Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgās enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis: “Pašreizējais pieņēmums ir – pagaidām pieejamais finansējums zaļajai transformācijai būs nepietiekams, tādēļ, iespējams, būs jāmeklē papildu finansējuma avoti.”
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgās enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis: “Pašreizējais pieņēmums ir – pagaidām pieejamais finansējums zaļajai transformācijai būs nepietiekams, tādēļ, iespējams, būs jāmeklē papildu finansējuma avoti.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Cilinskis: “Pagaidām pieejamais finansējums zaļajai transformācijai būs nepietiekams, tādēļ, iespējams, būs jāmeklē papildu finansējuma avoti.” 41

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lasīt citas ziņas

Kāda būs ekonomikas zaļās transformācijas ilgtspēja šā vārda ekonomiskajā izpratnē, kad un kādu ekonomisko efektu tā radīs? Šie jautājumi moka daudzus, jo saistīti ar bažām par ierasto darba vietu un ienākumu zaudējumu, bet nākotne kā vienmēr ir neskaidra.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgās enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis godīgi atbild, ka sliktā atbilde uz šiem jautājumiem pagaidām ir “mēs nezinām”, taču tūlīt pat piebilst, ka labā atbilde arī pastāv un tā ir “mēs drīz zināsim”.

“Ir izveidotas vairākas darba grupas, kurās piedalās Ekonomikas ministrija, Latvijas Universitāte un Fizikālās enerģētikas institūts un nākotnē tiks iesaistīti vēl citi dalībnieki un sākti pētījumi. Šā gada beigās mums būs krietni precīzākas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem – darba grupas uzdevums ir sniegt atbildi uz to, kā Zaļā kursa un ekonomikas zaļās transformācijas izvirzītos mērķus sasniegt pēc iespējas ekonomiski pamatotā veidā. Papildus tam Finanšu ministrija izveidojusi darba grupu, kas pēta zaļās transformācijas ietekmi uz finansēm, ņemot vērā taksonomiju – proti, finansējuma ierobežojumus, kas jau tuvākajā nākotnē tiks piemēroti visam, kas netiks uzskatīts par pietiekami videi draudzīgu.”

Cilinskis teic, ka, patiesību sakot, Zaļajam kursam un zaļajai transformācijai ir vairāki problēmu loki. Pirmais no tiem – kā sasniegt nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, energoefektivitātes pieaugumu un citus mērķus. Otrs – ko šādos apstākļos spēs ražot un eksportēt Latvija, kādas ir tās priekšrocības un trūkumi. “Liels jautājums šajos ap­stākļos – kādas ir mežsaimniecības nozares perspektīvas Latvijā,” saka Cilinskis. Visbeidzot, trešais problēmu loks saistīts ar pieejamo finansējumu – vai tas ir pietiekams. “Darba grupas pašreizējais pieņēmums ir – pagaidām pieejamais finansējums zaļajai transformācijai būs nepietiekams, tādēļ, iespējams, būs jāmeklē papildu finansējuma avoti,” viņš atzīst.

Jāpiebilst, ka bažas par finansējuma nepietiekamību moka ne tikai Latviju. Lai gan laikā no 1990. līdz 2016. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES samazinājās par 22%, bet ekonomiskā izaugsme bija 54%, kas ir zināma optimisma pamats, Eiropas Komisija piedāvājusi trīs jaunus ieņēmumu avotus ES budžetā. Pirmo no tiem veidos ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības (ETS), otro – resursi, ko rada ierosinātais ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, un trešo – starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas daļa, kas tiks pārdalīta ES dalībvalstīm. Paredzams, ka jaunie ieņēmumu avoti, kad tie būs nostabilizējušies, papildinās ES budžetu, 2026.–2030. gada laikposmā ik gadu nodrošinādami vidēji līdz 17 miljardiem eiro.

 

Sākums – viegls, tālāk grūtāk

Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks Gaidis Klāvs uzsver, ka ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai pērn izvirzīts mērķis 2030. gadā sasniegt siltumnīcefektu radošo gāzu izmešus par 55%, palielinot šo mērķi no iepriekš noteiktajiem 40%. Pērnā gada jūlijā nāca klajā dokumenti, kas sadalīja šo izmešu samazinājumu divās daļās – ETS un ne-ETS sistēmā.

ETS ir emisiju tirdzniecības sistēmas abreviatūra, šī sistēma attiecas uz lielajiem ES uzņēmumiem un enerģijas ražotājiem, bet nākotnē attieksies arī uz jūrniecību un aviāciju, kas savas darbības nodrošināšanai pērk t. s. oglekļa izmešu kvotas, daļa no tām tiek piešķirta arī par brīvu. Šai sistēmai ir tikai kopējais ES mērķis. Otra, ne-ETS sistēmas, daļa sadalīta starp dalībvalstīm. Latvijas gadījumā šis mērķis ir 17% emisiju samazinājums pret 2005. gada emisijām un tas attiecas uz visām nozarēm.

“Ja vērtē šā mērķa sasniedzamību, tad šis mērķis, neapšaubāmi, ir sasniedzams, jautājums ir tikai par izmaksām tā sasniegšanai,” vērtē G. Klāvs. “Fizikālās enerģētikas institūts veicis pirmo aplēsi par izmaksām šā mērķa sasniegšanai. Secinājumi – izmaksu sadārdzinājums jeb papildu izmaksas šā mērķa sasniegšanai ir samērā mērenas pirmo 15% samazinājuma gadījumā un sāk straujāk pieaugt pēc šīs robežas pārsniegšanas.

Kopumā, mūsu vērtējumā, 2030. gada klimata mērķu sasniegšanai papildu izmaksas būs 0,24% no Latvijas 2030. gada iekšzemes kopprodukta (0,24% no 2020. gada Latvijas IKP būtu aptuveni 77 miljoni eiro, bet 2030. gadā šī summa varētu būt pusotru līdz divas reizes lielāka. – Aut. piez.). Jāuzsver, ka te nav runa par kārtējām investīcijām, kas nepieciešamas jebkuras sistēmas uzturēšanai darba kārtībā, bet tieši par papildu izmaksām, kas būs nepieciešamas klimata mērķu sasniegšanai.”

 

Pieaugs ekonomiskās grūtības

Sākotnējais pieņēmums ir tāds, ka zaļās transformācijas rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts samazināsies, pieaugs inflācija un bezdarbs. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes pasniedzējs un minētās darba grupas loceklis Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka minētais izpētes projekts gan vēl ir tikai sākuma stadijā un tā rezultāti – klimata adaptācijas programmu ietekme uz iekšzemes kopproduktu, inflāciju un nodarbinātību – gaidāmi 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā.

“Šobrīd var teikt to, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām var samazināt Latvijas IKP un nodarbinātību un nedaudz paaugstināt inflāciju. Taču, vērtējot šos sākotnējos pieņēmumus, tie būtu jāsalīdzina ar alternatīvām – kā IKP, inflāciju un bezdarbu ietekmētu globālā sasilšana, ja mēs nedarītu neko. Ticamākais, ka šī ietekme būtu vēl lielāka. To, cik tieši varētu samazināties IKP un palielināties inflācija un bezdarbs, noteiks zaļās pārejas temps – jo lēnāk un pakāpeniskāk tā notiks, jo ietekme būs mazāka.

Cik ilgā laikā zaļā transformācija varētu sniegt ekonomisko atdevi? Šobrīd ir skaidrs, ka šai transformācijai jābūt ļoti pakāpeniskai, uzsver O. Krasnopjorovs. “Klimata mērķus var sasniegt ļoti vienkārši – rīt pat slēdzot visu ražošanu un enerģētiku, apturot transportu, aizliedzot nodarboties ar lauksaimniecību un izslēdzot apkuri mājokļos.

Taču ekonomika un tās darbības rezultātā radītie iztikas līdzekļi cilvēkiem šādos apstākļos arī pārstās eksistēt. Diez vai šādas rīcības sociālās un politiskās sekas kādam patiks. Tieši tādēļ zaļajai pārejai jābūt pēc iespējas pakāpeniskai un ļoti svarīgs aspekts šajā pārejā ir zaļo tehnoloģiju izmaksu samazināšana – jo pašlaik tradicionālo, piesārņojošo tehnoloģiju izmantošana vairumā gadījumu joprojām ir izdevīgāka. Vienīgais veids izmaksu samazināšanai ir tālāka zinātniskā izpēte un inovācijas. Otrs svarīgs aspekts ir tas, ka ļoti būtiski panākt, lai ne visas zaļās tehnoloģijas tiek importētas, daļa jārada arī tepat uz vietas, Latvijā.”

 

Kā audzēt labklājību?

Krasnopjorovs uzskata, ka zaļā pāreja noteiktos apstākļos var veicināt sabiedrības labklājības izaugsmi. “Tā pagaidām vēl ir tikai zinātniskajā literatūrā aprakstīta ideja, bet labklājības pieaugumu varētu nodrošināt tad, ja apstākļos, kad augs nodokļu slogs par vides piesārņošanu, valdība samazinātu citu nodokļu slogu – iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, VSAOI utt.

Proti, labklājības pieaugumu nodrošinātu kopējā nodokļu sloga samazināšanās vai vismaz nepalielināšanās. Šādos apstākļos mēs iegūtu tādu pašu vai augstāku labklājības līmeni un papildus vēl iegūtu vides uzlabojumu, kas ir vērtība pati par sevi, tā rezultātā, piemēram, uzlabosies cilvēku veselība un vide,” viņš saka. “Veselība un vide nav IKP sastāvdaļas, tādēļ zaļās transformācijas rezultātā iegūtie veselības un vides uzlabojumi var radīt labākus dzīves apstākļus daudziem pat tad, ja IKP apmērs paliek uz vietas vai samazinās.”

Visbeidzot – kādas ir zaļās transformācijas alternatīvas un kas notiks, ja Latvija 2030. gada klimata mērķus nesasniegs. Atklāti runājot, vismaz šobrīd šādu alternatīvu nav – ES paustā politiskā apņēmība sasniegt 2030. un 2050. gada mērķus ir ļoti stipra un atpalicējiem tiek draudēts ar sodiem.

Protams, teorētiski var iztēloties situāciju, kurā, ja vairākums dalībvalstu nesasniedz 2030. gada mērķus, tiek pārskatīts Zaļā kursa ieviešanas temps kopumā. Taču, pirmkārt, šobrīd nav nekādu pazīmju, kas liktu domāt par šādu izgāšanos, bet, otrkārt, tas būtu tik spēcīgs trieciens ES starptautiskajam prestižam, ka valstu savienība pieliks ļoti daudz pūliņu, lai no tā izvairītos. Tādēļ šobrīd jāatzīst – alternatīvas nav, Latvija var virzīties tikai pa Zaļā kursa nosprausto maršrutu.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV Aptauja

Kas, jūsuprāt, būs galvenā Latvijas problēma ekonomikas zaļās transformācijas gaitā?

  • siltumnīcefekta gāzu emisiju emisiju samazināšana
  • Latvijas ekonomikas nākotnes nozaru identificēšana
  • Nepietiekams finansējums zaļajai transformācijai

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi? 37
VIDEO. Mūzikas grupa “Bermudu divstūris” asprātīgi reaģē uz “čuhņas skandālu” 8
Lasīt citas ziņas
Deputāts: Ja Eiropa salūzīs Putina energoterora priekšā, tad mēs nevarēsim būt droši nekad vairs
Juridiskā komisija vēlreiz nobalso pret jauna klimata un enerģētikas ministra posteņa izveidi 6
Cik Latvija ir gatava maksāt par gāzi? Komentē Ojārs Skudra
Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana
VIDEO. “Tagad var redzēt, ka ir notīrīts!” Rīdzinieki priecājas par jauno ielu tīrīšanas pieeju
16:58
7 ieteikumi līdzsvara treniņam un kritienu profilaksei ziemā
16:07
KNAB lietā par CVK organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas 1
15:44
FOTO. Atklājies, ka pēdējos dzīves gados Lielbritānijas karaliene Elizabete II esot cīnījusies ar smagu slimību
Dzalbs: Tiek prognozēts, ka gripa šogad varētu būt diezgan smaga un skart lielu iedzīvotāju daļu
VIDEO. Brīvprātīgie ukraiņi savāc Krievijas karavīru mirstīgās atliekas, lai apmainītu pret mirušajiem Ukrainas karavīriem 23
VIDEO. Dziedātāja Laima Vaikule paziņo, ka februārī dosies prom no Latvijas
Vai Levita kungs ir interpretējis Satversmi? 37
VIDEO. “Man ir ļoti liela abonēšanas maksa”: seksapīlā Liene Ušakova stāsta, kā ikdienā pelna iztiku maksas vietnē
“Skatās, kuras vietas tiek savestas kārtībā.” Rajevs par krievu stratēģiju, kā tiek izvēlēti mērķi uzbrukumiem
“Ūdens nav, elektrības nav, taču galvenais – krievu nav!” Hersonas centrā neapklust mūzika un neapstājas dejas
VIDEO. Emocionāls brīdis, kad šimpanze atkalapvienojas ar savu jaundzimušo
Vai pret Krieviju noteiktās sankcijas strādā?
FOTO. Pieczvaigžņu viesnīcā Rīgā bērni iededz krāšņu Ziemassvētku egli
Linkaits: Latvija līdz gada beigām būs saņēmusi kopumā piecus jauno elektrovilcienu sastāvus
Vai triecieni pa energostacijām ir pieļaujami pēc kara noteikumiem? 29
VIDEO. Mūzikas grupa “Bermudu divstūris” asprātīgi reaģē uz “čuhņas skandālu” 8
Kas dzīvo Krimā – ukraiņiem vai krieviem lojālie? 1
VIDEO. Porziņģis gūst 41 punktu un labo karjeras rezultativitātes rekordu
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 18
Satiksmes ministrs: “Rail Baltica” pamattrases būvniecība Latvijā varētu sākties nākamā gada otrajā pusē
Žurnāls: Pavasarī Krievijā sprieduši par kodolieroču pielietošanas varbūtību
Kols: Eiropā izpratne par Krievijas noziegumiem rodas palēnām 18
Saeimas veidošana: steigā lemj par jauniem amatiem
“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies
Atis Klimovičs: Tumsa un aukstums raisa bažas
“Nulle kovida” politika Ķīnā daudzviet izraisa masveida protestus pret ierobežojumiem