“Nav melots – Krievijai vairāk nekā miljons kritušo un pazudušo!” Slaidiņš atklāj kara reālo cenu 0
Kā šobrīd frontē tiek vērtēta Krievijas bruņoto spēku darbība? Vai agresoram vēl ir spēks noturēt uzbrukuma tempu? TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš atklāj, ka Krievijas armijas taktika kļūst arvien izmisīgāka – tiek upurēta tehnika un cilvēki, lai tikai noturētu šķietamu virzību uz priekšu.
Krievi aizvien biežāk uzbrukumos izmanto smago kaujas tehniku. Ukraiņi uzskata, ka tas liecina par Krievijas karaspēka izmisumu, jo no augšas ir saņemts uzdevums, kas par katru cenu jāpaveic un jāsasniedz noteiktās apdzīvotās vietas.
Slaidiņš norāda, ka šāda taktika var šķist viegls mērķis, jo, piemēram, droni neredz cauri miglai, taču viņš piebilst, ka daudzi video pierāda pretējo – arī agrās rīta stundās, kad ir migla, droni spēj veikt triecienus pa krievu tehniku.
Krievi Ukrainai uzbrūk lielās kolonnās, cerot, ka vismaz dažām vienībām izdosies paveikt doto uzdevumu. Viņi sāk pulcēties jau aptuveni 15 kilometru attālumā no frontes, taču šādā distancē jau darbojas Ukrainas artilērija. Kad kolonnas nonāk līdz 7–8 kilometru attālumam, droni uzbrūk visam, kas pārvietojas, un tikai daži izlaužas līdz paredzētajai pozīcijai.
Vairumā gadījumu krievu kājinieki tiek nogalināti, bet viņu aprīkojums – iznīcināts. Slaidiņš skaidro: aprēķins ir pavisam vienkāršs -vismaz viena vai divas bruņumašīnas varēs atkāpties, un kājinieku grupas varēs ierakties mežos vai grāvjos, lai uzkrātu spēkus turpmākajai virzībai uz priekšu.
Jaunākā informācija liecina, ka statistiski krievi virzās uz priekšu ar ātrumu aptuveni 8 kvadrātkilometri dienā. Salīdzinājumam -pagājušajā gadā šajā pašā laika posmā viņi virzījās ar ātrumu 35–45 kvadrātkilometri dienā.
“Spiediens ir, bet visu kaujas smagumu iznes parastais kājinieks,” uzsver Slaidiņš.
Slaidiņš arī pievēršas skaitļiem. Pēc Krievijas sniegtās informācijas Ukrainā karo aptuveni 700 tūkstoši karavīru. Kara sākumā 2022. gada februārī frontē bija 200 tūkstoši regulāro karavīru, kam vēl 300 tūkstoši pievienojās no Luhanskas un Doņeckas tā dēvētajām tautas republikām. 2022. gada septembrī tika veikta mobilizācija, kurā iesaukti vēl ap 300 tūkstošiem, bet 2023. gadā pēc Putina sniegtās informācijas iestājās aptuveni 480 tūkstoši.
2025.gadā, saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, šim skaitam klāt nākuši vēl 240 tūkstoši. Kopā ar cietumniekiem un algotņiem tas veido aptuveni 1 miljonu 770 tūkstošus karavīru. Ja Ukrainā šobrīd ir aptuveni 700 tūkstoši, rodas jautājums – kur palikuši pārējie?
“Nav melots – krieviem ir vairāk nekā miljons kritušo, pazudušo un ievainoto. Tas ir daudz,” uzsver Slaidiņš.
