Izstāde ierīkota muzeja centrālajā telpā, ar arhīvu un mākslas darbu palīdzību izvēršot Austras Ozoliņas-Krauzes stāstu, kura izejas punkts ir paša muzeja saturs – Aleksandras Beļcovas un Romāna Sutas radošā un sabiedriskā dzīve.
Izstāde ierīkota muzeja centrālajā telpā, ar arhīvu un mākslas darbu palīdzību izvēršot Austras Ozoliņas-Krauzes stāstu, kura izejas punkts ir paša muzeja saturs – Aleksandras Beļcovas un Romāna Sutas radošā un sabiedriskā dzīve.
Foto: Timurs Subhankulovs

“Intriģējoša personība kaislību varā.” Andras Silapēteres recenzija par izstādi Romāna Sutas un Tatjanas Beļcovas muzejā 0

Andra Silapētere, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā no 7. jūlija līdz 2021. gada 30. janvārim apskatāma izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”.

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs šobrīd piedāvā iepazīt unikālu materiālu sakopojumu, kas atsedz plašāk maz zināmu personību – rakstnieci, žurnālisti, mecenāti, vienu no pirmajām Latvijas sievietēm diplomātēm Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941).

Viņas dzīve un radošā darbība atklāj atšķirīgus 20. gs. pirmās puses politiskās un sociālās dzīves slāņus un arī personības un viņu kaislības, bet īpaši svarīgi, ka izstāde aktualizē sievietes pieredzi, kas aizvien tikusi marginalizēta vēstures izskatīšanas gaitā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstāde iestata fokusā 20. gs. sākuma atšķirīgas feminisma perspektīvas un atsedz varas struktūras, kas ļauj uz tām paskatīties plašākā sociālo un politisko norišu kontekstā.

Izstādi kūrējusi Nataļja Jevsejeva, kā līdzkuratoru pieaicinot Kārli Vērdiņu.

Vēlmi rakstīt par izstādi noteica divi faktori. Pirmais, ka iepriekš, no 2019. gada 3. decembra līdz 2020. gada 25. aprīlim, muzejā bija apskatāma izstāde “Es, Lūcija Zamaič, un mani vārdi”, kas rosināja plašāk aktualizēt muzeja aizsākto sava veida izstāžu sēriju, un otrais – raidījuma “Kultūras rondo” 2. jūlija intervija ar Nataļju Jevsejevu, kurā Zigfrīds Muktupāvels it kā naivi jautā, kāpēc būtu nepieciešams rīkot izstādes par tik pretrunīgām personībām, kas sekojušas gan “ne tām” politiskajām strāvām, gan arī viņu seksuālā orientācija nav bijusi “pareizā”.

Vispirms par pirmo.

Šobrīd Latvijā vērojam aizvien plašāku interesi, kā arī dažādus sabiedriskus procesus, kas aktualizē atšķirīgus līdztiesības jautājumus gan sieviešu tiesību kontekstā, gan attiecībā uz LGBT kopienu.

Procesi notiek it kā nevienmērīgi ar uzplūdiem, ko satricina vai nu gaidāmās vēlēšanas, vai plašākas globālas norises, tomēr personu loks, kas aizvien pastāvīgāk un mērķtiecīgāk iestājas par šiem jautājumiem, nostiprinās, lai arī vēl joprojām tiek uztverts kā marginālijas, kas “cīnās” par kaut kādiem tur jocīgiem jautājumiem sabiedrībā, kurā taču viss ir kārtībā.

Līdztekus šīm norisēm izstādes par Ozoliņu-Krauzi un Zamaiču, lai arī nelielā formātā, uztveramas kā būtisks impulss lokālo muzeju un to programmu kontekstā.

Tās ne tikai aktualizē zināšanas un pieredzi, kas svarīga ne vien vēstures pārskatīšanas gaitā, bet ir arī būtiska mūsdienu sabiedrībā, kas vienlaikus piedzīvo vairākas krīzes un aizvien uzrāda faktu, ka sieviešu pieredze to kontekstā, lai arī kādu sabiedrisku lomu viņas pildījušas vai uzņēmušās, tiek marginalizēta vai tulkota kā mazāk svarīga.

Ir būtiski, ka šos jautājumus savos darbos izvirza ne tikai atsevišķas galerijas vai māk-slinieki, bet arī, ka tos sabiedrībai tuvplānā iepazīt un pārdomāt piedāvā arī lokālie muzeji kā valstiskas institūcijas.

Šis aspekts arī saplūst ar otru iemeslu – Zigfrīda Muktupāvela jautājumu, par to, kāpēc rīkojamas izstādes par tik kontroversālām personībām. (Starp citu, Latvijas nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā vienlaikus skatāma daudz vērienīgāka skate par ne mazāk kompleksu personību – grafiķi Rihardu Zariņu (1869–1939), interesanti, ka šeit šādi jautājumi netiek uzdoti.).

Foto: Timurs Subhankulovs

Šeit arī jāiezīmē nedaudz vairāk, kas aplūkojams izstādē “Kaislību varā” un kas ir tās galvenā varone. Izstāde ierīkota muzeja centrālajā telpā, ar arhīvu un mākslas darbu palīdzību izvēršot Austras Ozoliņas-Krauzes stāstu, kura izejas punkts ir paša muzeja saturs – Aleksandras Beļcovas un Romāna Sutas radošā un sabiedriskā dzīve.

Nataļja Jevsejeva, arī šī muzeja direktore, jau vairākus gadus apzina abu personību dzīves un radošās gaitas, un pavisam nesen Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija skatāma vērienīga viņas kūrētā izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981)”, kas izcēla Beļcovas radošo personību un pieredzi, ko iezīmēja viņas kopdzīve ar Romānu Sutu.

Zināšanas, ko Jevsejeva uzkrājusi, kalpo par ierosmi paplašināt pētījumu trajektorijas, atklājot mazāk zināmus stāstus par personībām, kuri ne tikai cieši saistīti ar Beļcovu un Sutu, bet arī stāsta par laikmetu un sarežģītajiem vēstures punktiem, kas būtiski iezīmējuši šo personību dzīves, un otrādi.

Atklājot Ozoliņas-Krauzes personību, fokusā tiek iestatīti sievietes emancipācijas jautājumi, kas atklājas caur atšķirīgajām Beļcovas dzīves epizodēm, bet īpaši caur Ozoliņas-Krauzes literāro, politisko un privāto dzīvi.

Aleksandra Beļcova un Austra Ozoliņa-Krauze Dienvidfrancijā. 20. gs. 20. gadu 1. puse. Nezināms autors.
Foto no Aleksandras Beļcovas un Romāna Sutas muzeja krājuma

Aleksandra Beļcova un Austra Ozoliņa-Krauze Dienvidfrancijā. 20. gs. 20. gadu 1. puse. Nezināms autors.

20. gs. sākums ir brīdis, kad pasaulē aizvien spilgtāk sāk iezīmēties sievietes tiesību jautājumi, mainoties arī atsevišķām sabiedriskajām struktūrām. Šī sabiedriski būtisko izmaiņu viļņa dalībnieces ir arī Austra Ozoliņa-Krauze un Lūcija Zamaiča, kas abas savā literatūrā izvērsušas jautājumus, kas, būtiski pārskatot sabiedriskās normas, veidojušās vīriešu dominances ietekmē.

Ne mazāk svarīga ir arī abu aizraušanās ar kreisajām idejām, kas izjautā sabiedrības un varas mehānismus un kļūst aktuālas atšķirīgos Rietumeiropas punktos, sekojot norisēm pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā.

Savukārt kā paralēla lappuse Ozoliņas-Krauzes dzīvē iezīmēts arī stāsts, kas atklāj viņas vairākas mīlestības, no kurām spilgtas ir attiecības ar Mariju Leiko (1887–1938) un arī romantiskās jūtas pret Aleksandru Beļcovu.

Gan Ozoliņas-Krauzes, gan Zamaičas stāsti ir pretrunu pilni un iezīmē, iespējams, vairāk jautājumu nekā atbilžu, tomēr domāt un pārdomāt šo personību vēsturi ir ne tikai noderīgi, bet arī akūti nepieciešams.

Šie stāsti atklāj pieredzi, kas ir būtiska pilnvērtīgākam skatam uz mums jau zināmām vēstures epizodēm, kur vienam jautājumam ir dažādi aspekti, atklājot laikmeta kompleksitāti un dažādo naratīvu iespējamību tajā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šie stāsti ne tikai bagātina mūsu zināšanas, bet arī ļauj tulkot skaidrāk tās norises, kuru dalībnieki šobrīd esam mēs.

Noslēgumā – no manas puses atbildot Muktupāvelam par šādu personību aktualizēšanu – es ļoti ceru, ka muzejs turpinās atklāt mums vēl daudzas citas personības, lai neveidotos situācija, ka vēsture pazūd tieši tajā brīdī, kad demokrātiskām sabiedriskajām normām to it kā vajadzētu visaktīvāk nodrošināt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu 81
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 99
8 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Izsargāšanās no vīrusa var kļūt vēl dārgāka. Vai būs jālieto respiratori mutes aizsegu vietā?
7 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 142
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija pārbaudīs izskanējušo informāciju par Cimdaram, iespējams, viltoto Covid-19 sertifikātu 13
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gaidīs līdz morgos būs pārslodze?”, “Drīz nebūs neviena seniora!”, “Divreiz trakāk kā Itālijā!” – soctīklotāji par kovida upuru rekordu 81
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 dēļ nedēļas laikā karantīna izsludināta četros cietumos
17:08
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Izsargāšanās no vīrusa var kļūt vēl dārgāka. Vai būs jālieto respiratori mutes aizsegu vietā?
17:08
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā 6
16:32
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 49
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pēcpusdienā gaiss iesils līdz +15 grādiem. Laika prognoze piektdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 61
5 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Sporta apavi uz nagliņas: Melbārdis veselības problēmu dēļ nolēmis likt punktu sportista karjerai 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
EP Juridiskā komiteja iesaka atcelt eiroparlamentārieša Ušakova parlamentāro imunitāti 10
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 127
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja par amatpersonu algu pieaugumu: Tas ir politiķu nihilisms pret sabiedrību! 24
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 132
10 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dabas stihija Sicīlijas pilsētas ielas pārvērš mežonīgās upēs 3
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 99
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 5
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 65
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 39
10 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
21 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 339
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 71
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 158
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 145
1 diena