Uz tirgu pēc padoma: amatnieki piedāvā mīkstus oļus, skārdu kā mizu un augu paklāju 2
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad vasaras steiga pieklususi un koki sāk rotāties ar krāšņām seģenēm, laiks doties uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tur var pasmelties īstas autentiskas dizaina idejas no mūsu nesenās pagātnes, pafotografēt ēkas, būvdetaļas un interjera priekšmetus.
118 būvniecības paraugi vienuviet
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs dibināts 1924. gadā. Līdz šim laikam tur 87 ha lielā teritorijā demonstrē 118 tautas celtniecības paraugus, kas stāsta par cilvēku dzīvi Latvijas laukos no 17. gs. beigām līdz 20. gs. vidum.
Bija paredzēta arī pilsētas ielas ekspozīcija, tikai ideja netika īstenota.
Mājas ir autentiskas, tās ir izjauktas, atvestas uz muzeju un tur saliktas no jauna kopā, turklāt saglabājot to novietojuma īpatnības, kas novados ir atšķirīgas. Muzejā var aplūkot Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales koka būvniecības paraugus. Ēkas sakārtotas zemnieku sētās, tā labāk ļaujot iejusties lauku vidē.
Izstaigājot Latvijas kultūrvēsturiskos apgabalus, vieglāk uztvert latvisko kultūras mantojumu, labāk saprast senču estētisko materiālo pasauli. Var apskatīt, kāds izskatās koka lubiņu jumts un kāds sanāk no niedrēm.
Ja palaimējas ierasties laikā, kad rit ēku restaurācija, var iepazīties ar jumta likšanas materiāliem un tehnoloģijām.
Piemēram, šobrīd muzejā ar Kultūras ministrijas atbalstu notiek plaša jumtu atjaunošanas programma. Vērīgs skatītājs pamanīs gan atturīgi grieztas koka kolonnas klētiņai, gan labus polihromā krāsojuma paraugus koka sētās. Protams, koks noveco un vairs nav tāds kā jauns, tomēr iedvesmu var dot.
Nedēļas nogalē Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs atvēra plašu publisku pasākumu “Mūsdienu amatniecības tirgus 2021”, kas bija lielākais gadatirgus pēdējo divu gadu laikā.
“Gadatirgus tik plašs bija tāpēc, ka vēlējāmies parādīt ne tikai mūsdienīgos darinājumus, bet arī saknes, no kurām muzejā dzima modernās amatniecības tirgus. Piedalījās daudzi labākie latviešu lietišķās mākslas meistari. Arī koka un rotaļlietu meistari, pinēji, metālkalēji un stiklinieki.
“Senajā apmetnē” varēja apskatīt un iegādāties arheoloģisko izrakumu rekonstrukcijas un atdarinājumus. Vairāk nekā 200 dalībnieku vidū bija gandrīz 20 keramiķu, 30 rotkaļu un rotu darinātāju, vairāk nekā 70 amatnieku piedāvāja tekstila, filca un zīda izstrādājumus, kā arī krāšņus adījumus. Īpaši vēlos akcentēt to mūsdienu lietišķās mākslas meistaru darbus, kuru zīmolus pazīst jau arī ārpus Latvijas,” stāsta viena no tirgus organizatorēm Inga Siliņa.
Ideāls tuvākais pasākums, kad muzeja izpēti var savienot ar gadatirgus apskati, ir Miķeļdienas gadatirgus, kas muzejā risināsies 26. septembrī plkst. 10–15.
Mīkstie oļi
“Man ļoti patīk daba un jūras apčubinātu akmeņu dabiskās formas. Formas ir tik plastiskas… bet vai akmeņiem vienmēr jābūt cietiem? Iedvesmojos un sāku formu atveidot no mīksta materiāla, cenšoties paturēt arī kaut ko no akmentiņa gara… Tā soli pa solim sāku gatavot izteikti reljefu paklāju sēriju “Mīkstie Latvijas oļi”.
Vispirms savus darinājumus izmēģināju pati. Paklāju liku uz grīdas, un tas ļoti patika bērniem. No oļiem izgatavoju pārvalku lielam ādas dīvānam un pilnīgi izmainīju tā izskatu. Tāpat oļu spilventiņi iederas uz atpūtas krēslu sēdekļiem un der pat biroja krēsliem. Lielākais, ko esmu gatavojusi ir 200 x 200 cm paklājs pelēkā tonī. Tas pircēju vidū ir īpaši iecienīts
. Paklāju gatavošanai “akmeņiem” izmantoju sintaponu un apvalkam dažādus audumus – dabiskus, mākslīgus un arī reciklētus.
Sintētiskie audumi, brīvā dabā uzlikti uz dārza mēbelēm, mazāk bojājas. Paklāji labi kalpo. Ja vajag, lielākos oļus var nest uz ķīmisko tīrītavu, mazākos mazgāt veļas mašīnā,” stāsta meistare Liega Frīdvalde no Valmieras.
Skārds dārzā kā koka miza
“Man ir sava vara skārda apstrādes autortehnika, kuru esmu nosaucis par gofrētu varu. Šādā veidā apstrādāts kapars iegūst koka mizai vai ziloņa ādai līdzīgu tekstūru. Apdarinu metālu, vienkārši balvējot ar āmuriņu. Biezuma amplitūda 0,5–2 mm. Prāvākie kapara darbi ir izlietnes, pirts toveri, kausiņi.
Lai arī kapara konstrukcijas vispopulārākās ir tradicionālajās koka guļbūvēs, tās ar savu neparasto struktūru un krāsu iederas arī cita tipa interjerā, it īpaši, ja veido vairāku lietu komplektu. Kapars noder gan dārza vāžu, gan atkritumu urnu gatavošanai, kas atgādina dārza skulptūras. Gribu izveidot kārtīgu dziļu kapara vannu, kādās kādreiz senlaikos mazgājās visa ģimene,” stāsta varkalis Juris Kambars.
Augu paklājs
Katrīna Valaine augu paklāja gatavošanai izmanto līdz 50 dažādiem augiem: savvaļā augošas vīgriezes un pelašķus, mājās audzētas piparmētras, kumelītes, dievkociņus. “Dodos lasīt pati un iesaistu arī radus un draugus no Lubānas amatnieku kopienas.
Darbi top, kad augu novākšanai ir pareizais laiks, kad tie visprecīzāk atbilst manai vajadzībai.
To, kas ir pļavā, ieaužu, kad nogatavojas jaunas zāles, ieaužu tās. Izmantoju arī jauna bērza zarus, avenājus. Paklāji ir steļļu platumā – 60 cm un tiek austi līdz 200 cm gari – bet varētu arī garākus.
Visbiežāk paklājus izmanto pirts rituālos. Tos uzklāj uz lāviņas un nogulda peramo. Pēc rituāla izžāvē pirts priekštelpās. Ja paklāju lieto reizi nedēļā un kopj, tas kalpo pusgadu un ilgāk. Augu paklāju var izmantot arī mājās, bet, lai uzturētu smaržu, tas ik pa laikam ir viegli jāmitrina ar smidzinātāju.
Šādā veidā pļavu smarža var telpā saglabāties apmēram divus gadus.
Ja paklājs vairs nesmaržo, tas ar savām dzelteni brūngano toņu rotaļām joprojām ir jauks dekors. Katrā ziņā cilvēkiem patīk tāda “dzīvā pļava”, un paklājiņus ātri izpērk,” stāsta meistare Katrīna Valaine.
