“Tā ir knapināšanās alga!” Latvieši publicē savus ikmēneša ienākumus, kas daudzus patiešām pārsteidz
8
Par naudu latvietim runāt nepatīk, tas taču nav pieklājīgi, nu, ja nu vienīgi soctīklos. Tā kā viss paliek arvien dārgāks un arī tie Ziemassvētki, dāvanu kalni, rotājumi, svinīgi klāti galdi vairs nav aiz kalniem, diskusijas par to, cik tad būtu jānopelna, lai Latvijā varētu izdzīvot, atkal ir aktuālas.
Kāda sieviete “Threads” publicējusi skaidru grafiku, cik jāpelna un kā par konkrēto summu jājūtas. Vai piekrīti?
Māris gan atbild: “Bet skarbā realitāte rāda, ka viena cilvēka mājsaimniecības ir ap 40% Latvijā, un, protams, nenoniecinot nevienu, es teiktu, ka alga, pie kuras var atļauties ne tikai eksistenciālas lietas, ir
2500 bruto kā minimums un uz augšu.”
Kristīne raksta: “Tikko saņēmu rēķinu 163 eiro jaunajā projekta dzīvoklī ~ 50 kvadrāmtmetri. Normāls rēķins attiecībā pret algu ~ 1500 (uz rokas). Kas man liekas dārgs pie mums, ir pārtika, aiziet vismaz 3 reizes vairāk naudas kā dzīvokļa rēķins.”
Kristaps norāda, ka “ne jau plikā skaitlī ir visa sāls. Svarīgāk par algas apmēru ir labi saprast, ko tādas algas saņemšana prasīs. Prasti lielai algai ir arī bieza garoziņa ar ko būs jāsadzīvo, cik nu sanāks.”
“Vairāk vai mazāk jā, bet daudz kas atkarīgs no finanšu pratības, no vispārējiem izdevumiem, no “prasībām pret dzīvi”.
Katram pašam der tā godīgi uz sevi paskatīties, cik daudz naudas iziet “mirkļa kārdinājumiem” un “impulsīvajiem pirkumiem”, kuri ir vai nu stipri pārcenoti (un citviet lētāki), vai arī – bez kuriem var iztikt vispār. ja cilvēks ik rītu pērk kafiju ar sviestmaizi DUSā, un tai pašā laikā brīnās, ka nevar neko iekrāt, tad vaina nav viņa algas apmērā, bet gan finanšu pratībā,” pārliecināts Dāvids.
Māris priecīgs norāda: “Viss ir atkarīgs kā tu dzīvo, es dzīvoju viens, man alga ir 850 eiro uz rokas un man pietiek visam, vēl es veicu uzkrājumu bankā 100 eiro mēnesī.”
“Atkarīgs no tā, kādi cilvēkam ir nākotnes plāni. Ja plāno nākotnē būt nabags un šodien iztērē visu līdz 0, tad 3500 mīnuss nodokļi tēriņiem ir laba alga. Ja agresīvi audzē kapitālu (vismaz 50% no net ienākumiem uzreiz aiziet ieguldījumu kontā un jādzīvo par to kas palicis pāri), tad arī 3500 bruto stipri pa īsu,” Aleksandrs komentē.
Valdis atklāti raksta: “Piekrītu arī tam, ko šeit daudzi jau pieminēja. Man ar savu labo algu dažreiz sanāk ‘ziedot’ tik daudz, ka gribas padomāt — vai man tas vispār ir vajadzīgs.
Bet ir vēl viens aspekts: pie mūsdienu iespējām nepelnīt vismaz pieklājīgi lielā mērā ir paša neizdarība. Un, manuprāt, daļēji tas ir padomju mantojums domāšanā, kas daudzos joprojām ir jūtams.”
Alise norāda: “Visi bļauj, ka 1500 vispār pat nav nauda, bet realitātē apkārt aprunājoties ar cilvēkiem, pat 1000 uz rokas ir liela alga!
Palūkojiet T/C darbinieku algas, reti kur bruto lielāks par 900 eiro, un nevajag teikt, ka tie kas strādā veikalā ir morāli bomži bez nākotnes. It īpaši mazpilsētās, kur vakances ir uz izkaušanu!”
Jautāju ekonomistam Pēterim Strautiņam, kādas algu svārstības mūs sagaida jaunajā gadā?
“Ja tiks apstiprināts valsts budžets un to pavadošā likumu pakete, minimālā alga 2026. gadā bruto izteiksmē būs 780 eiro, tā būs par 5,4% augstāka nekā 2025. gadā. Paredzētais minimālās algas pieaugums ir mazāks par sagaidāmo vidējās algas kāpumu, kas varētu būt ap 7%, tā varētu sasniegt apmēram 1950 eiro.
Tātad minimālā alga būs 40% no vidējās algas. Visbiežāk minimālo algu salīdzina ar algas mediānu jeb atalgojumu, ko saņem “visvidējākais” darbinieks, kas ir tieši pa vidu visam ienākumu sadalījuma spektram.
Algas mediāna Latvijā nākamgad varētu būt ~1580 eiro, tātad minimālās algas attiecība pret to varētu būt ~49%. Šāds slieksnis ir uzskatāms par diezgan zemu, ir vairākas ES valstis, kur šī attiecība (šogad) ir virs 60%, piemēram,
var minēt Franciju, Portugāli, Slovēniju, Bulgāriju, bet Polijā tā ir 59%. Tātad var teikt, ka minimālās algas līmenis noteikts piesardzīgi, lai neradītu nozīmīgu bezdarba pieauguma risku. Tas gan arī nozīmē, ka to cilvēku skaits, kam minimālās algas celšana palielinās viņu faktiskos ienākumus, nebūs liels.
Tipisks piemērs darbavietām, kurās atalgojums citās valstīs nereti ir minimālās algas līmenī vai nedaudz virs tā, ir vienkāršākie darbi mazumtirdzniecībā un ātrajā ēdināšanā. Atgādinājumus, ka vismaz Rīgas reģionā arī šādās vietās algas mēdz būt ievērojami virs minimālās algas sliekšņa, nereti var redzēt veikalu skatlogos, kur arvien biežāk redz ziņas par darbinieku meklēšanu. Saskaņā ar maniem vērojumiem, solītais atalgojums tipiski ir 30-50% virs minimālās algas. Tas liek domāt, ka likumā noteiktais minimālās algas slieksnis faktisko darba samaksu ietekmē galvenokārt šādās situācijās:
1. Apvidos ar visaugstāko bezdarba līmeni, kur cilvēkiem ir ļoti ierobežotas izvēles iespējas.
2. Gadījumos, kad cilvēkus strādāt šo darbu mudina arī cita motivācija – vēlme iegūt pieredzi, entuziasms vai pienākuma sajūta, darbs radinieku uzņēmumos, sava biznesa uzsākšana.
3. Darba tirgus pētniekiem ir labi zināms – jo mazāka ir uzrādītā alga, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks kaut ko saņem papildus. Daudzos gadījumos minimālās algas līmenis novelk līniju, zem kuras nevar “optimizēt” darbaspēka nodokļus, tas neatspoguļo visus darba ienākumus,” viņš skaidro.
Cik liela ir tava alga? Vai tev ir kāds padoms, kā iekrāt? Varbūt tev ir tieši negodīgi zema alga? Raksti man uz [email protected].
