Pēteris Apinis: Ķīnas tradicionālā medicīna ienāk Eiropā līdz ar precēm, ķīniešu restorāniem un elektroautomobiļiem
0
Sākšu ar zīmējumu, ko esmu izvēlējies par labāko šim rakstam: šis zīmējums raksturo tradicionālo Ķīnas medicīnu. Attēlā ietvertas akupunktūras adatas, augu zāles, ‘yin’ un ‘yang’ simbols, kā arī mierīga ainava ar kalniem un bambusu, kas kopumā attēlo harmoniju un holistisku dziedināšanu.
Ķīnas tradicionālā medicīna plaši ienāk Eiropā un nav ne mazāko šaubu, ka tā agri vai vēlu ieņems savu vietu arī Latvijā. Un tas ir saistīts ne tikai ar cilvēku interesi par netradicionālo medicīnu (tieši šajā grupā mēs ierakstām tradicionālo ķīniešu medicīnu), bet ar Ķīnas produktu, ražojumu, zāļu un medicīnas iekārtu ekspansiju pasaules tirgos.
Ķīnas ietekme pasaules medicīnā kļūst arvien redzamāka. Ķīnas medicīnas zinātne attīstās dinamiski un daudzveidīgi, apvienojot Ķīnas tradicionālās medicīnas un modernās Rietumu medicīnas pieejas.
Ķīnas medicīnas straujā izaugsme lielā mērā var pateikties šīs lielās valsts likumdošanai un centralizētai valsts pārvaldei. Ķīnā genoms un slimības vēsture ir valsts īpašums, tādēļ pētījumus nereti var veikt uz simttūkstoš pacientu datu bāzes. Īpaši svarīgi šādi pētījumi ir arī no biznesa viedokļa – Ķīnas farmācijas uzņēmumi un universitātes aktīvi strādā pie jaunu zāļu izstrādes un klīniskajiem pētījumiem. Ķīna ir viens no pasaules vadošajiem tirgiem jaunu zāļu un biotehnoloģiju attīstībā, un daudzi starptautiski uzņēmumi sadarbojas ar Ķīnas pētniekiem, lai veiktu pētījumus un attīstītu medikamentus.
Mēs varam diskutēt par dažādu pieeju ētikai, bet fakts, ka klīniskie pētījumi Ķīnā nereti ir plašāki un efektīvāki nekā citviet pasaulē. Lai cik tas neliktos dīvaini, bet nozīmīgākais dokuments par bioētiku un datu drošību medicīnā saucas Taipejas (Taivānas galvaspilsētas vārdā nosaukta) deklarācija, kas izstrādāta, lai veicinātu bioētikas apziņu un izpratni par cilvēka tiesībām un cieņu veselības aprūpes kontekstā. Taipejas deklarācija uzsver nepieciešamību respektēt indivīda autonomiju un nodrošināt taisnīgu piekļuvi medicīniskajiem resursiem. Šī raksta mērķis nav diskutēt par medicīnas zinātnes ētikas principiem, bet norādīšu, ka Ķīnas varas iestādes šo deklarāciju traktē atšķirīgi no Eiropas likumdevējiem.
Vēl šeit vēlos piebilst, ka Ķīna kļuvusi par vienu no vadošajām attēldiagnostikas un laboratorisko iekārtu ražotājvalstīm, tādēļ ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse un laboratoriskās analīzes tiek aktīvi attīstītas Ķīnā, pētījumi šajās jomās nereti aizsteidzas priekšā citu valstu iespējām un atklājumiem. Ķīnas universitātes un pētniecības institūti veic pētījumus, lai uzlabotu diagnostikas precizitāti un efektivitāti, un daudzas no tām ir izveidojušas sadarbības ar starptautiskajām institūcijām; un ne tikai sadarbību – kļuvušas par starptautisko institūciju līderiem.
Un šeit mēs atgriezīsimies pie šī raksta galvenā varoņa – Ķīnas tradicionālās medicīnas. Ķīnas tradicionālās medicīnas jomā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi pētniecība, ar mērķi apstiprināt tradicionālo metožu efektivitāti un drošību, izmantojot mūsdienu pētniecības metodes. Ķīniešu pētījumi koncentrējas uz augu izcelsmes zālēm un akupunktūras efektivitāti, lai sniegtu zinātniskus pierādījumus par to izmantošanu. Pasaules žurnālos parādās arvien lielāks Ķīnas autoru rakstu īpatsvars, un man nav pamata neticēt, ka tādi žurnāli kā The Lancet, JAMA vai New England Journal of Medicine, publicētu nepietiekami augstas kvalitātes pētījumus, bet deiz vai apšaubīt būtu iespējams arī publikācijas tādā Ķīnas medicīnas žurnālā kā Chinese Journal of Integrative Medicine, kurš cenšas apvienot tradicionālās un modernas pieejas.Tomēr – vairums pētījumu ķīniešu tradicionālajā medicīnā tiek publicēti ķīniešu žurnālos un medicīnas portālos hireoglifos.
Mūsdienās mašīntulkojumu iespējas ir pietiekami attīstītas, bet izteikt kaut kādus apgalvojumus par šo rakstu kvalitāti neņemos.
Tātad – Ķīnas medicīnas zinātne attīstās daudzveidīgi – gan Rietumu medicīnā, gan Ķīnas tradicionālajā medicīnā notiek intensīvi pētījumi. Atstāsim nelielu atkāpšanās ceļu – zinātnisko publikāciju kvalitāte var atšķirties.
Ķīnas tradicionālā medicīna
Tradicionālā ķīniešu medicīna ir labi iedibinājusies ne tikai Ķīnā, visā Āzijā jau kopš aizvēsturiskiem laikiem, bet pēdējā laikā piedzīvojusi iespaidīgu atdzimšanu un ienāk Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā. Tradicionālās ķīniešu medicīnas modernizācija ar zinātniskām metodēm kļuvusi par galveno pētniecības un klīniskās pielietošanas fokusu. Rezultātā komercializācija padarījusi šo tradicionālo ķīniešu medicīnu par strauji augošu eksporta biznesu visā pasaulē.
Tradicionālā ķīniešu medicīna ir cieši sakņota tūkstošiem gadu senā holistiskā veselības koncepcijā. Nozīmīgākā ķīniešu tradicionālās medicīnas sastāvdaļa ir diagnostika, kas balstās uz apskati, kas ietver pacienta novērošanu, tostarp ādas krāsas, mēles izskata un vispārējā stāvokļa izvērtēšanu; palpāciju, kad ārsts pārbauda pacienta ķermeni, lai noteiktu sāpīgās zonas, muskuļu spriedzi un citas fiziskas izmaiņas; pulsa diagnostiku, ņemot vērā pulsu ritmu, stiprumu un kvalitāti; mēles diagnostiku, ņemot vērā mēles krāsu, formu, virsmas struktūru un mitrumu. Mēle tiek uzskatīta par iekšējo orgānu stāvokļa atspoguļojumu. Ķīniešu tradicionālajā medicīnā diagnostikas procesā svarīga ir saruna ar pacientu, kas ļauj noskaidrot pacienta simptomus, slimības vēsturi, dzīvesveidu un emocionālo stāvokli. Ārsts uzdod jautājumus par sāpēm, nogurumu, miega kvalitāti un citām problēmām.
Ķīnas tradicionālā medicīna, kā apgalvo šīs terapijas speciālisti piemēro individuālas terapijas, pamatojoties uz pacienta specifisko jin un jan (阴阳) līdzsvaru un pieciem elementiem: koks (木, mù), uguns (火, huǒ), zeme (土, tǔ), metāls (金, jīn) un ūdens (水, shuǐ). Atbilstoši ķīniešu uzskatiem, šie elementi mijiedarbojas ciklā, kas raksturo radīšanu un pārvarēšanu. Tradicionālā ķīniešu medicīna nozīmē akupunktūru, akupresūru, zāļu terapiju ar augiem, ārstnieciskajām sēnēm, dzīvnieku preparātiem un minerāliem, masāžu, pēdu masāžu, TaiČi un citas ārējas intervences.
Tradicionālā ķīniešu medicīna ir dziļi iesakņojusies ķīniešu kultūrā un vēsturē, tiek uzskatīta par daļu no ķīniešu tautas kultūras mantojuma.
Tā tiek praktizēta jau tūkstošiem gadu un ir veselības aprūpes sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Ķīnā un citās Āzijas valstīs ir īpašas skolas un universitātes, kas māca tradicionālo ķīniešu medicīnu un piešķir profesionālos grādus. Te man jāsaka, ka dažas no šīm augstskolām ir plaši pazīstamas – Pekinas ķīniešu medicīnas universitāte, Šanhajas tradicionālās ķīniešu medicīnas universitāte, Nandziņas ķīniešu medicīnas universitāte, Guangzhou ķīniešu medicīnas universitāte, Tjanžinas ķīniešu tradicionālās medicīnas universitāte. Šīs augstskolas un universitātes piedāvā visaptverošas izglītības programmas Ķīnas tradicionālajā medicīnā, apvienojot tradicionālās zināšanas ar mūsdienu medicīnas pieejām. Daudzas no šīm iestādēm ir arī aktīvi iesaistījušās pētniecībā un attiecīgo metožu popularizēšanā gan Ķīnā, gan starptautiskā mērogā.
Te man nākas piebilst, ka Ķīnā ir daudzas izglītības iestādes, kas arī piedāvā izglītību tradicionālajā ķīniešu medicīnā, bet šo izglītības iestāžu sniegto zināšanu kvalitāti mēs nevaram novērtēt. Lai gan tradicionālā Ķīnas medicīna balstās uz kopējiem principiem, tās praktizēšanas veids un pieejas ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona. Dažādās Ķīnas kultūrās un dažādās tautās tradicionālajā ķīniešu medicīnā mēdz būt atšķirīgas prioritātes attiecībā uz simptomiem un to ārstēšanu, kas var novest pie dažādām pieejām.
Atšķirības var būt saistītas ar vietējām kultūrām, pieejamajiem ārstniecības augiem, kā arī ar klimatu un ģeogrāfiskajām iezīmēm. Dažādos Ķīnas reģionos tiek izmantotas atšķirīgi brīvdabā augoši augi un pļavu ziedi. Kalnu reģionos pieejamie augi un līdz ar to ķīniešu tradicionālās medicīnas saturs ir ļoti atšķirīgs no piekrastes zonām. Reģionālās atšķirības ietekmē receptes un to sastāvdaļas.
Atšķirības ir ne tikai zāļu terapijā. Akupunktūras pamati ir vienādi visā Ķīnā, bet konkrētās tehnikas un punkti, kas tiek izmantoti, atšķiras. Gluži tāpat dažādi masāžas veidi un citi terapijas paņēmieni, piemēram, pēdas masāža (tuina) mēdz ļoti atšķirties reģionāli, ņemot vērā vietējās tradīcijas.
Dažos reģionos (modernajās lielpilsētās) tradicionālā ķīniešu medicīna ir vairāk integrēta ar mūsdienu rietumu medicīnu, un ārstniecības metodes tiek pielāgotas, lai atbilstu mūsdienu prasībām un standartiem. Šīs atšķirības bagātina Ķīnas medicīnas tradīcijas un nodrošina, ka tā ir dzīva un pielāgojas apstākļiem.
Bet atgriezīšos Eiropā, kurā arvien plašāk ienāk Ķīnas tradicionālā medicīna.
Eiropā tradicionālo ķīniešu medicīnu izmanto kā papildinājumu tradicionālajai rietumu medicīnai – piemēram, akupunktūru plaši izmanto sāpju mazināšanai vai pat pilnīgai noņemšanai. Eiropā tradicionālo ķīniešu medicīnu visbiežāk uzskata par alternatīvu ārstēšanas metodi, kas nav vispārēji un plaši atzīta, bieži tiek nepamatoti pretstatīta kādam ārstniecības vai profilakses veidam (piemēram, vakcinācijai, pretsāpju līdzekļu vai statīnu lietošanai); Eiropā tradicionālai ķīniešu medicīnai nav kultūras saknes un tāpēc tā nav vispārēji pieņemta sabiedrībā; to lieto vairāk Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, bet realtīvi retāk – Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Āzijā tradicionālā ķīniešu medicīna ir juridiski nostiprināta veselības aprūpes sistēmā un stingri regulēta ar normatīvajiem regulējumiem, bet Eiropā juridiskie noteikumi un sertifikāti nav vienoti, vai vēl vairāk – ievērojami atšķiras.
Rietumu tradicionālās medicīnas pārstāvji itin bieži pret tradicionālo ķīniešu medicīnu izvirza nopietnus un visai negatīvus argumentus. Galvenais kritikas punkts ir zinātnisko pierādījumu un randomizētu, placebo kontrolētu klīnisko pētījumu trūkums. Rietumu pasaulē pierādījumiem balstītas medicīnas princips kā likums neatbilst Tālo Austrumu pieredzē balstītās medicīnas pieejai. Viena no galvenajām pierādījumiem balstītas medicīnas iezīmēm ir tā, ka klīniskā ārstēšana tiek noteikta, pamatojoties uz zinātniski apkopotiem datiem. Savukārt pieredzē balstītā medicīnā ārsti un dziednieki vadās pēc savas ilgstošās individuālās pieredzes medicīnas praksē. Tradicionālā ķīniešu medicīna balstās arī uz praktizētāju individuālo (no skolotājiem mantoto) gadsimtiem ilgo pieredzi. Jaunāki zinātniskie pētījumi liecina, ka dažas tradicionālās ķīniešu medicīnas pieejas var apstiprināt ar modernās zinātnes palīdzību, bet citas ne.
Skeptiski Eiropā tiek uztverts fakts, ka tradicionālā ķīniešu medicīna bieži izmanto sarežģītus augu maisījumus, kuru darbības mehānisms nav zināms. Rietumu medicīna un dabas zinātnes izmanto redukcionistisku pieeju. Redukcionistiskā pieeja definē cilvēka ķermeni kā orgānu, šūnu un molekulu kopumu. Tāpēc slimība atspoguļo traucējumus noteiktās ķermeņa daļās, un slimības izārstēšana notiek, mērķtiecīgi ārstējot šo traucējumu skarto daļu. Holistiskā pieeja, kas ir pamatā tradicionālai ķīniešu medicīnai, uzskata cilvēku par ķermeņa, dvēseles un prāta kopumu. Slimības rodoties to nelīdzsvarotības dēļ, un slimību ārstēšana notiekot, atjaunojot līdzsvaru. Redukcionistiskā pieeja ir piemērotāka akūtām slimībām un monokauzālām slimībām, savukārt holistiskā pieeja var būt efektīvāka hroniskām un sarežģītām slimībām, kā arī pacientiem ar multimorbiditāti (daudzām slimībām).
Manuprāt – ir grūti, ja ne neiespējami, izskaidrot sarežģītu augu maisījumu darbību. Salīdzinot ar rietumu zāļu attīstību un ražošanu, tradicionālajā ķīniešu medicīnā bieži vien ir mazāk standartizēti ražošanas procesi un mazāk stingra kvalitātes kontrole. Tas rada bažas par tradicionālās ķīniešu medicīnas augu izcelsmes produktu konsistenci un drošību. Šo publisko skeptisko viedokli dažkārt Eiropā atbalsta negatīvi ziņojumi drukātajos medijos un televīzijā par nekvalitatīviem preparātiem vai pat saindēšanos.
Te man jāpastāsta, ka zāļu lietošana tradicionālās ķīniešu medicīnas izpratnē ļoti reti nozīmē (kaut kļūst biežāk) ārsta recepti, ar kuru nopirkt tabletes vai kapsulas aptiekā. Attiecībā uz zāļu sagatavošanu tradicionālā Ķīnas medicīna bieži ietver ārsta klātbūtni, pagatavojot augu preparātus. Daudzi tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti sastāda un sagatavo zāles tieši pacienta klātbūtnē, pielāgojot receptes individuālajām vajadzībām un veselības stāvoklim. Tradicionālajā Ķīnas medicīnā augu zāles var tikt pasniegtas pacientam dažādos veidos, un izvēle bieži ir atkarīga no pacienta vajadzībām, ārstēšanas plāna un ārsta prakses. Ārsts var sagatavot individuālu zāļu maisījumu no sausiem augiem, šie augi tiek ievietoti maisiņos vai konteineros, un pacients tos izmanto novārījumiem.
Tiesa, bieži ārsts var uzreiz pagatavot novārījumu no augiem un pasniegt to pacientam. Daži ārsti mēdz izmantot koncentrētus šķidrus ekstraktus vai tinktūras, kas izgatavotas no augiem. Šīs zāles tiek atdotas pacientam flakonā un lietotas pilienos. Man šķiet, ka novārījumi un tinktūras ir tradicionālākais veids, kā ķīniešu medicīnā zāles tiek lietotas.
Mūsdienās arvien vairāk tradicionālo ķīniešu medicīnas prakšu izmanto modernas pieejas, un zāles tiek piedāvātas kapsulās vai tabletēs, gan tādās, kas gatavotas uz vietas, gan tādās, kas gatavotas rūpnieciski – Ķīnā (un ar eksporta palīdzību ķīniešu medicīnas praksēs visā pasauļē) arvien pieejami kļūst komerciāli sagatavoti zāļu preparāti, kas apvieno dažādas augu sastāvdaļas un tiek pārdoti aptiekās, veselības veikalos, bet Eiropā – ķīniešu restorānos un krāmu veikalos. Tas ir ērti pacientiem, kuri dod priekšroku šai formai, jo tas atvieglo zāļu lietošanu. Nebūtu jābrīnas, ka ķīniešu ārstam uz galda stāv aparāts, kas viņa izvēlētās zāles uzreiz iepako kapsulās.
Tādējādi Ķīnas tradicionālās medicīnas ārsti faktiski veic daudzas no funkcijām, ko Eiropā pilda farmaceiti, īpaši – attiecībā uz augu zāļu sagatavošanu un izsniegšanu, kā arī sniedzot pacientiem konsultācijas par zāļu lietošanu. Ķīnas tradicionālās medicīnas ārsti ne tikai diagnosticē pacientus, bet arī sagatavo individuālas zāļu receptes, kas var ietvert augu maisījumus, kapsulas vai citas formas. Viņi ir apmācīti noteikt, kādas zāles ir vispiemērotākās konkrētajam pacientam, ņemot vērā viņa veselības stāvokli. Tomēr ķīniešu medicīnas prakses mēdz atšķirties, un pieejamība zālēm var būt atkarīga no konkrētās klīnikas vai prakses.
Nozīmīgs aspekts zāļu maisījumu lietošanā ķīniešu tradicionālajā medicīnā ir kvalitātes kontroles neesamība Eiropas izpratnē. Tātad – ja ķīniešu tradicionālās medicīnas ārsts praktizē Eiropā, viņam būtu jāspēj veikt pareizu ārstniecības augu identifikāciju, lai izvairītos no piemaisījumiem un sajaukšanos ar citiem ārstniecības augiem, jāgarantē standartizēti augu novākšanas un audzēšanas apstākļi, jāveic garantētu zāļu produktu apstrādi un drošības nosacījumu ievērošanu, nelegālu piemaisījumu (piemēram, narkotiku) un smago metālu (svina, dzīvsudraba, kadmija, arsēna), pesticīdu, mikrobiālo piesārņotāju un radioaktivitātes neesamības kontroli.
Diskusijās un rakstos Eiropas žurnālos un medicīnas portālos īpaša uzmanība tiek pievērsta blakusparādību un toksicitātes tēmai. Ķīniešu tradicionālās medicīnas ārsti apgalvo, ka viņu kompleksie medikamenti atjauno līdzsvaru organismā, tāpēc ir sagaidāmas mazākas blakusparādības. Lai gan daudzos gadījumos tas ir taisnība, nedrīkst aizmirst, ka augu izcelsmes zāles ne vienmēr ir pilnīgi brīvas no blakusparādībām. Augi ražo sekundāros metabolītus, lai atturētu ienaidniekus (mikrobus, zālēdājus) evolūcijas cīņā par dzīvi uz Zemes. Daži no šiem ķīmiskajiem savienojumiem var izraisīt farmakoloģisku iedarbību un ir labvēlīgi cilvēka veselībai, citi var būt kaitīgi. Bez tam zāļu valsts preparātu nepareiza lietošana pārāk augstās koncentrācijās pārāk ilgu laiku mēdz izraisīt blakusparādības –hepatotoksicitāti, nefrotoksicitāti, kanceroģēnēzi, kardiotoksicitāti, imūnotoksicitāti, alerģiskas reakcijas utt.
Blakusparādības var rasties arī kombinācijā ar tradicionālajiem rietumu medikamentiem, jo augi mijiedarbojas ar sintētiskajiem medikamentiem. Antagonistiskas mijiedarbības var izraisīt nepietiekamu medikamentu efektivitāti, sinerģiskas mijiedarbības var palielināt toksiskas blakusparādības.
Tādēļ svarīgi būtu piemērot stingru kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu augu izcelsmes zāļu drošību. Drošība būtu nepieciešama gan farmaceitiskajiem ķīniešu tradicionālās medicīnas medikamentiem, gan augu izcelsmes ķīniešu tradicionālās medicīnas produktiem, kas tiek tirgoti kā uztura bagātinātāji.
Ķīniešu tradicionālā medicīna ienāk Eiropā un nav šaubu – ienāks arī Latvijā
Patiesībā jau tradicionālā ķīniešu medicīna Rīgā ir ienākusi, ir vairākas klīnikas, kurās latviešu ārsti strādā ar tradicionālajām ķīniešu medicīnas metodēm – akupunktūru, pēdu masāžu, akupresūru uc., ir klīnikas, kurās strādā ķīniešu ārsti. Liela problēma ir tā, ka izprast ķīniešu ārstu izglītības dokumentu autentiskumu ir visai grūti. Ķīnā ir ļoti daudz medicīnas skolu, kas apmāca tradicionālajā ķīniešu medicīnā, bet apmācības termiņi ir atšķirīgi un arī apmācību līmenis atšķirīgs; šķiet, ka manis jau minētajās Pekinas, Šanhajas un citās lielajās ķīniešu tradicionālās medicīnas universitātēs, izglītības līmenis ir ievērojami jaudīgāks. Vācijā un Francijā notiek ļoti nozīmīga ķīniešu speciālistu izvērtēšana, un atļauts praktizēt ķīniešu tradicionālajā medicīnā tiek tikai ārstiem, kas beiguši ļoti konkrētas augstskolas.
Tradicionālā ķīniešu medicīnas tirgus perspektīvas Eiropā un arī Latvijā ir daudzsološas, jo īpaši jomās, kurās tradicionālā rietumu medicīna nespēj pietiekami ārstēt slimības vai veikt aprūpi. Kļūst skaidrs, ka ķīniešu tradicionālās medicīnas zāļu ražošanas sistēmas meklē iespējas sadarboties ar Eiropas kompānijām, kam ir pieredze augu valsts preparātu ražošanā un izplatīšanā. Patiesībā tas nozīmē, ka agri vai vēlu pie Rīgas Farmaceitiskās fabrikas direktora durvīm klauvēs investori ar piedāvājumu ražot ķīniešu tradicionālās medicīnas zāļu preparātus kā uzturbagātinātājus, tas ir viens no loģiskajiem ceļiem kā integrējot ķīniešu tradicionālo medicīnu Eiropas veselības aprūpes sistēmās, veicot kvalitātes kontroli, organizējot randomizētu klīnisko pētījumu veikšanu un ilgtspējīgas augu audzēšanas metodes; tas ļautu tradicionālās ķīniešu medicīnas produktu tirgu Eiropā paplašināt, attīstot jaunus produktus, uzlabojot regulatīvos standartus un izglītojot klientus.
Tradicionālā ķīniešu medicīna ir guvusi popularitāti un atpazīstamību ārpus Ķīnas, īpaši Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Šķiet, ka visvairāk ķīniešu medicīna ienāk caur ķīniešu blīvāk apdzīvotiem rajoniem (Chinatown). Ķīniešu apdzīvotie rajoni pasaules lielākajās pilsētās, piemēram, Ņujorkā, Sanfrancisko, Londonā un Sidnejā, ir kļuvuši par centriem, kur tradicionālā ķīniešu medicīna ir pieejama plašākai sabiedrībai. Šajās vietās ir pieejami akupunktūras, augu valsts terapijas un citu tradicionālo ķīniešu ārstēšanas metožu pakalpojumi. Ķīniešu restorāni un aptiekas šajos rajonos bieži piedāvā ķīniešu tradicionālās medicīnas elementus, un tas palīdz popularizēt Ķīnas kultūru un medicīnu. Daudzi cilvēki apmeklē šos rajonus, lai gūtu pieredzi un informāciju par Ķīnas medicīnu.
Daudzās lielākās Eiropas pilsētās ir izveidotas akupunktūras klīnikas, kur strādā sertificēti Ķīnas medicīnas praktiķi. Dažas no šīm klīnikām ir specializējušās tradicionālajā ķīniešu medicīnā, bet citas akupunktūru apvieno to ar rietumu medicīnu. Atgādināšu, ka Latvijā akupunktūrai ir nopietnas tradīcijas, akupunktūras speciālisti ir apvienojušies asociācijā, un piebildīšu – daudzi no šiem speciālistiem ir mācījušies Ķīnā.
Kā jau šajā rakstā vairākkārt minēts, Ķīnas tradicionālā medicīna tiek integrēta rietumu medicīnā, kur ārstēšanas metodes tiek apvienotas, lai radītu holistisku pieeju pacientu aprūpei. Bez tam Eiropā pieaugoša interese par alternatīvām un holistiskām ārstēšanas metodēm ir veicinājusi Ķīnas tradicionālās medicīnas popularizēšanu. Pacienti meklē ārstēšanas iespējas, kas var papildināt vai aizstāt tradicionālās rietumu pieejas. Papildus aspekts – ķīnieši jebkurā jomā (tirdzniecībā, autoeksportā, zāļu eksportā) veiksmīgi izmanto maigu un netiešu reklāmu, kas globālajā tirgū dod labus rezultātus. Nav ne mazāko šaubu, ka ķīniešu netradicionālā medicīna mūsu prātos ienāks ar perfektu reklāmas politiku, gluži kā Temu, Alibaba, AliExpress un citi iepirkšanās portāli.
Savukārt Eiropas valstīs tiek veidoti regulējumi un licencēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka Ķīnas medicīnas praktiķi ir pienācīgi apmācīti un kvalificēti. Nāksies šādu regulējumu radīt arī Latvijai. Tas palīdzētu palielināt uzticību un pieņemamību ķīniešu tradicionālās medicīnas praksēm.
Nobeigumā – tas nav ne labi, ne slikti, ka Latvijā ienāk dažādas Austrumu tradicionālās medicīnas metodes – tā vienkārši ir realitāte, ar ko ir jārēķinās.
