Vecākais Latvijas festivāls “Rīgas Doms” savā 33. gadskārtā no 17. jūlija līdz 18. septembrim piedāvā deviņus koncertus.
Vecākais Latvijas festivāls “Rīgas Doms” savā 33. gadskārtā no 17. jūlija līdz 18. septembrim piedāvā deviņus koncertus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Bahs, Perts un Brāmss Rīgas Domā. Armands Znotiņš recenzē ērģeļmūzikas koncertus Rīgā 0

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Kas kopīgs Roja Andersona pēdējai filmai “Par bezgalīgo” un 2020. gada 4. septembrī izskanējušajam ērģeļmūzikas festivāla “Rīgas Doms” koncertam?

LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 118
13 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 8
3 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Pirmkārt, formāla līdzība – kritiķu slavētais un godalgotais zviedru režisors pieder pie tās pašas paaudzes, kuru pārstāv igaunis Arvo Perts, un tieši viņa 85 gadu jubilejai veltīts koncerts “Annum per annum”, turpat liekot klāt arī atceri par Johana Sebastiāna Baha 335. gad-skārtu.

Otrkārt, cerība uz to, ka kinolente “Par bezgalīgo” turpinās – nē, ne jau meistardarba “Zviedru mīlas stāsts” estētiku un pasaules redzējumu, bet gan vismaz režisora vēlāk uzņemto filmu daudzslāņaino un paradoksālo vēstījumu, savukārt ērģelnieces Diānas Jaunzemes-Portnajas un čellista Ivara Bezprozvanova sagatavotā programma lieliski ies kopā ar Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertu turpat Rīgas Domā dienu vēlāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visbeidzot, absolūts šo cerību sairums – bēgot no Garīgās mūzikas festivāla jaundarbu koncerta autoru lielākās daļas amatieriskuma un vismaz vienā gadījumā vērojamās ētiskās degradācijas, nokļuvu kinoseansā, kur uz ekrāna redzamais izrādījās Roja Andersona iepriekšējās filmas “Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci” bāls un nevarīgs atdarinājums neciešami monotonā un izmisīgi depresīvā raksturā, turpretī koncerts Rīgas Domā nebija daudz labāks.

Tātad, Bahs un Perts – savstarpēji papildinošs salikums, kurā teorētiski nekam nevajadzētu noiet greizi, un no tā, kas šajā koncertā daudzmaz atbilda profesionāli uztveramām un vērtējamām kategorijām, ieguvums bija Johana Sebastiāna Baha mākslai.

Tieši vairākās ainās no Baha fantāzijas un fūgas sol minorā, otrās korāļprelūdijas “Mīļais Jēzu, še nu mēs” un fantāzijas “Nāc, Svētais Gars” Diānas Jaunzemes-Portnajas snieguma tembrālie, ritmiskie, fakturālie rakursi atbilda mūzikas dramatisko izvērsumu vai liriski kontemplatīvo apceru samērā harmoniskai atklāsmei.

Un šie atskaņojuma brīži koncerta gaitā tad arī uzskatāmi par labākajiem.

Viss pārējais gāja uz priekšu, klūpot un krītot. Sākot jau ar pašu ievadu – Arvo Perta “Annum per annum”, kur soliste nepārprotami nesapratās ar ērģelēm un komponista radīto partitūru, atskaņojumam tā rezultātā sadrūpot vairāku formā neveiklu un saturā pārspīlētu epizožu virknē.

Tālāk neveicās Baham, jo viņa pirmo korāļprelūdiju “Mīļais Jēzu, še nu mēs” un no “Leipcigas korāļu” krājuma ņemto opusu “Gods Dievam augstībā” bija neiespējami klausīties ar jebkādām pozitīvām emocijām ērģeļu mehānisma klaboņas dēļ, un arī priekšnesuma pelēcīgums tur neko neuzlaboja.

Kad ērģelniecei pievienojās čellists Ivars Bezproz-vanovs, īpaši ļauni klājās gan Baham, gan Pertam – ārija un divas gavotes no Baha Trešās orķestra svītas pārlikuma skanēja virspusēji un samocīti, turpretī Arvo Perta labi zināmo opusu “Fratres” un “Spogulis spogulī” atskaņojums radīja divus minējumus.

Pirmkārt, hipotēzi par to, ka Ivars Bezprozvanovs izlēmis apzināti darīt visu, lai sabotētu ērģelnieces priekšnesumu un saspēli ar viņu, jo čellista uzturētais temporitms no ērģeļu pavadījuma virzījās prom un garām, bet par toņa kvalitāti te nebija ne runas.

Otrkārt, versiju par to, ka ērģelniece duetā ar čellistu izlēmusi parādīt, ka slavenais igauņu komponists tāds diletants vien ir, jo viņa darbu lasījumi iestiga ekstrēmi lēnā un apbrīnojami bezsaturīgā riņķojumā.

Likumsakarīga detaļa, kas atspoguļo vispārējo līmeni, – iespiestajā koncertprogrammas tekstā rēgojās rupjas kļūdas pat komponistu un atskaņotāju vārdos, un pretstatā Baha skaņdarbu kataloga numuriem par Arvo Perta opusiem nebija minēts nekas – ne komponēšanas gads, ne instrumentārijs, ne autora iecerētā koncepcija.

Vai patiešām šim nolūkam nevarēja noalgot kādu muzikologu? Un tas saistībā ar visu iepriekšminēto vēl ir pats nevainīgākais jautājums.

Arī 23. starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla no-slēgumam izvēlēto Johannesa Brāmsa “Vācu rekviēmu” iespējams uztvert dažādi – ne velti apokrifisks stāsts vēsta, ka Rihards Vāgners, ielūkojies “Vācu rekviēma” partitūrā, paziņojis, ka tā derīga vienīgi papīrgrozam.

Jāpieņem gan, ka Vāgneru drīzāk nokaitināja nevis Brāmss, bet bēdīgi slavenais muzikologs un konservatīvo komponistu roklaiža Eduards Hansliks, jo kopš 19. gadsimta otrās puses “Vācu rekviēmu”, tāpat kā “Tristānu un Izoldi” vai “Nībelungu gredzena” ciklu, atskaņo visur.

Iespējams uzlūkot ar kritisku skatu arī 5. septembra interpretāciju, kur Riharda Millera dziedājums salīdzinājumā ar Elīnas Šimkus solo bija gan profesionāli stabils, tomēr bez jūtamākas individualitātes pazīmēm.

Taču kopumā Garīgās mūzikas festivāla izskaņa pilnā mērā piepildīja gaidītās cerības, jo Aināra Rubiķa vadītais “Vācu rekviēma” lasījums pretstatā Vāgnera operu kosmoloģiskajiem mērogiem izskanēja ļoti sirsnīgi un ļoti cilvēcīgi – un tā arī bija jābūt.

Protams, šeit īstenotās Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzstāšanās kvalitātes līdztekus instrumentālistu un vokālistu dialogam ar diriģentu pauda ne tikai mūzikas un interpretācijas cilvēcisko dimensiju, bet arī simboliskus un metafiziskus līmeņus.

To atklāsmei Aināra Rubiķa pieredze, meistarība un emocionalitāte saucama par īsti piemērotu, un visa izvērstā opusa ritējums tādēļ pārliecināja gan ar kontrastu izteiksmīgumu, gan ar satura piepildījumu un dziļumu.

Beigu beigās tomēr paliek divi jautājumi.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pirmais – ja reiz par Vāgneru, kā gan tas nākas, ka Latvijas opernamā gadu desmitiem ilgi nav iestudēts ne “Tristāns un Izolde”, ne “Parsifāls”, kur Aināra Rubiķa vai Andra Pogas profesionalitāte varētu būt pašā laikā?

Otrkārt – ja reiz par zviedru režisoriem, kā būtu, piemēram, ar tāda mēmā kino meistara kā Morica Stillera retrospekciju kinematogrāfisku drupu un tuksneša vietā?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 118
13 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 8
2 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
23 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 53
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 71
1 diena
Lasīt citas ziņas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunajam kovida paveidam ir pussimts mutāciju! Eksperti pēta omikronu 37
3 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
“Patīk” vai “nepatīk” nav argumenti. Kāpēc kritiķi ir pret vēja parku izbūvi Zemgalē un Ziemeļkurzemē? 18
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kādam pirmā deva “Pfizer”, citam “AstraZeneca” vai “Moderna”. Kādu balstvakcīnu katram izvēlēties? 18
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zavadska: Latvijai nav jāgaida uz Eiropu, lai lemtu par vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu 54
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš
10:23
LE
LETA
Ziņas
PVO Latvijā vadītājs: Balstvakcīna palielina varbūtību, ka esošās vakcīnas pasargās pret Covid-19 omikrona paveidu 27
09:06
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Aizdevums.lv komandai pietiek enerģijas visam 2
09:01
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 8
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 3
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.” Saruna ar Liepājas teātra aktrisi Madaru Kalnu 1
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kupenas kļūs biezākas! Laika prognoze ceturtdienai 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skaidrīte Lasmane: “Producējot negatīvo informāciju, žurnālisti rada naidu arī pret sevi” 9
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Atgriešanās pie “vecās normālās dzīves” atcelta? 6
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Turpināsies Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
ASV diplomāte: Lukašenko ir “Krievijas marionete” 15
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
ASV informācijas aģentūra “Bloomberg” iekļauj Navaļniju 50 gada cilvēku sarakstā 8
2 stundas
AB
Anda Buševica
Ziņas
Skatītājas piezīmes. Anda Buševica vērtē iestudējumu “Jaunie latviešu stāsti” Jaunajā Rīgas teātrī
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 242
20 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis? 24
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 118
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatības karte: kuros divos novados ir augstākais saslimstības līmenis? 2
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 95
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 192
21 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 53
15 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jolanta Derkevica-Pilskunga: “Uga Dumpis pamatīgi nodarbojas ar riska komunikāciju, bet netiek ņemts vērā!” 9
19 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
23 stundas
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 9
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Runa ir par cilvēku dzīvībām.” Vīķe-Freiberga par to, ka Covid-19 ierobežojumi vairākas reizes noteikti par vēlu 138
1 diena
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 45
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
22 stundas