Cēsu pilsēta tagad tiek apvienota ar sešām lauku pašvaldībām.
Cēsu pilsēta tagad tiek apvienota ar sešām lauku pašvaldībām.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Cīņā par Cēsu novadu iesaistījušies vairāki spēcīgi konkurenti, kas no­skaņoti pārdalīt varu un ieviest pārmaiņas 6

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Vēl pirms gada šķita, ka jaunajā Cēsu novadā galvenie konkurenti būs “Jaunā Vienotība” un Latvijas Zemnieku savienība, kuru biedri vada topošajā novadā iekļautās pašvaldības. Tagad priekšvēlēšanu aina izskatās nedaudz citāda.

Abus minētos politiskos spēkus drīzāk var uzskatīt par sabiedrotajiem, jo to domju priekšsēdētāji kopīgi strādā pie jaunā novada apvienošanās plāna un struktūras.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pa šo laiku valdošajiem ir parādījušies vairāki spēcīgi konkurenti, kas no­skaņoti pārdalīt varu un ieviest pārmaiņas.

Te varētu minēt Vidzemes partiju un Latvijas Zaļo partiju, kā arī “Latvijas attīstībai”, kuras saraksta līdere Elīna Stapulone gan kā Priekuļu novada priekšsēde kopā ar kolēģiem strādā pie jaunā novada modeļa.

Cēsu novads būs ceturtais lielākais aiz Ogres, Valmieras un Tukuma novada. Tajā apvienosies Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novads.

Jaunajā pašvaldībā ir 44 842 iedzīvotāji, no kuriem tagadējā Cēsu novadā dzīvo nedaudz vairāk kā 18 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka nozīmīgas būs lauku vēlētāju balsis. Pirms 11 gadiem Cēsīm pievienoja tikai vienu Vaives pagastu.

Faktiski Cēsu pilsēta tagad tiek apvienota ar sešām lauku pašvaldībām.

Novada domes vēlēšanās ir iesniegti desmit kandidātu saraksti. Puse no šiem politiskajiem spēkiem tagad nav pārstāvēti nevienā no topošā novada pašvaldībām.

Jaunpienācēja ir arī “Latvijas attīstībai”, kuras sarakstā dominē kandidāti no Priekuļiem, arī vairāki pašvaldības iestāžu darbinieki.

Priekuļu novads iedzīvotāju skaita ziņā gan ir otrs lielākais ar aptuveni 8000 iedzīvotājiem, taču kandidāti no tā ir gandrīz visos sarakstos.

Latvijas Reģionu apvienības komanda savukārt bāzējusies Līgatnē. “Kustība Par” un “Progresīvie” uzsvaru likuši uz populāriem izglītības darbiniekiem.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija ar pirmo numuru pieteikusi pazīstamo selekcionāru Jāni Rukšānu, bet kā otrais ir Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdis Raitis Sijāts, kura veidotajā komandā ir vairāki ar tūrismu saistīti cilvēki.

Šajā izteikti latviskajā novadā startē arī “Jaunā Saskaņa”.

LZS biedri aizmigrējuši

Maz ticams, ka “Jaunajai Vienotībai” un Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) izdosies atkārtot iepriekšējo vēlēšanu panākumus. Toreiz “Vienotība” Cēsu novadā ieguva 11 no 15 mandātiem, bet Līgatnes novadā saņēma piecas no deviņām balsīm.LZS Priekuļu novadā bija deviņas vietas, bet tagad no LZS saraksta ievēlētie Priekuļos jau ir pie “Latvijas attīstībai”.

LZS, Zaļo un zemnieku savienība, vai tās biedru pārstāvētās vēlētāju apvienības 2017. gadā ieguva vislielāko atbalstu arī Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, kā arī Amatas novadā, kurā arī LZS ir zaudējusi atbalsta bāzi – domes priekšsēdētāja Elita Eglīte vēlēšanās nekandidē, bet no ZZS ievēlēto Amatas novada deputātu vārdus var lasīt Latvijas Zaļās partijas (LZP) un “Latvijas attīstībai” sarakstos.

LZS pozīcijas vājina arī Vidzemes partija, kura pirmā sāka gatavoties vēlēšanām sava saraksta līdera Cēsu pašvaldības izpilddirektora Andra Mihaļova vadībā, tā “nosmeļot” sev populārus cilvēkus.

Ar otro numuru te ir bijusī Vecpiebalgas novada vadītāja Ella Frīdvalde-Andersone, kura varētu atņemt daļu balsu tagadējam Vecpiebalgas novada priekšsēdim Indriķim Putniņam (LZS).

Reklāma
Reklāma

No Vidzemes partijas startē arī LZS biedrs, bijušais Saeimas deputāts Valters Dambe, kuru Vidzemes partija esot uzrunājusi pirmā un piedāvājusi augstāku vietu. LZS iekšienē par vietām saraksta galvgalī bija lielāka konkurence. Citviet LZS un LZP startē ar diviem sarakstiem taktisku iemeslu dēļ, bet Cēsu novadā tās var uzskatīt par konkurentēm.

Latvijas Zaļās partijas pirmais numurs ir vēl viens bijušais Saeimas deputāts, vairākkārtējais pasaules čempions motokrosā Artis Rasmanis, bet ar pēdējo numuru te kandidē Valdis Atāls, kurš pieteikts ar pasē ierakstīto vārdu Vladimirs Šatrovskis, bet cēsniekiem tas ir zināms.

LZP nolūks nav pārdalīt varu, bet gan panākt atbalstu partijai nozīmīgām prioritātēm, lai mazinātu atšķirības starp dzīves līmeni pilsētā un laukos, nodrošinot arī zaļu un racionālu saimniekošanu, pastāstīja A. Rasmanis.

Partija centusies nosegt ne tikai visas teritorijas, bet arī nozīmīgas nozares, piesakot attiecīgo jomu speciālistus. Reģionos ļoti būtiska ir ceļu infrastruktūra, kuru pārzinot vairāki kandidāti – arī A. Rasmanis savā uzņēmējdarbībā ar to ir saistīts.

Lai neienāk zilonis trauku veikalā

Bijušo Vecpiebalgas novada priekšsēdi E. Frīdvaldi-Andersoni bija uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Vidzemes partiju viņa izvēlējusies, jo tā ir reģionālā partija, kurai ir svarīga reģionu politika, par ko lielās varas partijas atceroties reti.

Viņasprāt, atslēgas vārdam ir jābūt “saglabāsim” – tas nozīmē saglabāt to infrastruktūru, tradīcijas, pasākumus, pie kuriem cilvēki katrā pašvaldībā ir pieraduši.

E. Frīdvalde-Andersone “Latvijas Avīzei” apstiprināja – cilvēkiem ir bažas, ka varētu savēlēt tikai Cēsu deputātus un tad, sadalot budžetu, par tālākiem pagastiem aizmirsīs.

Viņa vadīja pašvaldību arī laikā, kad notika iepriekšējā reforma. Toreiz cilvēkiem bijis mazāks satraukums, jo novada centrs nebija tik tālu, atzina E. Frīd­valde-Andersone. Tagad no tālākās vietas – Jaunpiebalgas – līdz administratīvajam centram Cēsīs būs jābrauc 70 kilometru.

Zaube no Cēsīm ir 58 kilometrus. Zaubes pamatskolas direktore, Amatas novada deputāte Vita Krūmiņa kandidē no Nacionālās apvienības, kas piedāvā sarakstu ar pārstāvjiem no visām teritorijām. Taču nekur neesot garantēts, ka visi tagadējie novadi būšot jaunajā domē pārstāvēti, jo Cēsīs un Priekuļos ir vairāk vēlētāju.

V. Krūmiņa raizējas, vai Cēsu novada domē ievēlētie deputāti pārzinās katru pagastu un pat viensētas tā, kā to zinot, piemēram, Amatas novada priekšsēde E. Eglīte.
Cēsu novada priekšsēdim Jānim Rozenbergam (“JV”) kāda studiju biedrene esot teikusi – tas, ka Cēsu novada vēlēšanās ir tik liela konkurence, nozīmējot, ka Cēsis ir iekārojamas, interesantas un pamanītas.

J. Rozenbergs “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka tas varētu būt arī novērtējums līdzšinējam darbam. Tagad viņam būšot jāpārliecina cilvēki ārpus Cēsīm, ka “Jaunā Vienotība” nav nekāds bieds lauku iedzīvotājiem, par ko ir piedomāts, veidojot kandidātu sarakstu.

J. Rozenbergs tagad 30% no visa darbam paredzētā laika kopā ar lauku pašvaldību vadītājiem strādājot pie jaunā novada modeļa un pārvaldes struktūras, kas būs uz esošo novadu bāzes. Viņš gribot nomierināt vietējos cilvēkus, ka pēc 1. jūlija nebūšot tā, kā pēc ziloņa ienākšanas trauku veikalā.

“Iegremdēšanās tajā visā ir nopietna, jo katrai pašvaldībai ir sava kārtība, sava finanšu struktūra, arī sava identitāte un tradīcijas, kas tiks saglabātas,” apgalvoja J. Rozenbergs.

Latvijas Zemnieku savienības sarakstā ir trīs tagadējie pašvaldību vadītāji – Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents, Jaunpiebalgas novada priekšsēdis Laimis Šāvējs, kā arī Vecpiebalgas novada vadītājs I. Putniņš.

“Būtu labi, ja vairākums jaunajā domē būtu tiem, kuri jau tagad ir pie varas pašvaldībās un strādā pie apvienošanās projekta, jo šie cilvēki pārzina teritoriju. Neesmu gatavs sadarboties ar populistiem, kas grib nākt pie varas un visu saārdīt,” sacīja I. Putniņš, nevienu konkrēti nenosaucot. LZS sarakstā ir arī vairāki pašvaldību izpildvaras pārstāvji, tā cenšoties parādīt, ka komanda ir ar pieredzi. LZP saraksta līderis Artis Rasmanis pieļāva, ka tagad valdošo sagatavotajā jaunā novada pārvaldes modelī varbūt arī būs labas lietas, bet, ja viņu ievēlēšot, tad politiķis neesot gatavs par to uzreiz nobalsot. A. Rasmanis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka, viņaprāt, par jaunās pašvaldības modeli ir jāvienojas jaunās domes deputātiem, pieaicinot speciālistus, jo pusgads līdz 31. decembrim būšot pietiekams laiks, lai to sagatavotu. “Tas nav īsti korekti, ka viņi tagad izstrādā jaunu struktūru, ko noliks jaunajai domei uz galda,” piebilda A. Rasmanis.

Cēsu novada vēlēšanās iesniegtie saraksti

1. Nacionālā apvienība – Guntis Grosbergs, SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” valdes priekšsēdētājs

2. Latvijas Zemnieku savienība – Hardijs Vents, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs

3. Jaunā konservatīvā partija – Jānis Rukšāns, z/s “Pulkas” īpašnieks

4. “Jaunā Vienotība” – Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs

5. “Latvijas attīstībai” – Elīna Stapulone, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja

6. Vidzemes partija – Andris Mihaļovs, Cēsu novada izpilddirektors

7. Latvijas Zaļā partija – Artis Rasmanis, SIA “Dankers&partneri” valdes priekšsēdētājs

8. Latvijas Reģionu apvienība – Egils Kurpnieks, Līgatnes novada izpilddirektors

9. “Kustība Par”/”Progresīvie” – Ivo Rode, Cēsu Jaunās vidusskolas direktors

10. “Jaunā Saskaņa” – Edgars Mednis, z/s “Upmaļi” īpašnieks

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.