Kāpēc Latvija neseko Igaunijas piemēram? Abu Meri skaidro, kas kavē ieviest obligāto veselības apdrošināšanu 0
Daudzās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, veselības aprūpe balstās uz obligāto veselības apdrošināšanu. Kāpēc Latvijā līdz šim nav izdevies ieviest līdzīgu modeli? Uz šādu skatītāja jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbildēja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), atzīstot, ka šādas ieceres iepriekš jau nonākušas līdz Saeimai, taču politisku vienošanos panākt nav izdevies.
“Jā, tas ir tas, ko es mēģināju darīt. Divas likuma izmaiņas tika virzītas uz Saeimu, bet politiski neaizgāja,” sacīja ministrs.
Abu Meri skaidroja, ka Latvijā jau šobrīd ikvienam iedzīvotājam ir iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši akūtos gadījumos. Tomēr sistēma saskaras ar virkni problēmu – nepietiekamu finansējumu, garām rindām un speciālistu trūkumu.
Pēc ministra teiktā, viens no iemesliem, kāpēc veselības aprūpei trūkst līdzekļu, ir tas, ka ne visi, kuri izmanto sistēmu, tajā vienlīdz piedalās ar nodokļu nomaksu.
“Ir daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri izmanto sistēmu, bet nemaksā nodokļus. Ir arī tādi, kuri maksā nepietiekami. Savukārt citi godprātīgi maksā visus nodokļus, un mēs solidāri viens par otru rūpējamies,” sacīja Abu Meri.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu nav atrisināms tikai Veselības ministrijas līmenī. Lai pieņemtu šādu lēmumu, nepieciešama plaša politiskā vienošanās un diskusija ar sabiedrību.
“Pret šo sistēmu ir jārunā politiski – visām partijām, visām sabiedrības grupām, asociācijām un biedrībām. Tad ir jāizlemj, kādu sistēmu mēs vēlamies – vai tā būs kā Nīderlandē, kā Igaunijā vai izveidosim savu, Latvijas modeli,” norādīja ministrs.
Abu Meri atgādināja, ka diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas modeli Latvijā ilgst jau vairākus gadus. Pēc viņa teiktā, atsevišķi risinājumi laika gaitā pieņemti, vēlāk atcelti vai mainīti, taču līdz stabilam modelim valsts tā arī nav nonākusi.
Viņaprāt, viens no būtiskākajiem šķēršļiem joprojām ir politiskās gribas trūkums skaidri pateikt, ka ikvienam, kurš izmanto veselības aprūpes sistēmu, būtu arī jāiesaistās tās finansēšanā.
