Konstantinovs: Tas ir tik ļoti latviski – sistēma funkcionē, kamēr neviens tai nepievērš uzmanību 0
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atkāpusies no amata, trešdien, 11. jūnijā, paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.
Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.
Politiskie pelni tika kaisīti uz galvas, atbildība tika locīta, un parādījās viss spektrs – gan politiskais, gan valsts pārvalde, atklājot kārtīgu haosu, tā situāciju TV24 raidījumā “Kārtības rullis” raksturoja tā vadītājs Armands Puče. Viņš uzsver, ka šāda situācija atspoguļo dziļākas problēmas sistēmā. Šis haoss liecina par strukturālām vājībām, kas kļūst redzamas krīzes brīžos. Puče skatījums sniedz pārskatu par sarežģīto situāciju, kas skar visas pārvaldes līmeņus.
“Manuprāt, tur nebija nekā pārsteidzoša – tas izskatījās ļoti latviski. Ir kaut kāda milzīga sistēma, kura, kā izrādījās, funkcionē tikai tikmēr, kamēr neviens tai nepievērš uzmanību un neviens to īsti nepārbauda,” uzskata Nils Sakss Konstantinovs, psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs. Viņš norāda, ka šāda sistēma ir nestabila un atkarīga no nevērības. Tas liek domāt par nepieciešamību pēc regulāras uzraudzības. Šāda analīze atklāj dziļākas strukturālas problēmas.
Ir 10 un vēl 10 dažādas darbus pārraugošās grupas, kas viena otru pārrauga, taču, kad beidzot tika iedarbināta sistēma un tai vajadzēja darīt to, kas tai paredzēts un kam tā domāta, iestājās krīze, jo nekas nedarbojās, par faktu izsakās Sakss Konstantinovs. Viņš uzsver, ka pārraudzības struktūras neizpilda savus uzdevumus. Tas rada jautājumus par to, kā sistēma tiek uzturēta.
“Tas tagad izskatās pēc pietiekami koruptīvām darbībām, vienlaikus izskatās, ka neviens tur par neko neatbild; redzams, ka cilvēki ir nekompetenti. Un beigas ir arī latviskā manierē – tika nomesti tie, kuriem ar sistēmu ir bijusi vismazākā saistība,” tā par kārtējo neloģisko rīcību Latvijas politikā izsakās speciālists. Viņš norāda uz korupcijas riskiem un nekompetences līmeni. Šāda pieeja liek apšaubīt atbildības principus. Tas atspoguļo tipisku rīcību, kas noved pie vainīgo meklēšanas bez reāliem risinājumiem.
Viņš uzskata, ka VARAM ministre visā lielajā vēlēšanu sistēmas ķēdē nav pirmais atbildības punkts, nosaucot to par ilustratīvu piemēru, un piebilst: “Neuzskatu, ka šis bija kaut kāds īpašs gadījums Latvijas pieejā lietu risināšanai vispār.” Viņš uzskata, ka šāda pieeja ir raksturīga Latvijas pārvaldības stilam, āpēc būtu jāpārskata atbildības sadalījumu.
