Mācība. Putins tepat līdzās 5
Tas, ka Vladimirs Putins kārtējo reizi kļuvis par Krievijas prezidentu, nav nekāds pārsteigums, taču šoreiz interesanti uzmanību pievērst arī dažām balsojuma blaknēm. Viena no tām – Krievijas prezidenta lielā popularitāte starp citās valstīs mītošajiem Krievijas pilsoņiem. Putina atbalstītāju rindas pie vēstniecībās izvietotajiem iecirkņiem 18. martā bija gandrīz visās Eiropas galvaspilsētās. Tomēr izsludinātie vēlēšanu rezultāti rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā – te par Putinu esot nobalsojuši 94,44% no visiem dalībniekiem – 20 765 vēlētāji. Tas ir rekords starp valstīm. Seko Igaunija (93,53%), Grieķija( 90,6%), Maķedonija (90,42%), Bulgārija (89,08%).
Daži kolēģi, piemēram, Pauls Raudseps no žurnāla “Ir” gan centās saglabāt optimismu un pierādīt, ka Latvija nemaz neesot tik putinska, kā pirmajā brīdī izskatās. Proti, Latvijā pavisam it kā esot ap 55 tūkstoši Krievijas pilsoņu, tātad vēlēšanās piedalījusies mazāk nekā puse. Iespējams, pārējie esot Putina pretinieki.
Politiskā aritmētika, protams, ir staipīga. Tomēr vienīgais pierādāmais fakts ir Putina atbalstītāju skaits. Pārējais – spekulācijas. Ja vēlēšanu dienā iepretī Krievijas vēstniecībai būtu noticis Kremļa opozicionāru pikets vai kādas citas aktivitātes, varētu runāt par alternatīvu viedokli, taču pagaidām neko citu, izņemot stingrus putinistus, mēs Latvijā neredzam.
Bet to, cik patiešām Krievijas pilsoņu ir Latvijā, var tikai minēt. Jā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikā norādīts, ka Latvijā dzīvo 54 684 Krievijas pilsoņi. Taču parādās arī citi dati. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova 15. februārī bija paziņojusi, ka Latvijā dzīvojot 64 tūkstoši Krievijas pilsoņu, savukārt ES statistikas birojs “Eurostat” savā 2016. gada ziņojumā kā Krievijas pilsoņus Latvijā norādījis 42,3 tūkstošus.
Kā skaidro PMLP, skaitlis 54 684 esot “Krievijas pilsoņu saņemtās uzturēšanās atļaujas (termiņuzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas) Latvijas Republikā”, (jāpiezīmē, uzturēšanās atļaujas saņemšana, it īpaši TUA gadījumā, vēl nenozīmē, ka viņiem te pastāvīgi jādzīvo). Taču “PMLP rīcībā nav datu, cik Latvijas nepilsoņu patiesībā ieguvuši Krievijas pilsonību, jo Krievijas kompetentās iestādes informāciju par Latvijas nepilsoņiem nesniedz, pamatojot to ar Krievijas likumdošanas prasībām. Informācija tiek sniegta tikai par Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Krievijas pilsonību. Jau vairāku gadu garumā Krievijas puse noraida Latvijas puses aicinājumus noslēgt vienošanos par datu apmaiņu attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem.”
