Bailes nonākt psihiatriskajā uzskaitē joprojām daudzus attur no palīdzības meklēšanas – psihiatre skaidro, vai šīm bažām ir pamats 0
Lai gan par mentālo veselību mūsdienās runā daudz vairāk nekā agrāk, daudzi cilvēki joprojām vilcinās meklēt palīdzību. Viens no biežākajiem iemesliem ir bailes no tā dēvētās psihiatriskās uzskaites un iespējamām sekām nākotnē.
Tieši šim jautājumam uzmanību pievērsusi psihiatre Linda Rubene-Kesele, kura sociālajā tīklā “Threads” dalījusies ar skaidrojumu par vienu no izplatītākajiem mītiem sabiedrībā.
“Viens no vēl joprojām biežiem jautājumiem, ko dzirdu no pacientiem: “Ja es aiziešu pie psihiatra, vai mani ieliks kādā uzskaitē?” raksta ārste.
Viņa norāda, ka šādas bažas nav radušās bez iemesla. Padomju laikā psihiatrija patiešām tikusi izmantota arī politiskām represijām, tādēļ bailes no uzskaites sabiedrībā saglabājušās līdz pat mūsdienām.
Tomēr, kā uzsver speciāliste, mūsdienu veselības aprūpes sistēma darbojas citādi.
“Vizīte pie psihiatra nenozīmē (un nekad nav nozīmējusi) nonākšanu kādā publiski pieejamā sarakstā,” skaidro Rubene-Kesele.
Ārste atgādina, ka darba devēji, universitātes un citas nepiederošas personas nevar vienkārši apskatīt cilvēka diagnozes vai medicīnisko informāciju.
Vienlaikus viņa uzsver, ka medicīniskā dokumentācija tiek veidota arī psihiatra praksē, tāpat kā pie jebkura cita ārsta.
“Tas, kas gan notiek realitātē – pie psihiatra tāpat kā pie kardiologa, neirologa vai ģimenes ārsta, tiek veidota medicīniskā dokumentācija. Tas ir ārstēšanas, nevis cilvēku uzraudzības instruments,” raksta ārste.
Viņa skaidro, ka dokumentācijā parasti tiek fiksētas pacienta sūdzības, veselības stāvokļa izvērtējums, diagnozes, nozīmētie izmeklējumi, ārstēšanas plāns, medikamenti un rekomendācijas: “Dokumentācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpes nepārtrauktību. Šī informācija ir konfidenciāla un bez likumā atrunāta pamatojuma tai nav piekļuves kuram katram interesentam.”
Ārstes ieraksts izraisījis arī dažas pārdomas komentāru sadaļā. Daļa cilvēku pievērsās jautājumam par to, kā psihiskās veselības diagnozes vai ārstēšanās pie psihiatra var ietekmēt iespējas strādāt noteiktās profesijās.
Kāds komentētājs raksta: “Es nezinu, kā ir Latvijā, bet, piemēram, ADHD diagnoze principā diskvalificē vairākas profesijas vismaz Zviedrijā – pilota, dispečera, policijas (ar izņēmumiem).”
Savukārt cita sieviete norādīja, ka tieši bažas par nākotnes karjeras iespējām dažkārt attur cilvēkus no vēršanās pēc palīdzības.
“Publiskā nav, bet vispār taču sarakstos nonāk. Tas ļoti stigmatizē un attur no šādām vizītēm. Piemēram, meita studē jomu, kas nākotnē būs saistīta ar policijas sfēru. Lekcijās atnāk pārstāvis un saka, ka policijā nevar strādāt cilvēki, kas ir psihiatriskajā uzskaitē. Meitenes ar ēšanas traucējumiem, depresiju, trauksmes traucējumiem, kas tik raksturīgi pusaudža vecumā, un kas gājušas pie psihiatra, tagad mazliet apjukušas. Varbūt neesot vajadzējis tomēr iet.”
Vēl kāds komentētājs atzina, ka stereotipi par psihiskās veselības problēmām joprojām nav pilnībā izzuduši: “Jā, bet stereotipi ir dzīvi ne tikai pacientu pusē, bet darba devēju arī. Un diemžēl uzmanība ir jāievēro. Tas gan nenozīmē neiet pie psihiatra!! Nepārprast!”
Ārste savā ierakstā gan uzsver, ka psihiatra apmeklējums pats par sevi nenozīmē nonākšanu publiski pieejamā uzskaitē. Tāpat kā pie citiem ārstiem, arī šeit tiek veidota medicīniskā dokumentācija, kas nepieciešama kvalitatīvas ārstēšanas nodrošināšanai un ir aizsargāta ar konfidencialitātes prasībām.
