Ekonomikas ministrija virza skatīšanai valdībā jaunus energokrīzes atbalsta pasākumus, kur centralizētās siltumapgādes lietotājiem atbalsta apmērs būtu diferencēts atkarībā no siltumapgādes uzņēmuma noteiktā tarifa.
Ekonomikas ministrija virza skatīšanai valdībā jaunus energokrīzes atbalsta pasākumus, kur centralizētās siltumapgādes lietotājiem atbalsta apmērs būtu diferencēts atkarībā no siltumapgādes uzņēmuma noteiktā tarifa.
Foto: Timurs Subhankulovs

Darba tirgus stabils, nākotnes skats piesardzīgs 17

Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ieslīdēja mīnusos, bet darba tirgū, kas parasti ekonomikas vējiem seko ar novēlošanos, situācija joprojām bija stabila. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī bijis 6.4%. Darba meklētāju īpatsvars saglabājies nemainīgs, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bet bijis nedaudz zemāks nekā pirms gada. Savukārt nodarbināto skaits nedaudz kāpis – par 0.3%.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā, kas pēc kara sākuma auga Ukrainas bēgļu dēļ, kopš pērnā gada nogales turpina palēnām samazināties, un 2. ceturksnī jau bija nedaudz zemāks nekā pirms gada. Tai pat laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2. ceturksnī saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Tas nozīmē, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kļuva mazāk, un arvien vairāk cilvēku gribēja un redzēja iespējas iesaistīties darba tirgū. Pēc vairāku ceturkšņu lejupslīdes ekonomiskās aktivitātes līmenis ir audzis līdz 68.8%, tomēr tas joprojām ir zem pirms pandēmijas reģistrētās atzīmes. Pozitīvi ir tas, ka darba meklētāju skaits samazinājies tādēļ, ka cilvēkiem izdevies atrast darbu, nevis tādēļ, ka iedzīvotāju skaits būtu būtiski sarucis, vai tie būtu zaudējuši cerības atrast darbu.

Tomēr skats nākotnē ir piesardzīgs. Ekonomikas bremzēšanās darba tirgu ietekmē novēloti, bet ekonomikas izaugsme jau kādu laiku stagnē. Ziņas no Nodarbinātības Valsts aģentūras par reģistrēto bezdarbu jūlijā un augusta sākumā norāda uz nelielu kāpumu bezdarba līmenī. Aptauju dati liecina, ka uzņēmumi arvien vairāk domā par darbinieku atlaišanu, nekā darbinieku skaita kāpināšanu. Būvniecības nozares uzņēmumi sniedz visnegatīvākās prognozes par sagaidāmo nodarbinātību nākotnē. Tas ir zināmā pretstatā nesen publicētajiem datiem par to, ka būvniecības nozares izlaide šī gada pirmajā pusē augusi par 16%.  Turklāt ES fondu, kas lielā mērā saistīti ar būvniecību, ieplūdei Latvijas ekonomikā būtu tuvākajos ceturkšņos būtu jāpalielinās, nodrošinot pieprasījuma pieaugumu. Ja būvnieki, iespējams, ir pārlieku pesimistiski, tad apstrādes rūpniecības negatīvās nākotnes nodarbinātības gaidas ir saprotamas, jo notikumi eksporta tirgos neveicina pieprasījuma kāpumu rūpniecībā. Vienīgā nozare, kura joprojām sagaida pieaugumu nodarbināto skaitā ir mazumtirdzniecība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekšminētās tendences liek domāt, ka tuvākajos ceturkšņos bezdarbs varētu atkal nedaudz pakāpties. Ekonomikā 2023. gadā vidēji gan prognozējam bezdarba līmeni, kas būs zem pērnā gada vidējā. Pirmā pusgada dati liecina, ka bezdarba līmenis visticamāk būs nedaudz zemāks par aprīlī prognozētajiem 6.8%.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.