“Mammalampa”, Ieva Kalēja. Lampu “Līgava” dizainu iedvesmojis kāzu rituāls – pinums, kas sniedz līgavai svētību jaunajai dzīvei un pārsteidz ar sievišķīgo un gaisīgo dizainu. Līgavas “kleita” veidota no papīra. Katrai līgavas lampai, kas pilnībā izgatavota ar rokām, ir savs pinuma raksts un unikāls dizains. Katrs abažūrs ar gaismu mijiedarbojas atšķirīgi, nodrošinot smalki niansētu apgaismojumu. Materiāls: papīrs, misiņš, tērauds. Attēlā: lampa kompozīcijā kopā ar igauņu dizainera Olivera Kannistes akmens krēslu un lietuvietes Vitas Vaitiekūnaitės traukiem.
“Mammalampa”, Ieva Kalēja. Lampu “Līgava” dizainu iedvesmojis kāzu rituāls – pinums, kas sniedz līgavai svētību jaunajai dzīvei un pārsteidz ar sievišķīgo un gaisīgo dizainu. Līgavas “kleita” veidota no papīra. Katrai līgavas lampai, kas pilnībā izgatavota ar rokām, ir savs pinuma raksts un unikāls dizains. Katrs abažūrs ar gaismu mijiedarbojas atšķirīgi, nodrošinot smalki niansētu apgaismojumu. Materiāls: papīrs, misiņš, tērauds. Attēlā: lampa kompozīcijā kopā ar igauņu dizainera Olivera Kannistes akmens krēslu un lietuvietes Vitas Vaitiekūnaitės traukiem.
Publicitātes foto

Baltijas mājokļa dizains Londonā. Kā tiks prezentēta mūsu gaume? 2

Rebeka Rogale, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

No 18. līdz 26. septembrim Londonā jau 19. reizi norisināsies gadskārtējais Londonas Dizaina festivāls, kura oficiālajā programmā piedalīsies arī trīs Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, veidojot kopīgu dizaina izstādi “Tactile Baltics”, informē Latvijas Kultūras ministrija.

Šī ir pirmā Baltijas kultūras fonda un visu triju valstu kultūras ministriju finansētā Baltijas valstu sadarbība dizaina jomā. Turklāt Latvijas Kultūras ministrijas un dizaina jomas pārstāvji to atzīmē kā ļoti nozīmīgu iespēju mūsdienu Latvijas un Baltijas dizainu prezentēt starptautiski, tādējādi veicinot tā atpazīstamību un atklājot Baltiju kā reģionu ar radoša un augstvērtīga dizaina potenciālu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Jānis Straupe. Izliekts sols. Dizainera galdniecības meistarība un spēja spēlēties ar optiskām ilūzijām rezultējusies interesantā skulptūras un sola apvienojumā, kam par iedvesmu kalpojusi mūžam mainīgā horizonta līnija. Solu lietojot, tas maina savu formu, bet izliekums rada amortizāciju sēdētājiem. Materiāls: masīvkoks un ozola finieris, var lietot divi cilvēki.
Publicitātes foto

Izstāde būs apskatāma Šordičā galerijā “Dray Walk” līdz 3. oktobrim. Katra valsts izstādē eksponēs 12 darbus. Vienlaikus seši no katras valsts darbiem tiks iekļauti arī virtuālajā dizaina kolekcijā “Adorno London 2021” un būs skatāmi digitāli līdzās Norvēģijas, Zviedrijas, Austrijas, Beļģijas un Nīderlandes kolekcijām.

“Tactile Baltics” organizatori un kuratori ir Latvijas Dizaina centrs, Lietuvas Dizaina forums un dizaina tiešsaistes platforma NID. Izstādes iekārtojumu veidojuši Igaunijas scenogrāfi Helēna Sirpauna un Holgers Kilumets, savukārt vizuālo identitāti izstrādājuši Latvijas grafikas dizaineri Kirils Kirasirovs un Sabīne Masaļska.

Latviju izstādē pārstāvēs “RIGA ChAIR”, “an&angel”, “DeTales”, “Pora”, “ARS TELA”. “Adorno London” kolekcijā: Artis Nīmanis (“an&angel”), Jānis Straupe, Jānis Rauza (“MINT Furniture”), Ieva Kalēja (“Mammalampa”), Liene Jākobsone un Mantens Devriendts (“Sampling”).

Jānis Rauza (“MINT Furniture”). “Ghost-W”. Dizainera versija par 18. gadsimta mīlas krēslu diviem, kā izrādās, ir arī ideāls sēdvietu izvietojums sabiedriskās vietās – mākslas galerijās, veikalos, bibliotēkās utt. Sēžot pretējos virzienos, cilvēkiem ir iespēja izvēlēties – iesaistīties intīmā sarunā vai palikt tālu vienam no otra. Dabiskā koka finierējums un masīvkoka apdare.
Publicitātes foto

Izstāde veidota ar uzsvaru uz Baltijas valstu dizaina ciešo saikni ar gadsimtu gaitā veidotajām amatnieku prasmēm, tradīcijām un dabu. Salīdzinot triju Baltijas valstu dizaina īpatnības, Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa Igaunijas dizainu raksturojusi kā izpausmēs visatturīgāko, taču dabisku, vienkāršu un funkcionālu. Lietuviešu mentalitātei vairāk raksturīga vēlme pēc greznām detaļām, papildu elementiem un eklektisma.

“Sampling” (Mantens Devriendts un Liene Jākobsone). “Hatch”. Dizaineru atšķirīgais skatījums uz masveidā ražotu būvmateriālu estētiku savijies ar arhitektonisku domāšanu, radot savdabīgu skapi, kurā forma, raksti un faktūras, kas standartā tiek uzskatīti par neglītiem un paslēpti aiz apdares slāņiem, izvirzās priekšplānā, iegūstot dekoratīvi funkcionālu risinājumu. Materiāls: tērauds ar pulvera krāsas pārklājumu.
Publicitātes foto

Savukārt Latvijas dizains, kas ir lakonisks un stilistiski tīrs, estētikas jomā ir tuvāks igauņu dizainam, bet izmantoto toņu gammas vairāk tuvinās dienvidu kaimiņiem lietuviešiem. Mūsu dizaina priekšrocība ir labi nolasāmā emocionalitāte, kas radītā produkta funkcionalitāti papildina ar īpašu stāstu, izmantojot materiālu, struktūru un novatorisku elementu saspēli.

Piemēram, Guntars Sticers un dizainere Ilze Kalnbērziņa Praz no keramikas māla, kas sajaukts ar izmantotiem kafijas biezumiem, veidojuši mūsdienīgu kafijas tasi. Tas ir inovatīvs materiāls, kas padara tases vieglākas, ilgāk saglabā to saturu karstu un samazina kopējo ietekmi uz vidi.