“Ko dara studenti Latvijā?” Latviete pēc studiju cenu salīdzinājuma ar Šveici saprot vecāku stresu 5
Mūsdienās augstākā izglītība daudziem šķiet gandrīz obligāts dzīves posms, taču arvien biežāk izskan jautājumi par to, cik pieejamas studijas patiesībā ir jauniešiem Latvijā, īpaši ņemot vērā augstās studiju maksas.
Sociālajos tīklos plašu rezonansi izraisījis kādas sievietes ieraksts platformā “Threads”, kurā viņa salīdzina studiju izmaksas Latvijā un Šveicē. Ieraksts ātri vien pārvērtās plašā diskusijā par studiju kvalitāti, studentu ikdienu un finansiālo slogu, ar kuru saskaras daudzi jaunieši Latvijā.
“Šodien mazliet nošokējos. Šveiciešu kolēģes meita mācās psiholoģiju Bernes Universitātē. Budžeta vietu viņiem nav, var pieteikties stipendijai. Viena semestra mācību maksa psiholoģijas bakalaurā Šveices rezidentiem ir 850 CHF (aptuveni 900 eiro, gadā ap 1800 eiro), ārzemniekiem, apmēram divreiz lielāka.
Tikmēr LU gada studiju maksa pilna laika klātienes bakalaura programmā ir 2600 eiro Latvijas, ES un Šveices rezidentiem. RSU – vēl dārgāk. Psiholoģijā Bernes Universitāte ir starp 100-150 labākajām pasaulē.
LU un RSU pat tuvumā tam nerēgojas. Saprotu, ka Šveicē valsts finansējums, visticamāk, ir daudz lielāks un tiek atbalstīti jaunieši un zinātne. Kolēģe vēl teica, ka viņiem tas šķiet dārgi!
Jēziņ… Ko dara studenti Latvijā? Droši vien studē, paralēli strādā pilnu slodzi un pa ceļam izdeg. Attiecīgi arī studiju kvalitāte ir tāda, kāda tā ir, jo kaut kā taču jāizvelk. Vai arī nemaz nesāk studēt, ja paši finansiāli to nevar atļauties un vecāki nevar palīdzēt. Apbrīnoju latviešu sīkstumu un cīņassparu!” raksta sieviete.
Komentāros daudzi dalījušies ar savu pieredzi.
Studente vārdā Lota raksta: “Latvijā ir daudz budžeta vietu, taču piekritīšu – cenas ir trakas. Studēju RTU arhitektūru maģistrantūrā. Gada maksa ir 9150 eiro. Šobrīd esmu īsajā “Erasmus” programmā Oslo. Vakar biju Oslo Arhitektūras skolā, viņiem maksa ir 90 eiro mēnesī. Gribu pieminēt, ka RTU arhitektūras programma ir ļoti nesakārtota, un pasniedzēji bieži nespēj kvalitatīvi izpildīt savu darbu.”
Arī Līga dalās savā pieredzē: “Meita divus gadus strādāja pilnu slodzi un vienlaikus klātienē studēja jurisprudenci, vēl stipendiju par labām sekmēm saņēma. Bet tagad tomēr no darba aizgāja – veselība vairs neizturēja. Mācības kļuva par prioritāti. Nāksies palīdzēt, cik vien varēsim.”
Tikmēr citi norāda, ka Latvija nebūt nav pati dārgākā valsts studiju ziņā.
“Lielbritānijā augstskolas studijas maksā ap 9000 mārciņu gadā. Ārzemniekiem – ievērojami vairāk. Tur nav budžeta vietu, viss tiek segts ar studiju kredītu, ko pēc tam, sākot strādāt, jāatmaksā,” raksta kāds komentētājs.
Savukārt Lauris pievērš uzmanību atšķirīgajam valsts finansējumam: “Un cik liela ir valsts subsīdija šādām studijām? Man Gemini rāda, ka līdz pat 38 000 eiro gadā par vienu psiholoģijas studentu no Šveices valdības. LU maksa sedz tikai daļu no reālajām izmaksām. Šveicē studijas patiesībā ir daudz dārgākas, un tas, protams, atspoguļojas arī kvalitātē.”
Diskusijā iesaistījās arī Diāna, kura atzina, ka viņas meitai līdz studijām vēl ir vairāki gadi, tomēr satraukums par nākotnes izmaksām jau tagad ir ļoti jūtams.
Ko domā citi?
Par šo problēmu, kā arī iespējamiem risinājumiem, izteicās bijušais Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.
“Man ir students, kurš studē Baltijā vecākajā augstskolā. Viņam ir ļoti liela slodze pirmajā kursā, un viņš nevar atļauties piestrādāt. Tas nozīmē, ka viņam ir jādzīvo no ģimenes budžeta. Ja nebūtu budžeta vietas, šis students maksātu līdz pat 2000 eiro semestrī, kas ir milzīga summa, ko ne katra ģimene var atļauties,” viņš piebilda.
Klementjevs norāda, ka šādas problēmas risināšana varētu būt valsts ilgtermiņa mērķis, jo, lai Latvija attīstītos, ir jābūt labi izglītotiem un kvalificētiem cilvēkiem, kas būs spējīgi piedalīties mūsdienu tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā.
