“Atjaunot PSRS mēroga cenzūru!” Putina kultūras padomnieks piedāvā strādāt pēc PRSR cenzūras parauga 0
Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis starptautiskajā kultūras sadarbībā Mihails Švidkojs ierosinājis oficiāli atjaunot cenzūras institūciju Krievijā, par paraugu ņemot Padomju Savienības Valsts noslēpumu aizsardzības presē galveno direktorātu jeb Glavlitu, raksta moscowtimes.ru.
Viņš uzskata, ka šāda sistēma atbrīvotu likumdevējus no nepieciešamības nepārtraukti grozīt tiesību aktus, lai ierobežotu mākslas darbu izplatīšanu, kas, pēc viņa vārdiem, “varētu saturēt vēl neformulētus draudus sabiedrības garīgajam stāvoklim”.
Laikrakstam Rossiyskaya Gazeta Švidkojs norādīja, ka “prasību skaits kultūras darbiniekiem, redaktoriem, producentiem un izdevējiem, kuras juridiski ir grūti formalizēt, nevar bezgalīgi pieaugt”.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējā pieeja negatīvi ietekmē radošo darbu kvalitāti un kavē mākslinieku brīvību. “Būtu daudz godīgāk atgriezties pie profesionālas cenzūras, ko veiktu speciālisti, nevis dažādu departamentu birokrāti, kuri paši īsti nesaprot, no kā jābaidās, lai saglabātu savu amatu,” sacīja Švidkojs.
Viņš ir pārliecināts, ka tikai plaša mēroga cenzūras institūcija ar “tūkstošiem speciālistu” spētu nodrošināt “veselīgu vidi” radošajā kopienā. “Iespējams, mani māc nostalģija, taču cenzūras departamenta pastāvēšanai bija sava loģika. Iepriekšēja cenzūra pasargāja no soda cenzūras,” secināja padomnieks.
Šis priekšlikums izskanējis laikā, kad Krievijā notiek plaša mēroga grāmatu konfiskācija, dziesmu aizliegšana, ainu izgriešana no filmām un teātra režisoru vajāšana. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā cenzūra valstī ir ievērojami pastiprinājusies, lai gan tā ir tieši aizliegta ar Krievijas konstitūciju.
Kara pirmajās dienās vairāk nekā 18 000 Krievijas kultūras darbinieku publiski nosodīja agresiju pret Ukrainu.
Reaģējot uz to, Kremlis sāka izdarīt spiedienu uz māksliniekiem, kuri palika valstī, pieprasot viņiem doties uz okupētajām Donbasa teritorijām un “nožēlot grēkus”, lai saņemtu atļauju turpināt uzstāties, vēsta mūzikas aprindu pārstāvji, ko citē Meduza.
Kinoindustrijas darbinieki norāda, ka filmas vairs nav iespējams uzņemt bez vairāku iestāžu, tostarp Federālā drošības dienesta (FSB), apstiprinājuma. Rakstnieks Dmitrijs Gluhovskis atklājis, ka katram televīzijas kanālam un straumēšanas platformai ir piešķirti izlūkdienestu darbinieki, kuri koriģē scenārijus, kas jau izturējuši iekšējo cenzūru.
24. jūnijā Krievijas Valsts dome apstiprināja likumprojektu, kas aizliedz demonstrēt filmas, kuras “noliedz vai diskreditē krievu garīgās vērtības”. Turklāt deputāti noteikuši, ka kultūras pasākumu organizatoriem – tostarp izstāžu, festivālu un koncertu rīkotājiem – jāsaņem iekšlietu iestāžu apstiprinājums attiecībā uz pasākumu tematiku un citiem parametriem.
Švidkoja ierosinājums atjaunot PSRS stila cenzūru raisījis plašu rezonansi, jo tas liecina par Krievijas varas iestāžu vēlmi vēl stingrāk kontrolēt kultūras un mākslas sfēru, kas jau tagad saskaras ar nepieredzētiem ierobežojumiem. Šāda politika ne tikai apdraud radošo brīvību, bet arī rada jautājumus par turpmāko vārda brīvības stāvokli valstī.
