“Ražojam un eksportējam vairāk, turklāt ar augstāku pievienoto vērtību.” Pieaug koksnes izstrādājumu un mēbeļu īpatsvars 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ražojam un eksportējam vairāk, turklāt ar augstāku pievienoto vērtību – pieaug koksnes izstrādājumu un mēbeļu īpatsvars. Mežsaimniecības ieguldījums valsts iekšzemes kopproduktā šogad sasniedz 5,3%, turklāt nozares produktu eksporta vērtība turpina pieaugt un šobrīd veido 22% no kopējās eksporta vērtības,” tā secināja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, atklājot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkoto Meža nozares konferenci.
Ministrs akcentēja, ka mežs nav tikai ekonomiska, bet arī sabiedriski nozīmīga vērtība, kur “meklēt spēku, atpūsties un fiziski izkustēties arī tad, ja apkārt ir ierobežojumi”, savukārt viņa kā ministra mērķis ir panākt līdzsvaru starp rūpēm par dabas vērtību saglabāšanu, nozares uzņēmēju vajadzībām un nacionālo interešu aizsardzību.
Tas – kontekstā ar Eiropas Savienības Zaļo kursu un Meža stratēģiju, kur joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
“Tāpat kā mainās pats mežs, mainās arī ES politika, un šajās pārmaiņās ir gan riski, gan ieguvumi. ES ar jauno Zaļo kursu līdz 2050. gadam vēlas kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, bet tas nedrīkst notikt uz Eiropas zemes īpašnieku rēķina, uzliekot tiem nesamērīgu slogu, kas var mazināt tirgus dalībnieku konkurētspēju.
Ne visiem regulējumiem jābūt tieši pārņemtiem no Eiropas, mums ir vieta arī nacionālajiem regulējumiem. ES piedāvātie risinājumi robežojas ar iejaukšanos nacionālās kompetences jautājumos, ignorējot reģionālās īpatnības. ES Meža stratēģijai jābūt tādai, kas nav pretrunā ar dalībvalstu attīstības mērķiem un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
Svarīgi redzēt kopsakarības, es kā ministrs rūpēšos par nacionālo interešu aizsardzību un darīšu visu iespējamo, lai pārmaiņas būtu par labu sabiedrībai,” norādīja Kaspars Gerhards.
Arī ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve atzina, ka saistībā ar Zaļā kursa ietekmi uz nozari vēl ir daudz neskaidrību.
“Eiropas Komisija nupat nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu Meža stratēģijā saistībā ar meža degradāciju un pārmērīgu atmežošanu. Būs jaunas definīcijas, jāraugās, kā tas mūs ietekmēs. Arī tiesību akta priekšlikums par meža novērošanas, ziņošanas un datu vākšanas ietvaru var radīt papildu administratīvās izmaksas datu sagatavošanai. Tāpat piesardzīgi vērtējama iniciatīva iesaistīties sertifikācijas procesos ES līmenī – šī joma būtu jāsaglabā kā brīvprātīga. Skaidrs, ka ES likumdošanas priekšlikumi būtiski ietekmēs zemes īpašniekus Latvijā, šīs ietekmes apmērs pagaidām nav nosakāms.”
Kamēr vēl īsti nav skaidrības par Zaļā kursa ietekmi uz saimniekošanu nākotnē, meža īpašnieku mierina apziņa, ka skaidri iezīmēts paredzētā finansiālā atbalsta apjoms, proti, nākamajā plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam Lauku attīstības plānā iedalīti 28,655 miljoni eiro.
Meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai atbalstos būs pieejami 11,675 miljoni eiro, meža ieaudzēšanai un kopšanai paredzēti 4,055 miljoni, bet dabas katastrofās nodarīto bojājumu atjaunošanai un to profilaksei atvēlēts viens miljons eiro.
Tikmēr lielākā finansējuma daļa – 11,92 miljoni – atvēlēti “Natura 2000” maksājumiem jeb kompensācijām par ierobežotu mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Tiesa, ņemot vērā meža īpašnieku lielo interesi, ar atvēlēto finansējumu plānošanas periodam visiem varot arī nepietikt.
Kā zināms, “Natura 2000” kompensācija ik gadu ir no 45 līdz 160 eiro par vienu hektāru atkarībā no ierobežojuma veida. Meža īpašnieki vairākkārt norādījuši, ka kompensācijas atsver meža aprites ciklā zaudēto peļņu, bet neatsver ievērojami lielākus ienākumus, koksni pārdodot.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
