FOTO: Ekrānuzņēmums/BBC News

Bija nepieciešami 300 aģenti, lai apturētu Hansenu. Tā bija nodevība, kas maksāja dzīvības 18

Roberts Hansens bija viens no “postošākajiem” spiegiem FIB vēsturē. Bijušais ASV aģents, kurš šī gada 5.jūnijā 79 gadu vecumā atrasts miris Florences cietuma kamerā, gandrīz 20 gadus nopludināja Maskavai galvenos noslēpumus. Tā bija nodevība, kas, pēc aģentūras teiktā, maksāja dzīvības. Bija nepieciešami 300 aģenti, lai viņu apturētu. Divi no viņiem pastāstījuši, kā tas izdarīts, vēstīts “BBC News”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
VIDEO. Krimā notriektas raķetes atlūzas nogalinājušas piecus cilvēkus, vairāk nekā 100 ievainoto
Lasīt citas ziņas

Hansens koledžā bija studējis krievu valodu un 1976.gadā sāka strādāt FIB. Sākot ar 1985. gadu, Hansens strādāja ASV valdībā, pārdodot PSRS un Krievijai īpaši slepenus dokumentus un kompromitējot slepeno spiegu identitāti.

Saskaņā ar 100 lappušu garo apliecinājumu, kurā izklāstīti visi viņa noziegumi, Hansena spiegošanas rezultātā tika arestēti un ieslodzīti trīs avoti ASV, bet vēl diviem izpildīts nāvessods.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daži no īpaši slepenajiem dokumentiem, ko Hansens nodeva, ietvēra ASV izlūkdienestu vērtējumu par padomju mēģinājumiem vākt izlūkdatus par Amerikas kodolprogrammām.

Apmaiņā pret informāciju krievi Hansenam samaksāja 1,4 miljonus dolāru.

Viņš izvēlējās ikdienišķas vietas visā Virdžīnijas piepilsētas apkaimē, kas ieskauj Vašingtonu, lai piegādātu nozagtos izlūkdatus. Cilvēki, kam viņš Maskavā piegādāja informāciju, nezināja viņa identitāti, jo viņš izmantoja pseidonīmu “Ramons Garsija”.

Hansena darbība turpinājās ilgi pēc Berlīnes mūra krišanas un PSRS izjukšanas. Viņš mēģināja sazināties ar krieviem līdz pat aizturēšanas brīdim.

ASV izlūkdienestu amatpersonām jau kopš 90.gadiem bija aizdomas par spiegu viņu vidū, taču bija vajadzīgi vairāki gadi, līdz Hansens darbības tika atklātas. ASV izlūkdienestu amatpersonas atklāja ierakstu, kurā Hansens veica telefona zvanu saviem “pasūtītājiem”, kā arī pirkstu nospiedumus, kas tika atstāti iepriekš izveidotā slēptuvē spiegošanas ceļā iegūtās informācijas noguldīšanai un savākšanai. Tad nu viņiem tas bija jāpierāda.

FIB izstrādāja plānu, kā Hanssenu uzraudzīt, pārceļot viņu no Valsts departamenta, kurā viņš strādāja, uz fiktīvu biroju, kur darbinieki varētu viņu uzraudzīt.

“Tas, ko mēs vēlējāmies darīt, bija iegūt pietiekami daudz pierādījumu, lai viņu notiesātu, un galvenais mērķis bija pieķert viņu darbībā,” FIB lietas kopsavilkumā atgādināja Debra Evansa Smita, bijusī Pretizlūkošanas nodaļas direktora vietniece.

Reklāma
Reklāma

2000. gada 8. decembrī FIB Krievijas biroja nodaļas vadītājs ieradās, lai izskaidrotu Hansena viltību. Garsijas kungam, kas bija pieredzējis slepenais darbinieks, bija jābūt Hansena viltus priekšniekam, ļoti birokrātiskam priekšniekam. “Viņš mani ienīda, teiksim tā,” atcerējās Garsija kungs. 

Tikai daži FIB darbinieki zināja par viņu vidū esošo spiegu. Garsija kungs savervēja Ēriku O’Nīlu, 26 gadus vecu slepeno darbinieku, kuram ir zināšanas par uzlaušanu, lai viņš uzdotos par Hansena administratīvo palīgu. “Šis bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē, jo salīdzinoši jaunā vecumā nokļuvu slepenībā, stājoties pret postošāko spiegu ASV vēsturē,” BBC sacīja O’Nīls.

Dažu nākamo nedēļu laikā abi viens otru labi iepazina, vienreiz O’Nīla kungs pat pavadīja Hansena ģimeni uz baznīcu.

O’Nīla kungs Hansenu raksturoja kā narcisu ar milzīgu ego: “Viņš gribēja būt mentors. Viņš gribēja kādam nodot visas savas zināšanas.”

Izmeklēšanas laikā Garsija nogādāja Hansenu uz šautuvi, kamēr aģenti veica kratīšanu, tostarp vienā no viņa automašīnām, kur aģenti atklāja īpaši slepenus dokumentus. Kādu dienu viņš izvilināja viņu no biroja uz šautuvi. O’Nīla kungs stāsta, ka viņš tikmēr nokopēja datus no Hansena ierīces tieši laikā, pirms viņš atgriezās.

Saskaņā ar FIB datiem līdz 2001.gada februārim pie lietas strādāja 300 aģenti. Viņi gaidīja, kamēr Hansens mēģinās vēlreiz nopludināt slepenu informāciju, un galu galā viņš to izdarīja. Hanssens tika arestēts 2001.gada februārī Foxstone parkā, Virdžīnijā, un tika apsūdzēts spiegošanā. Viņš atzina savu vainu 15 apsūdzībās, un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez iespējas atbrīvot viņu nosacīti.

FIB direktors Luiss Frīhs Hansena nodevību nosauca par “visnodevīgāko rīcību, kādu vien var iedomāties pret valsti, kurā valda tiesiskums“. Lieta sagrāva attiecības ar tās aukstā kara sāncensi, un prezidents Džordžs Bušs izraidīja daudzus Krievijas diplomātus.

Hassens tika nosūtīts uz cietumu Florencē, Kolorādo, kur viņš palika vairāk nekā divas desmitgades līdz savai nāvei šonedēļ.

Vēsturiskais gadījums mainīja visu iesaistīto cilvēku dzīvi. O’Nīls sāka rakstīt grāmatu par šo lietu. Viņš gadiem ilgi mēģināja intervēt Hansenu, bet bez panākumiem. Kad viņš uzzināja, ka Hansens ir miris, O’Nīla kungs nožēloja, ka nav pacenties vairāk, lai parunātu ar viņu. “Es viņam būtu pajautājis, kāpēc tu to izdarīji?”

Garsijas kungam ir sava teorija, kāpēc Hansens nodeva savu valsti – ego. “Viņš jutās kā dievs, domājot, ka spēs kontrolēt ASV un Krieviju.”

Viņš Hansenu ierindo kā postošāko spiegu ASV vēsturē: “Par kaitējumu, ko viņš nodarīja ASV un Krievijai, cilvēkiem, kuri gāja bojā informācijas noplūdes dēļ. Par to, ka viņš to darīja tik ilgi.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.