Jābeidz mocīt 71
Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs bija ieradies novietnē, lai veiktu Mairas traumētajai kājai rentgena uzņēmumu – atklājies, ka nags salūzis vairākos gabalos un plīsusi kapsula. “Es teicu – skats ir bezcerīgs,” saka veterinārārsts, taču atzīst – sarunā ar Biderēm teorētiski pieļāvis vienu procentu, ka ārstēšana varētu gūt sekmes, un tagad sevi “par to lamā”.
Mairas ārstēšanu uzņēmās veterinārārste Linda Ansone, taču arī pabrīdināja, ka pasākums nebūs lēts, jo zirgs ir gandrīz bezcerīgs. Ar pamatīgām antibiotikas devām, vēl citiem medikamentiem un manipulācijām desmit dienu garumā izdevies apturēt strauji progresējušo infekciju, taču, kad traumētajai kājai nokritis nags, veterinārārste sapratusi – viss, zirgs jābeidz mocīt. Arī Bideru atrastie speciālisti no kādas Vācijas veterinārās klīnikas pēc sarunas pa tālruni ar Ansoni esot atzinuši, ka lēmums par eitanāziju ir pamatots. Kad Bideres nav piekritušas ķēves iemidzināšanai, veterinārārste atteikusies no turpmākas sadarbības. Slēdzienu, ka dzīvnieks cieš sāpes un prognoze slikta un tas jāeitanazē, viņa iesniegusi PVD.
Mairas traumēto kāju neizdevās glābt, un tā tika daļēji amputēta. Amputāciju ieteica veterinārārste Anna Augustova, kas, kā pati saka, nejauši bija iebraukusi “Ķepu ķepā” novietnē brīdī, kad PVD tur veikusi pārbaudi.
Ar Biderēm viņu saistot ilgstoša sadarbība mazo mājdzīvnieku ārstēšanā, kad glābti neizglābjamie ne vienu vien reizi. “Mani pārsteidza, ka zirgs bija entuziasma pilns un labi jutās, kaut gan kāja bija ļoti nesmuka, tāpēc teicu, lai beidz spīdzināt, ja ir griezēji, lai griež, un ļauj dzīvniekam atveseļoties, nevis dzīvam strutot,” savu apciemojumu atceras veterinārārste, kas pēc operācijas uzņēmusies rūpes par Mairas veselību. Augustova noskaidrojusi, ka zirgiem kāju amputācija pasaulē tiekot veikta jau 20 gadus un pēc tam jāliek protēze. “Man tas nelikās tik šausmīgi, jo tik daudz jau bija izdarīts, vai tad tagad ļaut viņai nomirt?” viņa sprieda.
