“Bija pieci čaļi, uzkrita bimbālis un viņu nav…” Slaidiņš atbild skatītājam, kādā veidā frontē uzskaita Krievijas kritušos kareivjus 110
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarību Ukrainā” kāds skatītājs uzdeva jautājumu par frontē kritušajiem krievu karavīriem – “Reizēm nosauc tur līdz pat, nezinu, simts tūkstoši piecdesmit viens – vai tiešām kāds stāv pie morga un skaita ar skaitāmajiem kauliņiem, vai kā?
Šis skaits vienmēr būs subjektīvs, tā atbildi skatītājam iesāka NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Tas nekad nebūs precīzs. Tātad ir formula – uzbrukums, ir, teiksim, 30 kritušie, tad ievainotie ir trīs līdz četras reizes vairāk. Protams, var saskaitīt, cik atrodas iznīcinātie ierakumu priekšā. Karš Ukrainā visu laiku notiek online – tur visu var redzēt! Ja ir artilērijas trieciens pa kaut ko, tad tur tātad bija pieci čaļi, tur staigā, uzkrita bimbālis, viņu nav…Ā, pieci kritušie! Nu tādā veidā – pa sektoriem. Ir štābs, ir brigādes štābs. Vai nu tas ir izlūkošanas daļas priekšnieks, kurš visu laiku saņem šo te informāciju, fiksē viņu, dienas beigās ir ziņojums – tik un tik mūsu atbildības rajonā tika fiksēti kritušie,” tā uz TV24 raidījuma uzdoto jautājumu atbildēja NBS majors Slaidiņš, skaidrojot, kā frontē Ukrainā tiek uzskaitīti kritušie karavīri. “Iespējams, kāds tiek klāt pielikts, bet tas ir normāli. Tādā veidā tas arī notiek,” piebilda NBS majors.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar pirmo neatkarīgo statistisko analīzi par Krievijas zaudējumiem tās uzsāktajā karā pret Ukrainu līdz šim krituši gandrīz 50 000 krievu karavīru. Dati publiskoti šā gada 10.jūlijā.
Divi neatkarīgie krievu mediji “Mediazona” un “Meduza” sadarbībā ar Vācijas Tībingenes Universitāti, izmantojot Krievijas oficiālos datus, spējuši kaut nedaudz kliedēt neskaidrību ap Maskavas stingrā slepenībā turēto informāciju par tās ciestajiem zaudējumiem pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Lai to paveiktu, izmantota statistikas metodoloģija, kas tika pielietota Covid-19 pandēmijas laikā, lai noteiktu mirušo skaitu, pamatojoties un tā dēvēto pārmērīgo mirstību. Balstoties uz mantojumu reģistriem un oficiālajiem mirstības datiem, pētnieki aplēsuši, cik lielā mērā to vīriešu skaits, kas nav pārsnieguši 50 gadu vecumu un miruši laikā no 2022.gada februāra līdz 2023.gada maijam, pārsniedz parastos mirstības rādītājus.
“Mediazona” un britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu dienests sadarbībā ar brīvprātīgajiem, izmantojot sociālās saziņas vietnes un kapsētu fotogrāfijas visā Krievijā, izveidojuši to krievu kritušo datubāzi, kuru nāves fakts ir apstiprināts. Līdz 7.jūlijam tādā veidā bija jau identificēti 27 423 kritušie krievu karavīri. Taču patiesais krievu zaudēju apmērs, protams, ir daudz lielāks. “Mediazona” un “Meduza” žurnālistu iegūtie Krievijas mantojuma lietu reģistru dati attiecas uz vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku, kas miruši laikā no 2014. gada līdz 2023. gada maijam.
Saskaņā ar veikto analīzi 2022. gadā mirušo vīriešu skaits vecumā no 15 līdz 49 gadiem par 25 000 pārsniedzis parasti reģistrēto mirušo skaitu. Līdz 2023. gada 27. maijam “lieko” mirušo skaits pieaudzis jau līdz 47 000.
Šis pieaugums aptuveni atbilst Baltā nama maijā sniegtajam novērtējumam, ka kopš decembra Ukrainā krituši vairāk nekā 20 000 krievu iebrucēju, tomēr tas ir mazāks nekā ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu aplēstais kritušo krievu skaits.
Februārī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka karā varētu būt krituši aptuveni 40 000 līdz 60 000 krievu. Savukārt ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvalde vērtē, ka, apritot gadam kopš pilna mēroga karadarbības sākuma, krievu zaudējumi sasnieguši 35 000 līdz 43 000 kritušo.
Treščaņins atzīst, ka ārkārtīgi grūti savākt datus par visiem kritušajiem, jo karā pret Ukrainu līdztekus regulārajai armijai ir iesaistītas Krievijas gvardes vienības un dažādas privātās militārās kompānijas, no kurām algotņu banda “Vagner” ir lielākā, taču nebūt ne vienīgā. Ļoti neskaidrs ir arī jautājums par karadarbībā iesaistītajiem ieslodzītajiem, kurus sākotnēji vervēja “Vagner”, bet tagad – jau Aizsardzības ministrija.
Tikmēr Tībingenes Universitātes pētnieks Dmitrijs Kobaks, kas savulaik pētījis mirstību Krievijā Covid-19 pandēmijas laikā, izvērtējis Krievijas oficiālās statistikas aģentūras “Rosstat” datus par mirstību 2022. gadā.
Viņš konstatējis, ka 2022. gadā mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 50 gadiem par 24 000 pārsniedzis prognozēto, un tas saskan ar datiem, ko atklājusi mantojuma lietu analīze.
Turklāt šajos skaitļos nav iekļauti krievi, kas oficiāli joprojām skaitās pazuduši bez vēsts, kā arī Ukrainas pilsoņi, kas krituši, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā karojot pret savu valsti Krievijas uzturēto kolaboracionistu vienību sastāvā.
