
Bēdīgs stāsts: Ķēves Mairas glābšana pavērsusies pret pašiem glābējiem 71
Bezcerīgs gadījums – tā vairāki Latvijā zināmi veterinārārsti novērtēja ķēves Mairas veselības stāvokli, kurai ceļu satiksmes negadījumā Rugāju novadā bija sadragāts labās kājas naga kauls. Speciālistu vērtējums un aicinājums pārtraukt zirga ciešanas ar eitanāziju neatturēja Ivetu un Gundegu Bideres no dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” uzņemties rūpes par ķēvi.
Atsaucoties uz dzīvnieku draugu aicinājumu palīdzēt, viņas bija sagādājušas furgonu un smagi cietušo Mairu no Latgales pārvedušas vairāk nekā 300 km attālumā uz Zemgali – biedrības novietni Ozolnieku novadā. Mēnesi ilgā cīņa par ķēvītes veselību, kas beidzās pēc Jāņiem – viņu atrada mirušu kūtī, tagad pavērsusies pret pašām glābējām. Pārtikas un veterinārais dienests ir sagatavojis iesniegumu Valsts policijai ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret biedrību “Ķepu ķepā” par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Mums ir pieredze
Kas zina, kāds būtu ķēves Mairas liktenis, ja viņas saimnieks Aldis Kamoliņš gādātu, ka kustonis nepieskatīts neklīst pa apkārtnes pļavām. Naktī uz 22. maiju uz ceļa notriekto zirgu uzgāja Aparniekos, apmēram 10 kilometru attālumā no Kamoliņu mājām, un ceļu policijai nācās krietni papūlēties, lai atrastu cietušā dzīvnieka saimnieku. Vīrs nenoliedz, ka ķēvi nav sējis, taču parasti tā turējusies mājas tuvumā. Kad nu Maira jau gandrīz diennakti gulējusi šokā no sāpēm, viņš braucis pie tās, vedis gan ūdeni, gan zāli, bet veterinārārstu nav saucis – neesot naudas. Kaimiņu Ivanovu iesaistīšanās beidzot ļāvusi ziņot par nelaimi tuvējai veterinārārstei Ārijai Freimanei. “Apskatīju kāju un teicu, ka jādod uz kautuvi, ka neko nevaru izdarīt, jo zirgam lauztas kājas neārstē – es taču redzēju, ka tas ir bezcerīgs gadījums,” savu diagnozi atstāsta Freimane. Viņas spriedums veco vīru nav pārliecinājis – Mairai jādzīvo. Tā ķēve turpinājusi ciest sāpes vēl vienu diennakti, jo atsāpinošus līdzekļus veterinārārste tajā vakarā netika ievadījusi, līdz ieradušās glābējas no biedrības “Ķepu ķepas” un Kamoliņš savu ķēvīti nodevis viņu rokās.
“Kāda bija mūsu motivācija glābt šo zirgu? Mēs vienkārši glābjam dzīvniekus, un mūs sāka bombardēt no visām malām, lai palīdzam,” par savu lēmumu doties uz tālo Latgali pēc Mairas stāsta Iveta Bidere. Viņu biedrībai esot pieredze ar sarežģītiem gadījumiem – izglābti arī astoņi zirgi, par kuriem tāpat “daudzi mums bļāva virsū, ka tas ir bezcerīgi”. Kaut vai gadījums, kad dabūjušas uz kājām ķēvi Tefu, kura gulējusi pļavā un necēlusies, jo bija plīsušas saites pakaļkājai, tā uzpampusi kā bomis līdz augšai. “Labi, tas bija vieglāks gadījums,” piebilst Iveta. Bideres, saprotot, ka cīņa par Mairas veselību varētu būt ilga un dārga, lūdza sabiedrību ziedot naudu ķēves ārstēšanai. Mēneša laikā biedrības ziedojumu kontā ienākuši aptuveni pieci līdz seši tūkstoši eiro.
Jābeidz mocīt
Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs bija ieradies novietnē, lai veiktu Mairas traumētajai kājai rentgena uzņēmumu – atklājies, ka nags salūzis vairākos gabalos un plīsusi kapsula. “Es teicu – skats ir bezcerīgs,” saka veterinārārsts, taču atzīst – sarunā ar Biderēm teorētiski pieļāvis vienu procentu, ka ārstēšana varētu gūt sekmes, un tagad sevi “par to lamā”.
Mairas ārstēšanu uzņēmās veterinārārste Linda Ansone, taču arī pabrīdināja, ka pasākums nebūs lēts, jo zirgs ir gandrīz bezcerīgs. Ar pamatīgām antibiotikas devām, vēl citiem medikamentiem un manipulācijām desmit dienu garumā izdevies apturēt strauji progresējušo infekciju, taču, kad traumētajai kājai nokritis nags, veterinārārste sapratusi – viss, zirgs jābeidz mocīt. Arī Bideru atrastie speciālisti no kādas Vācijas veterinārās klīnikas pēc sarunas pa tālruni ar Ansoni esot atzinuši, ka lēmums par eitanāziju ir pamatots. Kad Bideres nav piekritušas ķēves iemidzināšanai, veterinārārste atteikusies no turpmākas sadarbības. Slēdzienu, ka dzīvnieks cieš sāpes un prognoze slikta un tas jāeitanazē, viņa iesniegusi PVD.
Mairas traumēto kāju neizdevās glābt, un tā tika daļēji amputēta. Amputāciju ieteica veterinārārste Anna Augustova, kas, kā pati saka, nejauši bija iebraukusi “Ķepu ķepā” novietnē brīdī, kad PVD tur veikusi pārbaudi.
Ar Biderēm viņu saistot ilgstoša sadarbība mazo mājdzīvnieku ārstēšanā, kad glābti neizglābjamie ne vienu vien reizi. “Mani pārsteidza, ka zirgs bija entuziasma pilns un labi jutās, kaut gan kāja bija ļoti nesmuka, tāpēc teicu, lai beidz spīdzināt, ja ir griezēji, lai griež, un ļauj dzīvniekam atveseļoties, nevis dzīvam strutot,” savu apciemojumu atceras veterinārārste, kas pēc operācijas uzņēmusies rūpes par Mairas veselību. Augustova noskaidrojusi, ka zirgiem kāju amputācija pasaulē tiekot veikta jau 20 gadus un pēc tam jāliek protēze. “Man tas nelikās tik šausmīgi, jo tik daudz jau bija izdarīts, vai tad tagad ļaut viņai nomirt?” viņa sprieda.
Eitanāzija – tikai ar īpašnieka atļauju
Ķēves glābšanas akciju pavadīja karstas diskusijas tīmeklī. Tā saukto zirdzinieku viedoklis lielākoties bija kritisks, jo citur pasaulē reti zināmi tie gadījumi, kad izdodas glābt zirgus ar lauztu kāju. Īpaši emocionāli tika uztverts paziņojums, ka, iespējams, Mairai veiks Latvijā vēl nebijušu operāciju – traumētajai kājai uzliks protēzi. «Neesi miljonārs, nemaz nesāc ar zirga protezēšanu, jo tā nav ārstēšana, bet spīdzināšana,» deva padomu kāda «veterinārārste».
Virtuālās kaislības par Mairas ārstēšanu pievērsa arī PVD uzmanību. “Mūsu redzes lokā šis gadījums nonāca 11. jūnijā, un jāsaka, žēl, ka par to nezinājām jau tad, kad šis zirdziņš bija notriekts un bezpalīdzīgi gulēja 21. maijā,” skaidro Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. Tomēr, kā izdevās noskaidrot “Latvijas Avīzei”, par Mairas gadījumu jau 23. maijā zināja viena no PVD inspektorēm – Sandra Vanaga. Taču informāciju par traumēto zirgu un tā transportēšanu viņa tālāk neesot sniegusi.
K. Lamberga norāda, ka lēmumam par dzīvnieka ciešanu izbeigšanu ar eitanāziju nepieciešama rakstiska atļauja no tā īpašnieka – noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā. Ja atļauja netiek dota, PVD var rosināt dzīvnieka konfiskācijas procesu un ar varu to atņemt. Šajā gadījumā dienests esot bijis ceļā uz šo procedūru.
“Ķepu ķepas” novietnē veiktas piecas pārbaudes, taču neko sīkāk par konstatēto K. Lamberga nevarot stāstīt, jo pret biedrību ierosināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā – dzīvnieku nedrīkstēja transportēt ar šādu traumu – un sagatavots iesniegums Valsts policijai ar lūgumu ierosināt krimināllietu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
“Krimināllietu var lūgt ierosināt jebkurš, droši vien es arī to darīšu, ja atklāsies, ka zirgs ir noindēts,” PVD rīcību komentē Iveta Bidere, piebilstot, ka, viņasprāt, ķēves nāves apstākļi bijuši aizdomīgi un tie vēl tiks izvērtēti sekcijā. Uz jautājumu, vai “Ķepu ķepas” būtu atkal gatavas glābt tik smagi cietušu zirgu, I. Bidere atbildēja, ka nākamreiz rīkotos gudrāk – ietu uz Zemkopības ministriju, lai atļauj izvest zirgu uz ārvalsts klīniku, un tur to operētu.