Cenas aug, raža slikta – šī būs dārga ziema, brīdina lauksaimnieki 0
Vietējās produkcijas piedāvājuma samazinājuma dēļ, ko izraisījuši šā gada sliktie laikapstākļi, šogad varētu palielināties arī importa pārtikas cenas, ceturtdien raidījumā “Spried ar Delfi” pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Viņš akcentēja, ka vietējiem produktiem daudzās kategorijās šogad cena būs augstāka, tostarp Latvijas kartupeļiem, ņemot vērā augsnes mitrumu un to, ka tie strauji bojājas. Tāpēc jārēķinās, ka Latvijas produkcija būs dārgāka.
Krauze arī norādīja, ka tirdziņos jau iepriekš bija redzams, ka, piemēram, zemeņu un cūku pupu cenas bija būtiski augstākas nekā iepriekšējos gados.
Viņš minēja, ka importa produkcija palīdzēs aizstāt vietējās pārtikas deficītu, tomēr brīžos, kad vietējās produkcijas piedāvājums ir mazāks, bieži vien arī importa produkcija paliek dārgāka.
“Tāpēc domāju, ka patērētāji nevar cerēt, ka būs lēta produkcija, arī tā, kas nāks no ārzemēm,” akcentēja Krauze.
“Es domāju, ka patērētājiem šobrīd vajadzētu taisīt krājumus priekš ziemas. Šis laikam ir tas gads, kad vajag mazliet kaut ko savārīt un samarinēt, lai ziemā ir ko ēst”, raidījumā pauda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, uzsverot, ka cenu kāpums pārtikas produktiem šogad noteikti būs.
Tāpat viņa aicināja patērētājus pārtiku pirkt tieši no saimniekiem bez starpniekiem, jo katrs starpnieks palielina produkta cenu.
“Tas būs arī veids, kā atbalstīt lauksaimniekus, lai pēc iespējas lielāka nauda paliek paša saimnieka maciņā, nevis trijiem, četriem starpniekiem pa starpu,” akcentēja Dzelzkalēja-Burmistre.
Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā.
Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.
Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.
Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro.
Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
