Zinātnieki atklāj, ka divi ieradumi var palīdzēt palēnināt novecošanos – tos ir ārkārtīgi viegli ieviest savā ikdienā 0
Mūsdienās arvien biežāk tiek runāts par to, kā saglabāt jaunību un labu pašsajūtu pēc iespējas ilgāk. Sociālajos tīklos un reklāmās dominē dažādi uztura bagātinātāji, kosmētikas līdzekļi un brīnumreceptes, taču zinātnieki atgādina, ka vissvarīgākais bieži vien ir daudz vienkāršāks.
Kā norāda amerikāņu uztura speciāliste Džeina Leveriča, divi ikdienas ieradumi var būtiski ietekmēt to, cik ātri noveco organisms. Tie ir sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes, vēsta “EatingWell”.
Viņa uzsver, ka cilvēki bieži vien koncentrējas uz ārējām novecošanas pazīmēm, piemēram, grumbām vai sirmiem matiem, taču patiesībā svarīgākais notiek daudz dziļāk.
“Parasti novecošana tiek saistīta ar redzamām izmaiņām, piemēram, grumbām vai sirmiem matiem. Tomēr šis process ir daudz dziļāks. Bioloģiskā novecošana ir izmaiņas, kas notiek šūnu līmenī un pakāpeniski ietekmē organisma darbību. To ietekmē dažādi faktori, piemēram, ģenētika, vide un ikdienas dzīvesveids. Un, ja daļu no šiem faktoriem mēs nevaram kontrolēt, tad uzturs un fiziskās aktivitātes ir pilnībā atkarīgas no mums,” norāda speciāliste.
Zinātnieki jau ilgstoši pēta, kā uzturs un kustība ietekmē novecošanu. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt iekaisuma procesus un šūnu nolietošanos, kas ir viens no galvenajiem novecošanas mehānismiem. Savukārt kvalitatīvs uzturs nodrošina organismu ar nepieciešamajām vielām, kas palīdz saglabāt veselību ilgtermiņā.
Lai labāk izprastu šo saikni, zinātnieki veica pētījumu, kas publicēts žurnālā “The Journal of Nutrition”. Tajā tika novēroti vairāk nekā tūkstotis cilvēku vairāku gadu garumā. Zinātnieki noteica dalībnieku bioloģisko vecumu, izmantojot modernus biomarķierus, kas balstīti uz izmaiņām DNS, un salīdzināja to ar viņu dzīvesveidu.
Tika izvērtēts gan uztura kvalitātes līmenis, gan fiziskā aktivitāte. Uztura analīzē tika ņemti vērā dažādi modeļi, kuros kopīgas iezīmes bija lielāks dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu patēriņš un mazāks sarkanās gaļas un piesātināto tauku daudzums. Fiziskā aktivitāte tika vērtēta pēc biežuma, intensitātes un kustību ilguma.
Rezultāti parādīja skaidru tendenci. Cilvēki, kuri ēda kvalitatīvāk, novecoja lēnāk arī bioloģiskā līmenī. Tas nozīmē, ka viņu organisms faktiski bija jaunāks nekā varētu spriest pēc kalendārā vecuma.
Īpaši interesanti bija tas, ka uzturs un kustība var savstarpēji kompensēt viens otra trūkumus. Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu labāks uzturs bija cieši saistīts ar lēnāku novecošanu. Savukārt tie, kuri bija fiziski aktīvāki, uzrādīja labus rezultātus pat tad, ja viņu uzturs nebija ideāls.
“Tas liecina, ka svarīgi ir abi ieradumi. Kvalitatīvs uzturs var daļēji kompensēt mazkustīgu dzīvesveidu, bet fiziskās aktivitātes var mazināt ne tik ideāla uztura sekas,” uzsver Leveriča.
Tomēr pētnieki arī norāda, ka novecošana nav atkarīga tikai no šiem diviem faktoriem. To ietekmē arī citi aspekti, piemēram, ģenētika, stress un miega kvalitāte. Tāpēc svarīgi ir skatīties uz veselību kopumā.
Labā ziņa ir tā, ka nav nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Pietiek ar pakāpenisku ieradumu maiņu. Ikdienā ieteicams ēst daudzveidīgi un sabalansēti, vairāk izvēloties dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus. Tāpat svarīgi regulāri kustēties, piemēram, staigāt, braukt ar velosipēdu vai nodarboties ar citām aktivitātēm vismaz vairākas reizes nedēļā.
