FOTO. Mazie veikali beidzot vaļā! Rīdzinieki šodien stundām ilgi stāv uz ielas garās rindās

Cilvēkiem samazinājušies ienākumi, iepērkas lietoto preču “bodēs”. Veikalnieku novērojumi pēc pirmās darba nedēļas 22

Pēc teju četru mēnešu dīkstāves 7. aprīlī darbu atsākuši veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir līdz 7000 kvadrātmetru. Cik sāpīgs bijis dīkstāves cirtiens mazajiem tirgotājiem? Vai viņiem draud maksātnespēja vai, gluži pretēji, gaidāms preču realizācijas pieaugums? Vai viņi nākotnē raugās ar cerīgu vai bažīgu skatienu?

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 169
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
14 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka valsts atbalstu sistēma mazajiem un vidējiem uzņēmējiem bijusi nesabalansēta – labi dīkstāves pabalsti strādājošajiem, bet nepietiekams un novēlots atbalsts uzņēmējiem telpu uzturēšanas izmaksām, preču krājuma nomaiņai un attālinātas tirdzniecības nodrošināšanai.

Turklāt bija jāpiedzīvo izkropļota konkurence – kamēr mazie veikali slēgti, tika atļauta nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Valsts atbalsts jeb grants apgrozāmajiem līdzekļiem krīzes skartajiem mazajiem veikaliem bija relatīvi mazs – sedza tikai kādus 30% no visām izmaksām. Tāpēc pirms pāris nedēļām iesniedzām prasību Finanšu ministrijai pārskatīt šo atbalstu. Lai būtu uzskatāmāk, kāda ir mazo veikalu reālā situācija, pievienojām uzņēmēju iesniegtos aprēķinus, kādi maksājumi viņiem ik mēnesi jāveic, lai nodrošinātu veikala darbību un nekrātos parādi,” skaidro Henriks Danusēvičs.

“Pirmā nedēļa pēc dīkstāves mazajiem veikaliem kopumā bijusi laba, pircēju plūsma pārsniedza vidēji ierasto skaitu, taču varēja novērot, ka pandēmijas laikā ir ievērojami samazinājušies iedzīvotāju ieņēmumi – pārsvarā pirkumi tika veikti lietoto preču veikalos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem trūkst naudas normālam patēriņam.”

Visvairāk pieprasītās nepārtikas preces bijušas apģērbs un apavi. Ne jau visiem ir iemaņas, lai iepirktos internetveikalos, turklāt daudziem šķiet būtiski pirms vajadzīgās lietas iegādes to uzlaikot, nevis pirkt kaķi maisā. Savukārt apģērbu un apavu veikaliem ir jānodrošina pietiekami plašs preču sortiments, lai pircējiem būtu izvēle un varētu arī iegādāties atbilstoša izmēra kurpes vai bikses.

“Kaut daudziem veikaliem ir iepriekšējās sezonas preču uzkrājumi no laika, kad pērn 19. decembrī ar valdības lēmumu šie veikali tika slēgti, tagad ir jāiepērk jaunas preces. Lai to izdarītu, preču piegādātājiem jāsamaksā avanss, kas uzņēmējiem nav viegls uzdevums ierobežoto līdzekļu dēļ,” uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

 

Iespējamie risinājumi

Darbu varēja atsākt visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru. Tāpat klātienē drīkst organizēt ielu tirdzniecību, kā arī darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem turpinās strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, atbilstoši drošajam tirdzniecības protokolam darbu varētu atsākt līdz 9000 tirdzniecības vietu. “Latvijas Tirgotāju asociācija iesniedza priekšlikumu, ka, atļaujot veikaliem strādāt, vajadzētu orientēties nevis uz telpu kvadratūru, bet pieļaujamo pircēju skaitu vienlaikus veikalā.

Tad varētu strādāt visi veikali neatkarīgi no to platības. Diemžēl šis mūsu priekšlikums nav guvis valdības atbalstu,” norāda LTA prezidents. “Mēs arī ieteicām valdībai palielināt minimālo atbalstu mazajiem uzņēmējiem, lai tas būtu 50% apmērā no salīdzināmā mēneša apgrozījuma. Tā latiņa ir jāpaceļ!”

Henriks Danusēvičs piemin vēl kādu būtisku faktu – atļaujot strādāt mazajiem veikaliem, pircēju par precēm izdotā nauda nonāks arī pie vietējiem uzņēmējiem, nevis tikai ieplūdīs ārvalstu internetveikalu īpašnieku kabatās. Savukārt valsts budžetam neies garām pievienotās vērtības nodoklis.

“Tā ir problēma ne vien Latvijā, kur vairāk nekā 85% preču tiek pirktas ārvalstu internetveikalos, bet visā Eiropas Savienībā – nauda nevis paliek pie vietējiem uzņēmējiem, bet aizplūst ārpus Eiropas, piemēram, ASV interneta tirdzniecības milža “Amazon” banku kontos,” ir nobažījies LTA prezidents.

“Viena daļa vietējo tirgotāju meklēja veidu, kā izdzīvot dīkstāves apstākļos, piemēram, pārgāja uz attālināto tirgošanos. Pircēji vispirms uzņēmuma mājaslapā noskatīja un rezervēja preci, pēc tam tai devās pakaļ uz veikalu. Tas ir dārgāk gan pircējam, gan tirgotājam, jo jāmaksā par preču piegādi.”

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs iezīmē arī diezgan skaudru nākotnes ainu attiecībā uz mazajiem uzņēmējiem. “Lai kā to negribētos atzīt, maksātnespējas procesi ir neizbēgami, jo dīkstāves laiks mazajiem veikaliem ir bijis pārāk ilgs. Cietīs gan tie, kam bijusi liela nomas maksa, gan tie, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros. Galvenie cietēji būs nacionālie uzņēmēji, jo gandrīz visi valdības lēmumi tika pieņemti globālo tirgotāju interesēs.”

 

Prieks mijas ar bažām

“Esam ļoti priecīgi, ka beidzot varam atsākt darbu,” savu attieksmi pauž SIA “R.D.A.” direktore Eva Vidovska. “Pirmajā darba dienā bija izteikts pircēju pieplūdums – pie dažiem veikaliem veidojās gara rinda, tāpēc pircējiem vajadzēja kādu laiku pagaidīt, līdz varēja iekļūt tirdzniecības zālē. Jo lielāka ir veikala kvadratūra, jo raitāk notiek pircēju aprite.”

Dīkstāves laikā lietoto apģērbu un apavu tirgotājs SIA “R.D.A.” slēdza visus 64 veikalus. Distances tirgošanu nav riskējuši sākt. “R.D.A.” veikalu tīkla 250 darbinieki saņēma dīkstāves pabalstus, bet uzņēmums – apgrozāmo līdzekļu grantu. Vienā mēnesī ap piecdesmit tūkstošiem eiro nepieciešami līgumu izpildei ar ārvalstu partneriem, lai veiktu minimālus pasūtījumus, bet līdz 170 000 eiro ziemas mēnešos izmaksā veikalu telpu nomas un komunālie pakalpojumi.

“Esmu pateicīga valstij, ka darbinieki saņēma dīkstāves pabalstu, taču, kas attiecas uz apgrozāmo līdzekļu grantu, saņemtie līdzekļi ļāva segt tikai pusi no kārtējiem maksājumiem, kaut saņēmām iespējami lielāko grantu,” atklāj SIA “R.D.A.” direktore Eva Vidovska. “Jāsaka paldies daudziem veikalu telpu izīrētājiem, kas deva atlaides telpu nomai, tomēr piecus veikalus, kur šādas atlaides nesaņēmām, bijām spiesti aizvērt.”

Kaut tirdzniecības vietas no 2020. gada 19. decembra līdz 2021. gada 7. aprīlim bija slēgtas un elektroenerģija netika patērēta, OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente) tomēr tika aprēķināta, un šo summu nācās apmaksāt. “Lai saglabātu ārvalstu sadarbības partnerus, kas piegādā preci mūsu veikalu tīklam, vajadzēja katru nedēļu iepirkt preci minimālā apjomā arī dīkstāves laikā.

Mums ir noslēgti sadarbības līgumi par konkrēta preču apjoma iepirkšanu. Ja nepilda šo līgumu nosacījumus, jāmaksā līgumsods vai arī līgums tiek lauzts. Pa šo laiku esam iztērējuši lielāko daļu uzkrāto līdzekļu, kurus bijām paredzējuši 2021. gadā ieguldīt uzņēmuma attīstībā un jaunu darba vietu radīšanā. Diemžēl šos plānus vajadzēs atlikt uz vēlāku laiku,” ar vieglu rūgtumu balsī saka Eva Vidovska.

Runājot par nākotni, “R.D.A.” direktore saka – ja atļaus strādāt, viņas vadītais veikalu tīkls diezgan ātri atkopsies, jo ir spēcīgs spēlētājs savā segmentā. “Esam uzaudzējuši biezu ādu, tāpēc nekur nepazudīsim, taču pārmaiņas gan var notikt. Ja ilgi turpināsies tirdzniecības ierobežojumi, varbūt nāksies slēgt kādu veikalu ar mazāku kvadratūru, jo tur, ievērojot ierobežojumus, ir maza pircēju plūsma un veikals kļūst nerentabls.”

Eva Vidovska uzsver, ka uztraukumu un bažas par uzņēmējdarbību rada neziņa, kas notiks rīt un parīt. Vai pēc nedēļas atkal neliks slēgt veikalus epidemioloģiskās situācijas dēļ. “Jāsāk veidot uzkrājumus, kā to darījām līdz šim, lai būtu drošības spilvens, ja nu gadījumā rudenī Latvijai velsies pāri kārtējais kovida vilnis.”

 

Ar piesardzīgu optimismu

Dāvanu veikala “Rozes bode” īpašniece Anita Roze-Traviņa.
Foto no Anitas Rozes privātā krājuma

Jau teju vienpadsmit gadus Vecrīgā darbojas dāvanu veikals “Rozes bode”, kas pircējiem piedāvā vietējo amatnieku, rokdarbnieču un ražotāju darinājumus, praktiskas un skaistas lietas. Parasti lielākais pircēju pieplūdums un arī lielākie ieņēmumi šajā veikalā esot decembrī, kad tuvojas Ziemassvētki un gadumija, tātad – dāvanu sagādes laiks. “Izdzirdot paziņojumu, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ 19. decembrī tiks apturēta mazo veikalu darbība, biju šokā,” atceras veikala “Rozes bode” īpašniece Anita Roze-Traviņa. “Apmeklētāju skaita kritumu jau izjutām, kad Latvijā pirmoreiz pasludināja ārkārtējo situāciju.

Anitas veikaliņa pastāvīgo pircēju loku pārsvarā veidojot apkārtējo iestāžu, biroju, veikalu, restorānu, ministriju darbinieki, pēc rotaslietiņām vai kā cita dāvanai nāk gan rīdzinieki, gan iebraucēji no Latvijas reģioniem, pa reizei iegriežas arī kāds tūrists. “Daudzi gadiem ir bijuši uzticīgi “Rozes bodei”,” atzīst veikala īpašniece.

Veikalā ir divas darbinieces – par pārdevēju strādā gan Anita, gan vēl viena sieviete. “Janvārī pieteicāmies darbinieku dīkstāves pabalstam, ko arī saņēmām. Taču uzņēmums valsts atbalstam nekvalificējās vienā punktā – 2019. gadu bijām strādājuši ar zaudējumiem. Tie nebija lieli, bet šajā situācijā trāpīja sāpīgi.”

Kaut veikals bija slēgts teju piecus mēnešus, maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, interneta pieslēgumu, apsardzi un telpu īri neviens neatcēla. Rēķinus apmaksājusi, izmantojot privātos uzkrājumus, ieguldījusi arī naudu, ko saņēmusi kā dīkstāves pabalstu. “Ieņēmumi – nulle, bet rēķini turpina pienākt. Vienīgi namīpašnieks uz pusi samazināja maksu par īri, par ko paldies,” saka Anita un piebilst – ja būtu atteikusies no interneta, kas ir sasaistē ar novērošanas kamerām, un apsardzes, tad viņas veikala drošība būtu apdraudēta. “Sapratu – ja neapmaksāšu visus kārtējos rēķinus, pēc kāda laika varēšu atvadīties no sava veikala. Es to negribēju.”

Kaut 7. aprīlī “Rozes bode” pēc dīkstāves atvēra durvis, tik gara pircēju rinda kā pie apģērbu un apavu veikaliem neesot sastājusies. Tas Anitu saskumdinājis, tomēr vienlaikus saprot, ka viņas veikaliņā piedāvātās lietas nav pirmās nepieciešamības preces – cilvēki var iztikt bez dekoratīviem spilvenu pārvalkiem, auskariem, rokassprādzēm, māla krūzēm un svecēm. “Vieni baidās apmeklēt veikalus, jo pandēmija turpinās, citi strādā attālināti, ir iemācījušies iepir­kties attālināti, vēl kādi piesardzīgi rīkojas ar naudu vai tās dramatiski pietrūkst,” spriež Anita.

No aptuveni 100 amatnieku, rokdarbnieču, mazo ražotāju, ar kuriem sadarbojas “Rozes bode”, kādi pieci seši palūguši atdot viņu darinājumus, lai varētu notirgot paši, ja jau veikals ilgstoši ir slēgts. “Nevienam neko nevaru pārmest, jo es preces neiepērku, bet ņemu uz realizāciju,” skaidro veikaliņa īpašniece un pateicas pārējiem sadarbības partneriem par lojalitāti un situācijas izpratni.

Pagaidām veikala nākotne Anitai šķiet neskaidra. Ja pieaugs pircēju pieplūdums un pārdoto preču apjoms, varēs uzelpot, bet var notikt arī pretējais. “Patlaban esmu nogaidošā pozīcijā, lai saprastu, kā turpmāk rīkoties. Pēc pirmā pandēmijas viļņa pircēji atgriezās, varbūt tā notiks arī tagad. Ja nebūs ienākumu, nebūs naudas, ar ko samaksāt kārtējos rēķinus, arī algu. Kaut esmu optimiste, saprotu, ka ilgstoši dzīvot mīnusos nav iespējams. Turklāt jebkurā brīdī valdība var paziņot, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ mazie veikali var tikt atkal slēgti.”

Anita uzsver, ka esot cīnītāja, kas ļaujot pārvarēt dažādas krīzes. “Izdzīvos tie, kuriem bija uzkrājumi vai kuri ir turīgi veikala īpašnieki, vai arī tādi spītīgie kā es. Cits jau sen būtu metis plinti krūmos, taču mani attur tā darīt gan mana spītība, gan apziņa, ka aiz manis ir 100 amatnieku, kuriem jāuztur ģimenes.”

 

Izjuta apavu un apģērba trūkumu

“Kad aizliedza strādāt mazajiem veikaliem un ierobežoja piekļuvi dažādām nepārtikas preču grupām lielajos tirdzniecības centros, pirmā prece, kuras trūkumu izjutu, bija zeķubikses. Tās ātri nolietojas, tāpēc bieži jāpērk,” ar ne tik sen pieredzēto dalās Rūjienas bērnudārza “Vārpiņa” pirmsskolas izglītības skolotāja Guna Vītiņa.

Pēc tam aktuāla kļuvusi ziemas zābaku un kombinezona bikšu iegāde. Šogad vairākus mēnešus pieturējās sals, bet pirmsskolas izglītības skolotājām saskaņā ar pandēmijas laika noteikumiem bērndārzniekus no rīta vajadzēja sagaidīt un vakarā pavadīt ārā, nevis iekštelpās, tāpēc vajadzēja silti saģērbties.

“Gan zābakus, gan kombinezona bikses iegādājos internetveikalā. Izrādījās, ka ne viena, ne otra atsūtītā prece man neder, jo neatbilda izmēram, tāpēc nosūtīju atpakaļ un veicu jaunu pasūtījumu citā interneta vietnē. Viņu atsūtītās lietas derēja, bet ziema jau bija galā. Tas prasīja laiku un enerģiju, bet rezultāts bija nekāds – ziemu izstaigāju ar vecajiem zābakiem.”

Apģērba un apavu trūkumu izjutuši arī bērndārznieki – ja saplīsušas sandalītes, ko izmanto kā maiņas apavus, vai zābaciņi, jaunus uzreiz nebija iespēju nopirkt. “Vecākiem bija steidzīgi jārod risinājums, jo basām kājām taču bērnu nepalaidīsi ārā no mājām – vieni izmantoja vecāko bērnu valkātos apavus, citiem izpalīdzēja kaimiņi vai draugi, kam bija apavi, ko aizdot. Tāpat ne vienam vien varēja redzēt, ka krekliņa piedurknes kļuvušas par īsu. Bērni taču strauji aug!”

 

Uzziņa

• Pēc pieejamiem datiem, mazumtirdzniecībā kopumā darbojas 21 413 tirdzniecības vietas ar 86 278 nodarbinātajiem, līdz 2020. gada 19. decembra grozījumu pieņemšanai no visām atvērtas bija ap 10 763 tirdzniecības vietas (ar 51 774 nodarbinātajiem). Mainoties regulējumam, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, darbu varēja atsākt vēl līdz 9000 tirdzniecības vietām.

SAISTĪTIE RAKSTI

• “Mazie tirgotāji” pēc klasifikatora iekļaujas blokā “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts”. Šajā blokā dīkstāves atbalstu saņēmušo darba ņēmēju skaits 05.04.21. ir 18 321, kuri kopumā saņēmuši 17 197,11 tūkstošus eiro.

• Papildus sniegtie atbalsta veidi: subsīdijas atbalsts (05.04.21. minētajā nozarē saņēmēju skaits ir 9242, kopumā 4 696,06 tūkstoši eiro) un piešķirtie granti (saņēmēju skaits 1724, kopumā 33 864,24 tūkstoši eiro). Tādējādi kopā izmaksātā summa nozarē ir 55 757,41 tūkstoši eiro.

Avots: Ekonomikas ministrija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 169
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
14 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
8 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Tiesnesis Cimdiņš bij tā piedzēries un tik piedauzīgi uzvedās, ka kauns bij skatīties 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 48
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 9
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei 32
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Latvijā pieejami vēl nebijuši tūrisma objekti!” Kurp doties zelta rudens laikā? 7
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 9
22:21
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
21:51
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
21:17
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ja nav dzimtās valodas, tas var būt ceļš arī uz depresiju.” Saruna ar skolotāju Ingu Zemīti
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Trīs bērnu mamma dalās ar aizkustinošu video, kā suns katru vakaru pārbauda, vai visi bērni saldi guļ 4
4 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
8 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Mācības dabā kļūst arvien populārākas!” Kad mežs ir veselīgākā klase un sporta zāle
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Koziols ievēlēts IIHF Padomē 4
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi 5
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
VUGD autocisterna apgāzusies uz sāniem pēc sadursmes ar vieglo auto 5
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Maskavā simtiem cilvēku protestē pret vēlēšanu rezultātu falsifikāciju 15
6 stundas
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 28
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par Latvijas čempioniem šahā kļūst Rogule un Bērziņš 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā reģistrēti 816 jauni Covid-19 gadījumi. Miruši septiņi sasirgušie 91
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņi vēl ir starp mums!” Kam jāapzina 1991. gada augusta puča dalībnieki? 19
15 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. “Laika ceļotājs” no 2027. gada uzskata, ka pēc apokalipses ir pēdējais cilvēks uz Zemes 30
14 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Taizemietis rūpējas par gandrīz 1000 uz ielas nonākušiem suņiem, daļa no tiem ir invalīdi 5
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Rodrigo un Rauls
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 169
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Par mata tiesu! Autobraucējs šķērso vairākas joslas, neaizskarot nevienu citu braucošo auto 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
No omītes recepšu krājumiem: visgaršīgākais mājās gatavotais rasols 32
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 34
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Pēc uzmanības “izslāpušie”!”: princis Harijs un Megana dodoties vizītē uz Ņujorku, uzjautrinājuši soctīklu lietotājus 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 22
1 diena