„Citā profesijā sevi nevaru iedomāties” 0

Tā saka “Mēness aptiekas” Madonā vadītāja, farmaceite Svetlana Beļakova, kura visu mūžu dara to, kas viņu patiesi aizrauj. Farmaceite atklāj, ka tieši tāda ir viņas laimes recepte.

Reklāma
Reklāma

Teksts: Ludmila Vēvere

TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Veselam
saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes 16
Lasīt citas ziņas

Par zālēm un to īpašībām Svetlana zina visu, viņu pat var droši salīdzināt ar labu tiešsaistes enciklopēdiju. Tas tāpēc, ka katru dienu viņa palīdz cilvēkiem risināt ar izrakstīto medikamentu lietošanu saistītos jautājumus vai iesaka kādu bezrecepšu līdzekli. Meklējot pareizo risinājumu, Svetlana katram aptiekas klientam uzdod desmitiem jautājumu, lai izprastu situāciju un spētu sniegt pēc iespējas plašāku, detalizētāku farmaceitisko konsultāciju. Tas nozīmē arī lielu atbildību.

Sešdesmit, simts un vairāk apmeklētāju dienā – tāda ir Svetlanas pārziņā esošās aptiekas klientu plūsmas intensitāte. Turklāt tas ir vasarā, kad neplosās gripa, koronavīruss vai citas elpceļu infekcijas. “Ziemā klientu ir daudz vairāk un katram ir jāpievērš maksimāla uzmanība. Bez empātijas šo darbu nevar strādāt,” saka Svetlana.

Uzņemties atbildību par svarīgāko

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarežģītajā un nepārtraukti mainīgajā aptiekas “okeānā” kompetentā farmaceite ar milzīgo pieredzi ir kā zivs ūdenī.

“Šajā darbā nav vietas garlaicībai, vienmuļībai un rutīnai. Mums, farmaceitiem nemitīgi jāmācās, kādas jaunas zāles ienākušas aptiekā, kāds ir to sastāvs un īpašības. Piemēram, ja kādreiz pret hipertensiju aptiekas plauktos bija aptuveni desmit medikamentu, tad pašlaik to ir jau vairāk nekā simts. Mūsu šķietami provinciālā aptieka var piedāvāt vairākus tūkstošus medikamentu nosaukumu! Mans pienākums ir rūpīgi iepazīties ar katru no tiem, dažreiz par kādam zālēm nepieciešams sazināties arī ar ārstiem.  Man ļoti patīk, ka farmaceitam ir nemitīgi jāmācās, jāpilnveidojas, jo, atvainojiet, mēs neesam atbildīgi par kartupeļu drošību pagrabā (lai gan arī tas prasa zināšanas un rūpes), bet par pašu galveno – cilvēku veselību.”

Svetlana atklāj, ka ar meitu Diānu, kura sekoja viņas pēdās un kļuva par sertificētu farmaceitu, pat pārāk bieži pārrunā profesionālus jautājumus. Nereti radi smejot aizrāda, ka būtu laiks pārslēgties uz citu tēmu, tabletes un vitamīnus liekot mierā.

Dot cerību

Svetlana ir stingra pret sevi un laipna pret pasauli. Tajā pašā laikā viņa vienmēr ir iejūtīga pret aptiekas klientiem un saprot emocijas, ko jūt cilvēki, kuri uztraucas par sāpēm, bailēm, slimībām vai nezināmo, kas sagaida saslimstot. Mazpilsētā cilvēki viens otru pazīst un daudzi saka, ka Svetlana ir kā gaisma logā – vienmēr jūt līdzi, saprot un galvenais, ne tikai izsniedz nepieciešamās zāles, bet labprāt dod arī kompetentu padomu.

“Cilvēks var iztikt bez gardām delikatesēm vai kāda sadzīves priekšmeta, taču bez medikamentiem, ja ir saslimis, nevar. Mūsu aptiekā iegriežas dažādi cilvēki, un starp tiem ir arī daudz vientuļu pensionāru. Viņi stāsta ne tikai par slimībām, bet bieži vien arī par savām bēdām un priekiem. Klausos un pieņemu šo informāciju, jo tā arī ir mana darba neatņemama sastāvdaļa.

Reklāma
Reklāma

Gadās, ka cilvēks ienāk emocionālā šoka stāvoklī. Redzot viņam izrakstīto recepti, saprotu, cik smaga var būt diagnoze, ar ko nu ir jātiek galā. Iedziļinos situācijā un cenšos sniegt profesionālus padomus ne tikai par zāļu lietošanu, bet arī uzklausīt, just līdzi, iedvesmot uz izveseļošanos. Iedrošināt un dot cerību – arī tas ir par farmaceita darbu.

Mūsdienu medicīna var patiešām daudz, un es palīdzu cilvēkiem uzticēties tai un ticēt terapijas panākumiem. Tas ir ļoti svarīgi tiem, kuriem nepieciešams papildu stimuls, lai pārvarētu savas kaites.”

Svetlana uzsver, cik ir svarīgi, lai aptieka mazpilsētā vai ciematā neatšķirtos no aptiekas galvaspilsētā ne sortimenta, ne farmaceitiskās aprūpes līmeņa ziņā, jo arī novadu iedzīvotājiem ir tiesības saņemt visu labāko savas veselības uzturēšanai vai atgūšanai.

Lai sapnis piepildās!

“Piedzimu Lazdonā – skaistā ciemā trīs kilometrus no Madonas,” stāsta Svetlana. “Mamma Valda ir šejieniete. Kad bērnībā kļuva par bāreni, pajumti deva zemnieku ģimene. Tur viņa palīdzēja dažādos darbos – ganīja zosis, govis. Tagad mammai ir jau 90 gadu un viņai joprojām ir ass prāts un laba atmiņa. Mamma man iemācīja cītīgi strādāt, dalījās zināšanās par tur pat sastopamiem ārstniecības augiem un radīja mīlestību pret Madonas ezeriem un brīnišķīgajiem pakalniem. Viņa allaž teica, ka ir jādodas uz savu sapni cauri visām vētrām, par spīti visām grūtībām.”

Jau no 10 gadu vecuma Svetlana zināja, ka vēlas kļūt par farmaceiti. “Skolā bija medicīnas pulciņš, kuru ar lielu interesi apmeklēju. Domāju par medikamentu spēku, kas dažkārt pat šodien man šķiet maģisks. Skolā mana prioritāte bija ķīmija, fizika, bioloģija un matemātika. Pēc vidusskolas beigšanas bez grūtībām iestājos Rīgas Medicīnas institūta Farmācijas fakultātē.”

Tolaik Svetlana dzīvoja kopmītnēs un mācījās nu gluži vai aizgūtnēm. “Viss mani ieinteresēja! Nesaprotu, kā vēl kaut ko bez studijām spēju pamanīt. Iedomājieties, mums bija septiņi ķīmijas priekšmeti – analītiskā, fizikālā, neorganiskā, koloidālā, toksikoloģiskā, farmaceitiskā… Un man tie visi ļoti patika.”

Pēc studijām atgriežoties dzimtajā pusē, Svetlana uzsāka darbu nelielā aptiekā ka ķīmiķe analītiķe.

“Sākumā mans darbs bija aptiekā gatavoto zāļu kontrole. Ieguvu vērtīgu pieredzi, kas ir noderīga joprojām. Pēc pieciem gadiem Madonā tika uzcelta jauna aptieka, kurā arī pašlaik atrodamies. Šeit mēs vēl arvien  gatavojam zāles un tas ir patiešām pieprasīts pakalpojums,” stāsta Svetlana.

Cik cilvēku – tik gadījumu

Svetlana ir pedants labā nozīmē. Piemēram, viņa atkal un atkal var pacietīgi skaidrot aptiekas apmeklētājiem, kāpēc lietot antibiotikas bez ārsta receptes ir kategoriski aizliegts un tās, kas palikušas no iepriekšējās slimošanas reizes, šoreiz neder, kāpēc ir bīstami organismā audzēt pret antibiotikām noturīgas baktērijas, ar kurām vēlāk neviens netiks galā.

“Šķiet, ka esmu mazliet garlaicīga, taču no mana vērīguma, precizitātes un jā, arī pedantiskuma ir atkarīga mūsu aptiekas klientu veselība. Man pietiek pacietības kaut simt reižu dienā skaidrot, ja vien tas palīdz atturēt cilvēkus no vieglprātīgas attieksmes pret viņu slimībām. Kādudien ienāk vīrietis un lūdz ziedi pret “nieka brūci” uz kājas. Lūdzu, lai parāda, ja iespējams, un redzu, ka tā ir čūla, turklāt bīstamā stadijā. Pierunāju vīrieti bez kavēšanās doties pie ārsta. Par laimi aiz aptiekas sienas atrodas doktorāts un laboratorija. Ja kāda iemesla dēļ uzreiz nevar tikt pie ārsta, domāju, kā cilvēkam palīdzēt, lai, gaidot vizīti, stāvoklis nepasliktinātos. Dažreiz nākas izsaukt arī neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Cita situācija: cilvēks ir nervozs, prasa kaut ko nerviem. Parasti izdodas pārliecināt, ka jāsāk būtu ar augu preparātiem, zāļu tēju. Mūsu aptiekā ir plašs šādu līdzekļu piedāvājums, varam piemeklēt piemērotāko.

Visi mani ieteikumi vienmēr ir individuāli, atbilstoši konkrētajai situācijai. Tā izpaužas mūsdienīga farmaceitiskā aprūpe – sniegt cilvēkam to, kas vislabāk var palīdzēt, ņemot vērā viņa dzīvesveidu, vecumu, veselības stāvokli un pat paradumus. Nevar aizmirst arī par profilaksi – ziemā ir svarīgi atgādināt par mežrozes kā C vitamīna avota spēku vai citiem vitamīniem, ko gan vajadzētu lietot pamatoti un pareizi – ja ieteicis ārsts vai par to lietošanu konsultējis farmaceits. Tikai tad varat sagaidīt patiešām pozitīvu efektu,” uzsver farmaceite.

Daudziem aptiekas klientiem Svetlana sniedz veselībai noderīgus padomus, piemēram, par D vitamīna līmeņa uzraudzību vai nepieciešamību pasargāt ādu no kaitīgā UV starojuma. Cik cilvēku, tik vajadzību, un farmaceite ir gatava atsaukties ikvienai – vai ir nepieciešams krēms raupjas roku ādas kopšanai vai knupītis mazulim.

Laime būt farmaceitei

“Lai gan dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kad teju visu var pasūtīt internetā, turklāt ar piegādi mājās, aptiekai tik un tā ir sava vieta un spēks, jo tikai šeit ir labākā iespēja katram klientam pastāstīt, kā lietot zāles, kā tās uzglabāt, atbildēt uz jautājumiem par kontrindikācijām vai zāļu mijiedarbību, un arī izskaidrot un pārliecināt, ka ar simptomiem, kā dēļ cilvēks iegriezies aptiekā, ir steigšus jādodas pie ārsta. Dažreiz ir svarīgi kaut vai ieskatīties acīs, pasmaidīt un uzmundrināt. “Mēness aptieka” sniedz pakalpojumus un farmaceitu konsultācijas arī attālināti, taču, manuprāt, tas neatceļ vajadzību un iespēju aprunāties ar aptiekas speciālistiem klātienē.”

Svetlana atzīst, ka viņai ir prieks par jaudīgo “Mēness aptiekas” komandu, kas palīdz jebkurā sarežģītā situācijā, vai tā būtu personiska vai profesionāla. “Ja nepieciešams, vienmēr varu saņemt vērtīgus padomus no saviem kolēģiem. Kolēģu ieteikumi, iespēja ātri atrisināt radušās problēmas, pleca sajūta – tas viss veicina arī mūsu klientiem sniegtās palīdzības kvalitāti. Nenovērtējama ir mūsu iespēja pastāvīgi apmeklēt mācību seminārus, konsultācijas, kas dod pārliecību, ka attīstāmies, nestāvam uz vietas.”

Spēka avots aptiekā

Lai atpūstos no rosīgās ikdienas, Svetlana ar entuziasmu rušinās dārzā, kas no agra pavasara līdz vēlam rudenim ir vienos ziedos. Dārzs ir viņas galvenais hobijs siltajā gadalaikā, savukārt ziemā viņa daudz lasa, tostarp profesionālo literatūru.

“Farmaceita profesija visos laikos ir bijusi un būs godājama un vajadzīga.  Kā reiz sacījis izcilais pagātnes filozofs Mišels de Monteņs: ir cilvēki, kuri top veselāki, vien uzlūkojot zāles. Piekrītu! Esmu pamanījusi, ka aptiekā cilvēki jūtas mazliet veselāki – atmosfēra tāda. Varbūt tāpēc paši farmaceiti vienmēr ir jauni un dzīvespriecīgi! Ienākot aptiekā, cilvēks nokļūst vidē, kur viss ir vērsts uz viņa veselības vajadzību risināšanu – vai tas būtu pēkšņi iekaisis kakls vai hroniska problēma, esam blakus un savas kompetences ietvaros palīdzam. Reizēm cilvēks pat nenojauš, ka aiz simptomiem, ko jūt, slēpjas kāda slimība, un, kad farmaceita padoma vadīts ir tomēr devies pie ārsta, nākamreiz pie mums iegriežas, lai pateiktos par rūpēm un vērību. Vai tad tas nav vislabākais darbs? Esmu laimīga būt farmaceite Madonā, katru minūti būt nepieciešama cilvēkiem un just, ka pasaulē nedzīvoju velti.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.