“Esam elastīgi pieejā un plānos, pielāgojamies pircējiem un ārējiem apstākļiem. Šī ir dabiska biznesa attīstība ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu iepirkšanās pieredzi caur labi attīstītu preču iegādes, piegādes un norēķinu platformu tieši no ražotāja,” norāda “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
“Esam elastīgi pieejā un plānos, pielāgojamies pircējiem un ārējiem apstākļiem. Šī ir dabiska biznesa attīstība ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu iepirkšanās pieredzi caur labi attīstītu preču iegādes, piegādes un norēķinu platformu tieši no ražotāja,” norāda “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Publicitātes foto

Digitālajai komercijai prognozē stabilu izaugsmi 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

Veiksmīga uzņēmumu darbība šodien vairs nav iedomājama bez pārdošanas procesu digitalizācijas jeb e-komercijas. Teiciens “ja tev nav e-veikala, tad tevis nav vispār” vislabāk raksturo situāciju, kādā kovidlaikos nonāca lielākā daļa uzņēmumu. Pateicoties ierobežotās klātienes tirdzniecības žņaugiem, arī tie, kuri e-komercijas risinājumus neuzskatīja par prioritāti, īsā laikā sāka piedāvāt produktus digitālajā vidē. Tādi lieli uzņēmumi kā “Depo”, “IKEA”, “Rimi”, “Orkla Latvija”, “Silvanols” tieši pirms diviem gadiem aktīvi pievērsās e-komercijai.

Pāreja nozīmē investīcijas

Jautāts, kas pamudinājis izvērsties digitālajā vide, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda uz vairākiem aspektiem. “Sekojot pieprasījumam un vēlmei iegādāties pārtikas produktus attālināti, 2020. gadā attīstījām produktu iegādes iespējas e-komercijas platformā “Oveikals.lv”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pandēmijas laikā mainījās patērētāju paradumi un e-komercijas dinamika. Redzējām, ka strauji aug pieprasījums pēc pārtikas iegādes internetā, bet patērētājiem ārpus Rīgas nebija iespēju saņemt produkciju ar piegādi. Tāpat līdz ar pandēmijas sākšanos un attālināto darbu liela daļa sabiedrības mainīja savu atrašanās vietu, pārceļoties uz reģioniem. Tas nozīmēja, ka arī mums strauji bija jāmaina domāšana un pieeja.

Piemēram, tā kā pandēmijas laikā degustācijas veikalos vairs neorganizējām, bija jāmeklē veids, kā iepazīstināt patērētājus ar jaunajiem produktiem. Tādēļ pie pasūtījuma sākām likt klāt dāvanā kādu no jaunajiem produktiem. “Oveikalā” šobrīd piedāvājam sešu mūsu vietējo zīmolu un septiņu mūsu pārstāvēto zīmolu produktus,” tā T. Didrihsons.

Viņš arī definē divus galvenos klupšanas akmeņus pārtikas e-komercijā. “Pirmkārt, pārvadājot pārtikas produktus, nepieciešamas dažādas uzglabāšanas temperatūras, bet ne visi piegādes servisi spēj piedāvāt nepieciešamo pakalpojumu kvalitāti. Otrkārt, šķērslis ir sabiedrības ieradumi, kas mainās līdz ar ārējiem apstākļiem, kā arī ietekmē pirktspēju. Proti, neskatoties uz to, ka e-komercija Latvijā aug ar divciparu skaitli gadu no gada, to joprojām izmanto vien neliela sabiedrības daļa. Jārisina abas šīs problēmas.”

Didrihsons uzsver, ka pāreja uz elektronisko komerciju nozīmējot investīcijas. “Darbinieku prasmes uzlabojam pastāvīgi, jo, attīstot e-veikalu, rodas nepieciešamība pēc jaunām prasmēm – lapas satura pielāgošanas interneta meklēšanas tehnoloģijām, satura mārketinga utt. Lai veiksmīgi radītu jaunas e-komercijas funkcijas, nepieciešama darbinieku prasmju pilnveide, kā arī tehniskā nodrošinājuma – sistēmu, platformu un digitālo rīku – iegāde. Mācāmies un attīstāmies katru dienu, neizslēdzam arī iespēju piesaistīt ES fondu līdzekļus.”

Reklāma
Reklāma

Pieaugums turpināsies

Patlaban pēc pandēmijas radītā izrāviena interneta tirdzniecības tirgus ir stabilizējies, tomēr turpmāk e-komercija Latvijā augs vismaz par 15% gadā, prognozē “SEB bankas” Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja Aleksandra Borcova. Viņasprāt, to sekmēs iedzīvotāju paradumu maiņa – arvien lielāka nozīme būs tirgotāju pieejamībai interneta vidē.

“Uzņēmumi, kuri pēdējo divu gadu laikā ieviesa un uzlaboja interneta tirdzniecību, tagad ir vairāk gatavi iedzīvotāju vēlmju apmierināšanai. Energoresursu izmaksu pieaugums ietekmēs arī e-komerciju. Atšķirībā no klātienes tirdzniecības administrēšanas izmaksu straujā pieauguma, e-komercijā izmaksu pieaugums rodas galvenokārt no preču paš­izmaksas izmaiņām, tādējādi tirgotājiem arvien pievilcīgāka kļūst tirdzniecības digitalizācija.

Latvija ir samērā mazs tirgus ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas savukārt mazina e-komercijas pievilcīgumu uzņēmējiem, taču tam nevajadzētu atturēt uzņēmumus. Latvijas lielākais e-komercijas potenciāls ir pakalpojumu sektorā, jo tā ļautu vietējiem uzņēmumiem ar saviem pakalpojumiem sasniegt globālo tirgu. Latvijas veiksmes stāsts “Printful” liek sarosīties arī citiem uzņēmumiem, tā nogāžot pirmo domino kauliņu. Kas nākamais? Iespējams, ka “Madara Cosmetics” projekts “print-on-demand” sektorā turpinās Latvijas e-pakalpojumu attīstību.”

Finansējums digitalizācijai

Pārdošanas digitalizācija uzņēmumiem nozīmēs papildu ieguldījumus, un te īpaši laba ziņa ir par 20 miljonu eiro piešķīrumu Latvijai no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna līdzekļiem pro­grammā “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība”.

Kā informē Ekonomikas ministrijā, par šiem līdzekļiem plānots apmācīt 3000 komersantus. Atbalsts vērsts uz tiešsaistes apmācību kursiem un informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) specializēto jomu apmācībām, tai skaitā kiberdrošību, māk­slīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu. Atbalstu plānots īstenot divās atlases kārtās. Pirmajā atbalsta sniedzējs būs biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” veidotais konsorcijs. Otrajā kārtā atbalsta sniedzējs būs nozares asociācijas, kas tiks izvēlētas atklātas atlases kārtas ietvaros.

Kamēr šis atbalsts vēl tiek gaidīts, uzņēmējiem joprojām ir iespēja izmantot šobrīd pieejamās pro­grammas. Vēl līdz nākamā gada 31. decembrim var pieteikties programmās “Atbalsts nodarbināto apmācībām”  un “Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)», tāpat finansējums pieejams arī apmācībām par e-komerciju un citu digitālo prasmju pilnveidi.

Uzrunājām uzņēmējus, kam ir pieredze līdzīgās mācībās. Piemēram, SIA “Pilatus”, kas izdod žurnālu “Doctus” un uztur arī portālu veselības aprūpes profesionāļiem “doctus.lv”, vadītāja Anda Valtere teic, ka uzņēmuma darbinieki izgājuši mācību kursus pro­grammā “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām” un ieguvums bijis būtisks.

Savukārt pirms astoņiem gadiem izveidotās virtuālā tirgus platformas “svaigi.lv” vadītāja Elīna Novada atzīst, ka dažkārt kursos nācies vilties – pasniedzēji balstījušies uz teoriju, nevis uzņēmējdarbības pieredzi, līdz ar to nav veidojusies kvalitatīva diskusija par uzņēmuma attīstības jautājumiem.

Turklāt pastāvot risks, ka tālāko apmācību īstenošanai varētu pietrūkt kompetentu IT jomas ekspertu, jo īpaši kiberdrošības, mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas datošanas jomās. Savukārt darbā ar ES fondiem “svaigi.lv” kā reģistrētam sociālajam uzņēmumam bijusi veiksmīga pieredze. “Esam apguvuši projektu izstrādes un realizācijas prasības. Būtiska loma ir “Altum” konsultantiem, kas atbalsta projekta realizācijas procesā, palīdzot izprast formālās prasības,” saka E. Novada.

Īstais brīdis investēt

Neraugoties uz izrāvienu un finansējuma iespējām, digitālās komercijas jomā tomēr vērojama zināma piesardzība no uzņēmēju puses, ļoti rūpīgi izvērtējot investīcijas potenciālo ieguvumu un ietekmi uz darbiniekiem. Lielie uzņēmumi turpina attīstīt digitālos kanālus, taču kūtrums saskatāms galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur nav resursu lielām IT nodaļām.

“Mudinājumu attīstīties radīs ārējie faktori, piemēram, likumdošana, nosakot obligātu e-rēķinu apriti starp komersantiem. Lai gan ērti e-rēķinu risinājumi pastāv jau gadiem, tomēr lielākā daļa e-rēķinu sūtītāju ir telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, savukārt e-rēķinu saņēmējs lielākoties ir privātpersona. Pandēmija bija laba priekšzīme, kā ārējais ietekmes faktors sekmē paātrinātu uzņēmumu digitālo attīstību. Pašreizējā energoresursu krīze liks uzņēmumiem savilkt jostas, taču, ņemot vērā pieejamo atbalstu digitālajai attīstībai, tagad ir īstais brīdis investēt, kamēr konkurents šo izdevību neizmanto,” uzskata “SEB bankas” pārstāve A. Borcova.

Jautāta, kas uzņēmumam liedz veiksmīgi digitāli attīstīties, viņa nosauc stratēģijas trūkumu. “Lielai daļai uzņēmumu ir grūti atbildēt, kā uzņēmums varētu izskatīties pēc pieciem gadiem. Attiecīgi nav arī konkrētu mērķu, uz ko tiekties. Komersantam jāveido stratēģija, domājot par klientu – kā es varēšu sekmēt klientu apmierinātību nākotnē?

Atbildot uz šo jautājumu, sāk parādīties idejas par nepieciešamajām pārmaiņām, turklāt tā vairs nebūs tieša reakcija uz ārējiem faktoriem. Laika gaitā stratēģija un mērķi mainīsies, taču tiks saglabāts fokuss uz attīstību. Tāpat ir ar darbiniekiem – lai veiksmīgi ieviestu digitālas pārmaiņas, nepieciešama darbinieku iesaiste. Sākot ar kādu, kas vadīs projektu, beidzot ar darbiniekiem, kurus šīs pārmaiņas ietekmēs.

Pārmaiņas atbaida cilvēkus, īpaši, kad tehnoloģijas daudzas darbības izpilda automātiski, mazinot nepieciešamos cilvēkresursus.  Jāspēj rast uzticību visa uzņēmuma līmenī, ka digitalizācija padarīs uzņēmumu konkurētspējīgāku. Digitalizācija un pārmaiņas prasa arī darbinieku apmācības, kas īstermiņā samazinās komersanta produktivitāti, taču digitalizācijas ietekmi varēs saskatīt tikai ilgtermiņā,” rezumē Aleksandra Borcova.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.