nepiekritīsim,” sacīja Zelenskis.
Sarunas rezultāts tikai pastiprināja pieaugošās bažas Kijivā, ka ASV tiek konsekventi “apspēlētas” no Putina puses, kurš skaidri zina savus mērķus – jo īpaši kopš Tramps ir stājies amatā.
Trampa nespēja izdarīt spiedienu uz Putinu apstiprināja Kijivas amatpersonu bažas, ka Trampu vairāk interesē nākotnes biznesa darījumi ar Krieviju, nevis ASV ietekmes izmantošana, lai panāktu ātru pamieru.
Tā kā ASV pozīcija ir vismaz daļēji pasīva, Ukraina koncentrē savus centienus uz to, lai pārliecinātu Eiropu ne tikai runāt stingri pret Maskavu, bet arī sniegt reālu militāro palīdzību un piemērot stingrākas sankcijas.
Kā ziņo aģentūra LETA, Eiropas Savienības (ES) 17.sankciju kārta dubulto sankcijām pakļauto Krievijas “ēnu flotes” kuģu skaitu, turpinot graut Krievijas brūkošo ekonomiku, ES Ārlietu padomē uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
LETA jau ziņoja, ka otrdien ES Ārlietu padome oficiāli apstiprināja ES 17.sankciju kārtu pret Krieviju, būtiski stiprinot ekonomisko spiedienu pret agresorvalsti.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, diskusijā par turpmāko ES atbalstu Ukrainai personīgi piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš pateicās ES ministriem par atbalstu un informēja par sarunām ar Krieviju un ASV, kā arī par situāciju Ukrainā. Braže apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai, kā arī nepieciešamību vājināt Krievijas spējas karot. Ministre atzinīgi novērtēja pieņemtās sankcijas un aicināja ministrus drīzumā pieņemt nākamo pakotni.
Braže norāda, ka ES turpina pakļaut sankcijām tos sektorus, kuri Krievijas budžetā joprojām nes ieņēmumus agresijas kara turpināšanai. Krievija nepārtrauc ikdienas uzbrukumus Ukrainai. Tā nav rīcība, kas liecinātu par vēlmi izbeigt karu un noslēgt mieru, taču Krievija uz mieru ir jāpiespiež, un ES to turpina darīt, skaidro Latvijas ārlietu ministre.
ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans apliecināja sankciju efektivitāti un to, ka Krievija aktīvi meklē iespējas apiet ES, Apvienotās Karalistes, ASV un citas tai piemērotās sankcijas. Jau šobrīd ES strādā pie 18.sankciju kārtas, lai stiprinātu sankciju režīmu un novērstu iespējas tās apiet.
Pārrunājot situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, ministri apsprieda iespējas ES rīcībai Gazas joslā, tostarp koordinētu rīcību saistībā ar jūnijā gaidāmo ANO konferenci par divu valstu risinājumu, kas notiks Ņujorkā. Ministri arī pārrunāja Sīrijai noteikto ES ierobežojošo pasākumu ikgadējo pārskatīšanu, un apstiprināja ES Ārlietu padomes paziņojumu par ekonomisko sankciju atcelšanu Sīrijai, kuru mērķis ir uzlabot valsts sociālekonomisko situāciju un stabilitāti, novērst drošības riskus ārpus Sīrijas robežām.
