Viens no vērienīgākajiem notikumiem, ar ko asociēsies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, būs Pasaules koru olimpiāde. Iespējams, ka nākotnē Rīgā varētu notikt Eiropas koru forums.
Viens no vērienīgākajiem notikumiem, ar ko asociēsies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, būs Pasaules koru olimpiāde. Iespējams, ka nākotnē Rīgā varētu notikt Eiropas koru forums.
Foto – Timurs Subhankulovs

Par Rīga 2014 saturu daudz nezina 0

Vaicājām ārvalstu žurnālistiem un ­māksliniekiem, cik Rīga bijusi pamanīta ­Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā?

Rolands Rastausks, dzejnieks un dramaturgs, Lietuvas nacionālās prēmijas laureāts: “Paziņojumi presē bez šaubām bija. Diemžēl neatceros, ka būtu bijušas izsmeļošas reportāžas. Nekā pārsteidzoša – par Latviju, pārfrāzējot dzejnieka Adoma Mickeviča drāmu “Veļu diena” – “Dievs ir mans liecinieks, mēs zinām vēl mazāk nekā par Ķīnu”. Šajā gadā savas vecmātes Salomejas jaunības dienu pilsētā pabiju trīs reizes, nostalģiskus un romantiskus impulsus apvienojot ar kulturāliem. Klātienē redzēju Francijas laikmetīgās mākslinieces – Orlanas izstādi un mana sena paziņas Alēna Platēla baletu “Tauberbach”, apmeklēju jūsu jauno “Titāniku” – Latvijas Nacionālo bibliotēku. Nemelodams varu teikt – bibliotēka pēc saulrieta gan no ārpuses, gan iekšpuses uz mani ir atstājusi vislielāko iespaidu. Viļņas 2009. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas epopeja beidzās ar retorisku jautājumu: nevis kāpēc un kādā veidā tika apgūta, bet kas un cik lielā mērā piesavinājās projektu naudu? Citu tēmu nebija. Tas atstāja ļoti rūgtas nosēdas, no kurām viena – vārdi “kultūra” un “mākslinieks” – kļuva gandrīz par lamuvārdiem. To es jums nenovēlētu.”

Prīts Simsons, Igaunijas laikraksta “Eesti Päevaleht” viedokļu lapas redaktors: “Fakts, ka Rīga pērn bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, Igaunijā bija pamanīts relatīvi labi. Man nav nekas daudz sakāms par “Rīgas 2014″ saturu un, šķiet, ka pat kultūras žurnālisti pārāk daudz par to nezina. Tas gan nav pārāk pārsteidzoši.”

Armīns Kērpers, Vācijas sabiedriskās televīzijas kanāla “ZDF” Polijas un Baltijas valstu korespondents: “Veidoju materiālus par “Rīgas 2014” atklāšanu – ar filmēšanas grupu bijām gan “Grāmatu ķēdē”, gan arī vēroju Riharda Vāgnera operu “Rienci”, kā arī jau janvārī ielūkojos Stūra mājas pagrabos. “Grāmatu ķēde” bija interesanta ideja, taču es būtu vēlējies, lai tā būtu bijusi vairāk piesaistīta pagājušā gada 25 gadu Baltijas ceļa jubilejai. Pērn Rīgā viesojos vairākas reizes, veidojot sižetus par citiem tematiem, galvaspilsētas programmā gan nebija nekā tāda, kas piesaistītu papildu uzmanību. Iespējams, krīze Ukrainā mazināja interesi par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kopumā Vācijas medijos bija daudz informācijas par Rīgu un tā vāciešu redzeslokā bija vairāk nekā Ūmeo Zviedrijā. Rīga bija prominentāka un pamanāmāka, un šajā ziņā latviešiem izdevās. Jāuzteic arī tas, ka “Rīgas 2014″ preses dienests strādāja ļoti profesionāli.”

Sagatavojis ĢIRTS VIKMANIS

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.