Foto: Edijs Pālens/LETA

“Kaut kādu pāķu un alkoholiķu valsts mēs esam!” Ārvalstu pilsoņiem Latvijā nereti nākas saskarties ar nepamatotu agresiju 0

Viens no aktuālākajiem izglītības nozares jautājumiem, kas šoruden raisījis polārus viedokļus, ir ārvalstu studentu klātbūtne Latvijā un viņu ietekme. Latvijas augstskolās šobrīd studē vairāk nekā divpadsmit tūkstoši trešo valstu pilsoņu, taču pēc absolvēšanas lielākā daļa karjeru izvēlas veidot citur.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Kādā mēnesī dzimusi tava mīļotā sieviete – tāda arī būs kopdzīve ar viņu!
Atkal kādam kas nepatīk? Mūsu pludmales volejbolistes tikušas pie zelta, bet kādam ir iebildumi pret viņu apģērbu…
TV24
“Šobrīd galvenais sarunu temats nav kara izbeigšana, bet…” Slaidiņš atklāj, kas Krievijai plānā
Lasīt citas ziņas

Veiktajā pētījumā atklāts, ka ārvalstu studentu potenciāls Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantots. Tikmēr Somija, Igaunija un Dānija jau gadiem īsteno pārdomātu stratēģisku politiku, lai talantīgākos studentus noturētu valstī, kurā tie izglītojušies. Lai arī valstij ārvalstu studenti var sniegt jūtamu pienesumu un uzlabot kopēju situāciju valstī ir iedzīvotāji, kuri tam nepiekrīt un visādos veidos cenšas no valsts izraidīt.

Sociālo mediju platformā “Threads” iedzīvotāji dalās savās pārdomās par ārvalstu pilsoņu dzīvi Latvijā. “Es jums saku – Latvijā ārvalstu studentiem ir vairāk jābaidās no vietējiem kā otrādi. Pirms pāris dienām kārtējais gadījums, kad kādam no studentiem ir uzbrukts. Kaut kādu pāķu – alkoholiķu valsts mēs esam. Reāli apnicis,” raksta Ērika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komentāru sadaļā cilvēki sāk dalīties savās pieredzēs. Laura stāsta, ka viņas vīrs ir ārzemnieks, kurš dzīvo Latvijā, saprot gan latviešu, gan krievu valodu un šeit arī strādā. Viņa atklāj, ka vīrs uz ielas regulāri saņem naidpilnus “uzbraucienus” tikai tāpēc, ka ir tumšākas ādas krāsas.

Viņa apraksta gadījumu: “Gājām uz veikalu, es astotajā grūtniecības mēnesī, mums pašiem sava saruna. Runāju ar vīru angliski, neskatoties uz viņa latviešu valodas zināšanām, un pēkšņi viņam vienkārši uzbruka. Vai tas ir normāli? Es domāju – nē.”

Kāds cits lietotājs uzskata, ka tas esot normāli, jo “pie mums ir mūsu kārtība”. Viņš raksta: “Ja mums patīk dzert un pāķoties, tad šī ir valsts, kurā to darīt. Citas valsts mums nav, te mēs arī darām savas darīšanas. Ja kādam tas nepatīk – lai brauc citur.”

Arī Sanitai ir pieredze, kas apstiprina negatīvu attieksmi pret ārvalstu pilsoņiem. Viņa atceras, ka pirms desmit gadiem Latvijā ciemojās draugi no Spānijas, kuri saprata latviski. Visi kopā devušies uz klubu. Kad spāņu draugi bārmenim palūguši alu, blakus esošie latviešu vīrieši mēģinājuši pasūtīt dzērienus uz spāņu rēķina. Spānis sapratis, kas notiek, un paziņojis, ka nemaksās par viņiem. Par to viņš saņēmis zilu aci.

Savukārt kāds lietotājs ar segvārdu @chiks.69 komentē, ka “kokam vienmēr ir divi gali”, uzsverot, ka esot maz gadījumu, kad kāds bez jebkāda iemesla vienkārši iet un kādu sit.

Autores oriģinālais ieraksts. FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
LA.LV Aptauja

Vai piekrīti, ka latvieši mēdz būt ļoti agresīvi?

  • Reizēm
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.