Ja rīt sāktos jebkāda veida krīze, sabiedrība drošībā nebūtu, brīdina Sandra Zilberta, skaidrojot krīzes norises posmus un to, kurā no tiem šobrīd atrodas Latvija 0
Valsts gatavība krīzēm šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu un tās neprognozējamo rīcību. TV24 raidījumā “Preses klubs” domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta brīdina – ja krīze sāktos tagad, pastāv būtiski trūkumi valsts spējā reaģēt.
Zilberta stāsta, ka vienkāršāk par šo ir runāt, sadalot to posmos. Pirmais posms ir gatavība un gatavības kultūra. Šis posms paredz, ka tiek darīts viss iespējamais, lai valsts aizsardzības koncepcijas ietvaros tiktu nodrošināta valsts gatavība krīzes situācijā.
Otrs posms ir noturības nepieciešamība – kad valstī jau ir kāda krīzes situācija. Šajā posmā dienesti dara savus pienākumus, bet cilvēki – to, kam ir gatavi, kam ir spējuši sagatavoties.
Vēl viens posms ir atjaunošanās posms. “To mēs zinām, cik tas bija svarīgi pēc Covid-19 krīzes, kad parasti ir pieejami kādi fondi, parasti ir pieejamas mērķu dotācijas – ir pieejama atjaunotne. Ir nepieciešams atjaunotnes plāns,” pauž Zilberta.
Viņa turpina, ka Ukrainas pieredze rāda – visi šie posmi var notikt vienlaikus, paralēli.
Zilberta skaidro, ka pēc aģentūras LETA ikgadējā apskata sabiedrība jau vairākus gadus sev vissvarīgāko norāda drošību, ekonomiku un veselību jebkādā kombinācijā.
“Šobrīd valsts budžets ir sasniedzis, manā ieskatā, vidējo posmu, kas ir noturības posms. Tātad – militārā gatavība un rezerves katastrofu medicīnai. Tajā virzienā notiek darbs,” viņa stāsta. Notiek arī plānošanas un gatavošanās process, bet par tiem sīkākas informācijas neesot.
Zilberta pauž, ka, ja šobrīd notiktu jebkāda veida krīze, sabiedrība drošībā nebūtu.
