Pašvaldību vēlēšanām ir pieteikti 324 saraksti, kuros iekļauti 5595 kandidāti.
Pašvaldību vēlēšanām ir pieteikti 324 saraksti, kuros iekļauti 5595 kandidāti.
Foto: Zane Bitere/LETA

Novadi noskaņojas varas maiņai. Kur būs sīvākā sacensība? 5

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām tikpat kā nevienā pašvaldībā nav paredzams to iznākums. Jūtama partiju sacensība iesniegto sarakstu skaita ziņā, lai gan daudzviet tie ir nepilni un tajos nav viegli atrast vietējās personības, kas varētu izturēt konkurenci jau jaunā novada teritorijā.

Īsti politisko spēku ietekmi varēs novērtēt tikai pēc vēlēšanām. Pagaidām nekur nav teikts, ka Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Reģionu apvienībai izdosies savas pozīcijas saglabāt tik pārliecinoši, kā tas notika iepriekš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tie ir pirmie iespaidi pēc iepazīšanās ar 5. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās iesniegtajiem sarakstiem. Vēlēšanām ir pieteikti 324 saraksti, kuros iekļauti 5599 kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamā informācija.

Vairāk nekā 30 sarakstus (tajā skaitā kopā ar citiem politiskajiem spēkiem) iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība un tās dalīborganizācijas, Latvijas Reģionu apvienība, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija

Tuvu šai robežai ir arī “Latvijas attīstībai” un “Saskaņa”. Interesi par dalību vēlēšanās izrādījušas vairāk nekā 40 partijas, no kurām 18 partijas startē tikai vienā pašvaldībā, liecina “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija. Ir viena partija, kas sen jau atstājusi lielo politisko skatuvi, bet vairākās pašvaldībās joprojām darbojas – tā ir LSDSP.

Daudzviet ir veidoti kopīgie saraksti visdažādākajās kombinācijās.

Redzams, ka “Kustība Par” vairāk saskan ar “Jauno Vienotību” (“JV”) un “Progresīvajiem”, nevis ar “Latvijas attīstībai”, kura par partneriem izraudzījusies reģionālās partijas – visvairāk Vidzemes partiju.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienība (LRA) saprotas gan ar Nacionālo apvienību (NA), gan ar savu konkurenti Latvijas Zemnieku savienību (LZS).

Kur būs sīvākā sacensība?

Vislielākā konkurence paredzama Ropažu, Ogres, Jēkabpils, Mārupes novadā, kā arī Jūrmalas pilsētā, kur ir vairāk nekā desmit saraksti. Desmit politiskie spēki cīnīsies par iekļūšanu Aizkraukles, Cēsu un Ķekavas novada, kā arī Daugavpils un Jelgavas pilsētas domēs.

Lielā partiju interese varētu veicināt vēlētāju aktivitāti, taču tā arī rada riskus sagaidīt sadrumstalotu domes sastāvu, kuram būs grūti vienoties par vairākumu.

Reklāma
Reklāma

Ir gan izņēmumi, piemēram, 2017. gadā uz Daugavpils domi startēja 13 politiski spēki, bet tajā iekļuva tikai trīs partijas, kurām bija populāri sarakstu līderi.

Tur, kur šādu vietējo personību nav, izredzes samazinās. Šajās vēlēšanās daudzviet saraksti ir veidoti pēc teritoriālā principa – vairāk kandidātu no pašvaldības, kuru pārstāv domes priekšsēdis.

Piemēram, LZS sarakstā Ropažu novadā dominē garkalnieši. Tas var attaisnoties, ja saraksts pārstāv iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pašvaldību, bet ne visur tā ir. Iespējams, tāpēc Valmierā valdošā “Valmierai un Vidzemei” ir centusies nodrošināt atbalstu visās pievienotajās teritorijās.

Vēl jūtama tendence ar pirmo numuru likt jaunas sejas, bet pieredzējušie politiķi startē tālākajās vietās, kas varētu iezīmēt arī paaudžu maiņu vietējā politikā.

Īpašu pieeju izvēlējusies Liepājas partija, kas kandidātus izvietojusi alfabēta secībā – kā pirmais sarakstā ir priekšsēža vietnieks Gunārs Ansiņš, nevis bijušais mērs Uldis Sesks, tā, iespējams, sagatavojot vēlētāju arī faktiskajai līderu maiņai.

Tikai pāris pašvaldību vadītāji var būt droši

Daudzmaz droši par iespējām saglabāt varu varētu būt tikai daži vietvalži – iespējams, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) un Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, kas startē kopā ar “Latvijas attīstībai”).

Taču teju visās pārējās pašvaldībās būtu pārdroši prognozēt vēlēšanu iznākumu. Tas attiecas arī uz Līvānu novadu. Kad tā vadītājs Andris Vaivods pārgāja no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pie “Latvijas attīstībai”, ZZS priekšsēdis Edgars Tavars solīja, ka ZZS liks pretim “īstus Līvānu patriotus”.

Tagad no ZZS kandidē arī Jānis Klaužs, kuru uzskata par lielāko vietējās politikas smagsvaru. J. Klaužs gan nav ar pirmo numuru – ar to startē SIA “RNS – D” valdes priekšsēdis Kaspars Stikāns, kurš ir Latgalē pazīstams uzņēmējs.

Latvijas Zemnieku savienība vēl var cerēt uz lielāku atbalstu Dobeles novadā, kur tās sarakstā ir arī Tērvetes novada priekšsēde Dace Reinika un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Bijušais LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis arī šoreiz startē Ventspils novadā, kas ir vēl viena pašvaldība, kurā LZS var saglabāt varu, jo tās konkurenti no LRA jau tagad ir koalīcijā.

LZS priekšsēža vietnieks Augusts Brigmanis kandidē Tukuma novadā, kur pieteikti deviņi saraksti un gandrīz katrā ir kāds lokāla mēroga līderis – arī bijušais mērs Juris Šulcs (“Tukuma pilsētai un novadam”).

Tukuma novads ir viens no tiem, kurā līdz ar Engures, Kandavas un Jaunpils pievienošanu var paredzēt ļoti spēcīgu deputātu sastāvu, jo daudzos sarakstos ir pazīstami politiķi.

Spēcīgs ir arī Kuldīgas novada priekšsēdes Ingas Bērziņas veidotais saraksts, taču tam par pozīciju saglabāšanu būs jācīnās sešu partiju konkurencē.

No ministrijas uz novadu

Ne vienā vien vietā priekšsēžu pārstāvēto partiju sarakstā ir pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki. Tas ir sen praktizēts paņēmiens veidot sarakstu no cilvēkiem, kuri var zaudēt amatus, ja notiek varas maiņa.

Tāpēc viņi būs motivēti papūlēties, lai pārliecinātu balsot par šo sarakstu. Šo komandu uzvaras gadījumā citiem politiskajiem spēkiem panākt pārmaiņas pēc vēlēšanām nav viegli.

Vēl kandidē uzkrītoši daudz vietējo uzņēmēju – arī zemnieku saimniecību īpašnieki.

Valdībā pārstāvētās partijas darbam pašvaldībās piedāvā ministriju pārstāvjus. Tā Balvu novadā no JKP ar pirmo numuru kandidē tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, bet Ķekavas novadā – Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols.

NA Saulkrastu novada komandā ir zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, bet Valmieras novadā – šīs ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.

Kandidē arī vairāki Saeimas deputāti – Uldis Budriķis (JKP) uz Liepājas domi, Gatis Zamurs (“Latvijas attīstībai”) – uz Jūrmalas domi, Jānis Cielēns (JKP) – Valmieras novada vēlēšanās.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (“KPV LV”) startē Jelgavas novadā, premjera padomnieks Jānis Upenieks (“JV”) – Valmieras novadā.

Partija uztic  savu nosaukumu

Šogad vēlēšanās ne vairs desmitos, bet drīzāk simtos varētu skaitīt tos kandidātus, kas mainījuši savu politisko piederību. Vairāki politiskie spēki, par kuriem maz kas dzirdēts, ir uzticējuši savu nosaukumu vietējiem politiķiem, kas dažādu iemeslu dēļ vairs nevar startēt kopā ar to partiju, no kuras ievēlēti.

Tā Ikšķiles novada atstādinātais priekšsēdis Indulis Trapiņš Ogres novada vēlēšanās kandidē no Nacionālās savienības “Taisnīgums”, jo viņa iepriekš pārstāvētā LZP startē kopā ar viņa oponentu Ogres novada mēru Egilu Helmani (NA).

Ikšķiles novadā dibinātā partija “Apvienība Iedzīvotāji” savukārt devusi iespēju vairākiem vietējiem līderiem, kas iepriekš bija ievēlēti no vēlētāju apvienībām.

Šīs partijas sarakstā Jēkabpils novadā varēs atrast Viesītes novada priekšsēža Alfona Žuka vārdu. Daudzviet savas durvis citu partiju pārnācējiem atvērusi valdībā pārstāvētā “KPV LV”.

No tās Bauskas novadā kandidē arī Aleksandrs Novickis, kurš bija pamanījies sastrīdēties teju ar visiem domē pārstāvētajiem spēkiem.

Partijā “KPV LV” patvērumu atradusi arī Talsu novada deputāte Inga Gluzda, kura vairākkārt mainījusi politisko piederību, kā arī bijušais “Vienotības” biedrs Miervaldis Ziediņš no Jēkabpils novada.

Kā parasti vēlēšanās startē arī populāri sportisti, aktieri un mūziķi. Portālus nesen aplidoja ziņa, ka no Nacionālās apvienības Mār­upes novadā startē aktrise Rēzija Kalniņa.

Īpaši daudz radošo cilvēku vārdu var lasīt Latgalē iesniegtajos sarakstos – Augšdaugavas novadā vairākas konservatīvās partijas kā saraksta līderi pieteikušas grupas “Dabasu durovys” solistu Arni Slobožaņinu.

Rēzeknes novadā no apvienotā saraksta startē Gunārs Igaunis, dzejniece Anna Rancāne, bet “Latvijas attīstībai” sarakstā ir grupas “Galaktika” mūziķis Vitolds Gorņevs, kuru partija iepazina vasarā pirms 13. Saeimas vēlēšanām priekšvēlēšanu braucienos, kuros nodrošināja muzikālo pavadījumu.

JKP sarakstā Rēzeknē ir Ingars Puncuļs, kurš kļuva pazīstams kā dziedošās Puncuļu ģimenes un grupas “Baritoni” dalībnieks, bet Preiļu novada vēlēšanās no “Apvienības Iedzīvotāji”/LRA un JKP saraksta startē viņa kolēģis Dainis Skutelis.

Pašvaldību vēlēšanas 2021. gadā

Vēlēšanas notiek 5. jūnijā 35 novados un sešās valstspilsētās

Uz 683 deputātu vietām ir pieteikti 5595 kandidāti 324 sarakstos

Visvairāk sarakstu iesniegts:

Ropažu novadā – 14 saraksti

Jūrmalā – 13 saraksti

Ogres novadā – 12 saraksti

Mārupes novadā – 11 saraksti

Aizkraukles novadā, Ķekavas novadā, Cēsu novadā, Daugavpils pilsētā un Jelgavas pilsētā – 10 saraksti katrā pašvaldībā

Vismazāk – trīs saraksti – iesniegti Valkas un Ventspils novadā

Dati: CVK