Ukrainas karavīri no frontes līnijas brīdina Zelenski, ka sarunas ar Putinu ir tikai nāvējošs šķērslis 0
Pirmdienas vakariņu laikā – vienkāršā gaļas un ceptu dārzeņu bārbekjū – 150. Ukrainas izlūkošanas un triecienbataljona karavīriem prātā ir citas lietas. Volodimirs Zeļenskis apmeklē Balto namu, un Donalds Tramps tikko solīja nodrošināt Ukrainai “ļoti labu drošību”.
Izdzirdot šīs ziņas, viens no karavīriem jautā: “No kā?” – un smejas, vaicājot, kurā pusē īsti ir ASV. Taču patiesībā karavīri jaunumiem īpaši neseko līdzi. Pēc trīsarpus gadiem karam ir savs ritms, raksta The Guardian.
Drīz vien karavīru vienība dodas nakts misijā. Saulespuķu lauka malā tiek salikts drons, ielādēti divi 3,5 kg smagi sprāgstvielas, piestiprināti spārni, piestiprināts deguns un lidaparāts tiek katapultēts. Tūlīt pēc tam ir laiks ātri izklīst. “Visbīstamākais brīdis ir pēc palaišanas,” mierīgi skaidro viens apkalpes loceklis, brīdinot, ka Krievijas izlūkdienesti varētu ātri pamanīt dronu.
Pie apvāršņa, neskatoties uz politiskajām diskusijām, nav nekādu pazīmju, ka kaujas norims. Dobropilas pilsēta, kas atrodas tieši frontes līnijā un kuru tagad katru dienu bombardē Krievija, atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā. Dažreiz tālumā redzami oranži gaismas uzplaiksnījumi. Vēlāk debesīs parādās gaismas svītras – iespējams, ukraiņu mēģinājumi notriekt krievu bezpilota lidaparātu.
Otrdienas rītā Doņeckas amatpersonas ziņoja par vienu bojāgājušo un trim ievainotajiem pilsētā. Vēl trīs cilvēki gāja bojā un četri tika ievainoti Kostjantinivkā, pilsētā 50 kilometrus uz austrumiem, kurai draud ielenkums. Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas karaspēks ir veicis 67 uzbrukumus Dobropilas apgabalā. 150. bataljons pirms gaidāmās rudens ofensīvas cenšas novērst Krievijas spēku koncentrāciju un iznīcināt viņu loģistiku. Bataljona komandieris Denijs Brižatijs, 32 gadus vecs bijušais jurisprudences students, kurš strauji kāpis pa karjeras kāpnēm, atbildot uz jautājumu, vai par mieru ir kāda cena, ko ir vērts maksāt, saka, ka viņš domā “bez politikas”.
Taču, kad viņam jautā konkrētāk, viņš brīdina, ka Doneckas apgabala nodošana, kā to pieprasīja Vladimirs Putins, galu galā būtu katastrofa Ukrainai.
“Doņeckas apgabala – teritorijas, kas ir spēcīgi nocietināta pret Krieviju – zaudējums pavērtu jaunus virzienus turpmākiem uzbrukumiem: Harkiva, Dņepropetrovska, Zaporožje, kas nav labi nocietinātas. Tas būtu milzīgs un briesmīgs pozīciju zaudējums,” brīdina komandieris.
Braucot cauri reģionam, redzamas jaunas aizsardzības tranšejas – otrā līnija pret lēno krievu ofensīvu, piepildīta ar betona “pūķa zobiem” un dzeloņstieplēm. Tas viss nonāktu ienaidnieka rokās. Lidmašīna, ko izmanto naktī – Airplast, ko viegli sajaukt ar lielu modeli – var uzbrukt ēkām 40 kilometru attālumā. Tās lidojums ir ieprogrammēts iepriekš, un katru nakti apkalpe var veikt pusduci šādu misiju. Mērķus agrāk dienā izvēlas cita grupa no tā paša bataljona, izmantojot izlūkošanas dronus.
Nākamajā vakarā dienas kompānija dodas ceļā ar Vācijā ražotu Vector dronu. Ceļojums pa bedrainiem ceļiem prasa laiku, taču drīz vien viņi sasniedz tik tikko redzamu betona bunkuru.
Sagatavošanās process aizņem vairāk nekā pusstundu: vispirms tiek izveidots interneta savienojums, izmantojot Starlink, pēc tam tiek pievienota bāzes stacija un visbeidzot Vector paceļas gaisā. Pēc dažām sekundēm tas vairs nav dzirdams. Viens apkalpes loceklis uzrauga signālus no Krievijas FPV droniem, kuru piloti ir prasmīgi sprāgstvielu vadīšanā tieši mērķējot uz cilvēkiem vai aprīkojumu. Ekrāns periodiski satumst, kas liecina, ka tuvumā atrodas ienaidnieka drons. Ja attēls parādās, ienaidnieks ir tuvu, jo abas puses var redzēt viena otras FPV plūsmas. Pēkšņi tiek ziņots, ka grupa ir pamanīta. Visi ātri paslēpjas bunkurā, bet briesmas pāriet.
Pēc tam vairāki karavīri analizē Vector videoierakstu. Video kvalitāte ir izcila.
“Šis objektīvs maksāja 30 tūkstošus dolāru,” skaidro komandas vadītājs Kirilass. Pilotēšanai tiek izmantots vienkāršs Xbox kontrolieris. Kad mērķis ir atrasts, to var iezīmēt un nofiksēt.
“Militārās operācijas krasi mainās: mums jābūt modrākiem un jāpielāgojas vēl ātrāk,” saka Kirils, kurš cīnās pret Krieviju kopš 2014. gada, kad Ukrainas armija atradās haotiskā stāvoklī. Bumbu čaulas un citas kritiski svarīgas detaļas aizmugurē ražo paši 150. bataljona karavīri, izmantojot desmitiem 3D printeru.
Munīcija, tostarp tā, ko izmanto Airplast bumbvedējos, tiek montēta citā vietā, kur 3D drukātas caurules tiek piepildītas ar plastmasas sprāgstvielām un šrapneļiem — nepieciešamības gadījumā pat 100 šrapneļiem stundā. Šī “militārā rūpniecība” tikai paātrinās. Nav brīnums, ka Ukrainas armija neuzskata, ka ir tuvu sakāvei.
Viens no viņiem ir “Puma”, karavīrs no Luhanskas. Viņa dzimto pilsētu tagad okupē Krievija. 2016. gadā izlūkošanas operācijas laikā viņam divreiz iešāva krūtīs, taču viņu izglāba ložu necaurlaidīgā veste. Viņš joprojām veic visbīstamāko izlūkošanu pret okupantiem – uz sauszemes.
Pirms nedēļas Puma piedalījās pirmajā operācijā, lai meklētu krievu diversantus, kas bija izlauzušies cauri līnijām netālu no Dobropilijas. Vairāki ciemati tika attīrīti, bet viens no viņa kolēģiem gāja bojā, kad krievu mestā granāta eksplodēja no koka – atgādinājums, ka, neskatoties uz dronu inovācijām, karš joprojām ir sīva sauszemes cīņa.
Puma saka, ka diplomātiskās diskusijas viņš uzskata tikai par šķērsli. Cits kolēģis, “Optimus”, runā vēl tiešāk: “Kāda jēga atdot Doņeckas apgabalu Krievijai? Pēc visiem mūsu upuriem, pēc visām nāvēm? Ja mēs to būtu gribējuši, mēs to būtu varējuši izdarīt pašā kara sākumā.”
Balstoties uz informāciju no “The Guardian”.
