“Bērni līdz piecu gadu vecumam visbiežāk paliek bez palīdzības!” Ebela par slēpto vardarbību 0
TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja Inguna Ebela skaidroja, cik liels apjoms vardarbības gadījumu Latvijā paliek nepamanīts un kā tas ietekmē kopējo bērnu aizsardzības sistēmu.
“Es domāju, ka šāds konkrēts pētījums Latvijā nav veikts. Jo 90 procentu vardarbības paliek aiz kadra, to apliecina arī milzīgs analītisks raksts vienā no vadošajiem pediatrijas žurnāliem,” sacīja Ebela.
Tiek meklēta izeja, kā šo varētu risināt. Apslēpta paliek vardarbība, kas notiek ģimenē līdz piecu gadu vecumam, jo bērns nezina ne kur griezties, ne arī pats var pateikt. Un tādi kritiski gadījumi notiek visur pasaulē, ik pa laikam gadās gan kādā aprūpes centrā, gan kādā mājā, gan kādā ģimenē, uzsvēra Ebela.
Jo jaunāka un nenobriedušāka ir valsts un tās bērnu aizsardzības sistēma, jo vairāk tādu gadījumu ir. “Es domāju, ka pieaugums lielā mērā varētu būt saistīts ar to, ka aizvien attīstās ziņošana un uzticības telefoni,” piebilda Ebela.
“Šeit gan uzreiz jāatzīst, ka likumos diemžēl nav līdz galam nostiprināts tas, ka ikviena pilsoņa pienākums ir ziņot ne tikai par notikušu vardarbību, bet arī par aizdomām, ka tas varētu būt, kā arī par likumā noteiktu atbildību par neziņošanu,” skaidroja Ebela.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA sniegtā informācija, pēdējā laikā publiski izskanējusi informācija par vairākiem gadījumiem, kad bērni, iespējams, cietuši no seksuālas vardarbības no pedagogu vai sporta treneru puses.
Viena no vietām, kur vecāki un speciālisti vēršas pēc palīdzības, kad notikusi vardarbība pret bērnu, ir centrs “Dardedze”. Tā pārstāve Anda Avena aģentūrai LETA norādīja, ka bērnu seksuāla izmantošana bieži vien tiek atklāta pakāpeniski – bērns par pāridarījumiem stāsta nevis uzreiz vecākiem vai skolai, bet draugam, ārstam vai psihologam. Tāpēc daļa gadījumu nonāk līdz speciālistiem tikai kā viena no bērna grūtību pazīmēm.
Pāridarītāji visbiežāk meklē iespējas būt tuvāk bērniem, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš skolām, pulciņiem, nometnēm un citām vidēm, kur uzturas bērni.
Ne vienmēr seksuāla rakstura pāridarījumi ir smagākie noziegumu veidi, norādīja “Dardedzes” pārstāve. Skolās tie var būt seksuāla rakstura komentāri no citiem bērniem vai skolas darbiniekiem, mulsinoši pieskārieni, arī sarakstes vai bilžu un video sūtīšana.
No malas šīs darbības ilgstoši var būt nemanāmas, tāpēc ir svarīgi regulāri un atklāti runāt par to, kas ir un nav pieļaujams un ko darīt aizdomu gadījumos, uzsvēra Avena.
