“Ja neesam pie galda, iespējams, ka esam ēdienkartē!” Tramps nokaitina lietuviešu politiķus 0
“Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par uguns pārtraukšanu un, vēl svarīgāk, par kara beigām,” otrdien pēc divu stundu ilgas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Tomēr šī nav pirmā reize, kad esam to dzirdējuši un patiesībā neviens šiem publiskajiem paziņojumiem īsti vairs netic.
Ja neesat pie galda, jūs nezināt, kas īsti tika apspriests. Tāpat kā mēs nezinām, vai mēs tika apspriesti. Mēs ļoti labi zinām, ka Putina prasības sniedzas ļoti tālu – arī uz mums. Mani tas uztrauc,” sacīja Seima Ārlietu komitejas (URK) deputāts Žigimantas Pavilionis portālam Lrytas.lt.
Tiesa, kāds parlamentārietis, kurš tikko atgriezies no Vašingtonas, izteicās, ka republikāņu vidū jau pieaug neapmierinātība ar Trampa prokrievisko līniju, un līdz novembrim Republikāņu partijas biedri varētu mēģināt “piespiest Trampu pie sienas”.
Jau ziņots, ka pirms vienpadsmit dienām Eiropas līderi guva cerības, kad prezidents Donalds Tramps aicināja uz 30 dienu pamieru Ukrainā un draudēja ar jaunām sankcijām pret Krieviju. Taču pirmdienas telefonsaruna ar Vladimiru Putinu atklāja, ka šīs cerības bija maldīgas.
Pēc divu stundu sarunas ar Putinu Tramps sociālajos tīklos paziņoja, ka Ukraina un Krievija “nekavējoties sāks sarunas” par pamieru — bet, iespējams, bez ASV iesaistes. “Ukrainai un Krievijai jārunā tieši, jo tikai viņi to var,” viņš teica, piedāvājot Vatikānu kā potenciālu sarunu norises vietu.
Šāds solis liecina, ka Tramps, kurš reiz apgalvoja, ka var izbeigt karu “24 stundu laikā”, tagad distancējas no procesa, nododot Krievijai stratēģisku priekšrocību, par šo tēmu plašāk raksta aģentūra Bloomberg.
Putins, runājot ar žurnālistiem Sočos pēc sarunas ar Trampu, neatklāja nekādus būtiskus pavērsienus. Viņš teica, ka Krievija ir “gatava strādāt ar Ukrainas pusi pie memoranda par iespējamo nākotnes miera līgumu”, bet atkārtoja prasību pēc plašām koncesijām, tostarp Ukrainas atteikšanos no teritorijām un neitrāla statusa.
“Miera līgumam jānovērš šīs krīzes pamatcēloņi,” viņš uzsvēra, atsaucoties uz Krievijas prasībām par ietekmi pār Ukrainu.
Putins noraidīja ASV un Eiropas aicinājumus uz tūlītēju, beznosacījumu 30 dienu pamieru, norādot, ka tiešie sarunu procesi starp Krieviju un Ukrainu “dod pamatu uzskatīt, ka mēs kopumā ejam pareizajā virzienā”.
Viņš pateicās Trampam par atbalstu sarunu atsākšanai, atsaucoties uz pagājušās nedēļas tiešajām sarunām Stambulā — pirmajām kopš 2022. gada marta.
Trampa agrākā dedzība, kas izpaudās kā aicinājumi uz pamieru un draudi ar sankcijām, ir izplēnējusi. Pagājušajā nedēļā viņš piedāvāja doties uz Turciju sarunām, ja Putins piekristu, taču Krievijas līderis nosūtīja zema līmeņa delegāciju, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atteicās piedalīties, uzskatot to par necieņu.
Sarunas beidzās ar vienošanos par karagūstekņu apmaiņu, bet bez progresa pamiera jautājumā.
Pirmdien Tramps vairs nepieminēja nekādas sankcijas. Uz jautājumu, kāpēc viņš nav ieviesis jaunas sankcijas, lai piespiestu Maskavu pie miera līguma, kā iepriekš draudējis, Tramps atbildēja: “Tāpēc, ka es domāju, ka ir iespēja kaut ko panākt, un, ja jūs to darāt, jūs varat arī padarīt situāciju daudz sliktāku.”
Šāda nostāja kontrastē ar Eiropas līderu lēmumu pastiprināt sankcijas pēc Trampa zvana Putina, kā paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs X ierakstā.
Eiropas līderi, kuri cerēja, ka Tramps saglabās stingru nostāju pret Krieviju, tagad saskaras ar nenoteiktību. Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi 16. maijā piedalījās zvanā ar Trampu, apspriežot nepieciešamību pēc beznosacījuma pamiera.
Tomēr Trampa atteikšanās no vadības lomas liek Eiropai meklēt alternatīvas, lai atbalstītu Ukrainu, iespējams, palielinot militāro un finansiālo palīdzību.
Zelenskis, kurš svētdien Romā tikās ar ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu, uzsvēra, ka “Ukraina ir gatava veikt ātrākos iespējamos soļus, lai panāktu patiesu mieru”. Viņš brīdināja, ka Trampa atkāpšanās no sarunām būtu “postoša”, uzsverot, ka ASV atbalsts ir kritiski svarīgs Ukrainas izdzīvošanai.
Putina atteikšanās piekāpties un Trampa vilcināšanās dod Krievijai laiku nostiprināt savas pozīcijas. Kremlis turpina uzturēt naratīvu, ka karš ir eksistenciāls, vēršoties ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret NATO un ASV.
Putina lēmums noraidīt augsta līmeņa sarunas Turcijā un viņa uzstājība uz “pamatcēloņu” risināšanu liecina, ka viņš nejūt spiedienu piekāpties.
Tikmēr Trampa administrācijas ģeopolitiskā pieeja, kas vērsta uz ātriem darījumiem, neparedz dziļu iesaisti ilgstošā konfliktā. “Ja es nevaru to izdarīt, tad neviens to nevar,” Tramps teica par savu lomu sarunās, kā citēja viņa sūtnis Stīvens Vitkofs.
Tomēr viņa jaunākā nostāja — nodošana sarunām Vatikānam un atteikšanās no sankciju draudiem — liecina, ka viņš atzīst savas ietekmes robežas.
Ukraina 2025. gadā saskaras ar sarežģītām izredzēm. Ar Krievijas spēkiem, kas kontrolē aptuveni piekto daļu Ukrainas teritorijas, un Putina uzstājību uz teritoriālām un politiskām koncesijām, miera sarunas joprojām ir tālu no izrāviena.
Eiropas sabiedrotie, lai gan apņēmušies atbalstīt Kijivu, saskaras ar iekšējiem izaicinājumiem un nogurumu, savukārt ASV atkāpšanās no vadības lomas rada plaisu transatlantiskajā vienotībā.
Trampa solis deleģēt sarunas Vatikānam, kur pāvests Leo XIV ir piedāvājis uzņemt sarunas, ir simbolisks, bet maz ticams, ka tas radīs tūlītējus rezultātus.
Kā norāda bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, “Putins skaidri nevēlas patiesas miera sarunas, ja vien tās nav pilnībā viņa noteikumos.” Kamēr Putins saglabā stratēģisko iniciatīvu, Trampa atkāpšanās nodod Krievijai uzvaru, vismaz pagaidām.
