– Aizvadītajā nedēļā bijāt Latgalē. Kāds noskaņojums ir Latgales cilvēkiem? 10
– Ar pilnu atbildību varu teikt – informācijas Latgales cilvēkiem pietiek. Jautājums ir – vai vēlas ņemt to pretim? Cilvēki prasa – kā rīkoties, ja vienīgā sivēnmāte vai četras būs jānokauj. Tas ir viņu iztikšanas jautājums. Cilvēki domā, kā nodrošināt biodrošības pasākumus. Katram saimniekam ir sava sāpe, iespējas, kā risināt šo jautājumu. Nevaram katram saimniekam nozīmēt trīs konsultantus. Cilvēku attieksme pret valsti nav naidīga, tā ir lūdzoša, atbalstu prasoša. Iespējams, ka kaut kur nav pareiza informācija, tāpēc arī informatīvie materiāli par Āfrikas cūku mēri ir nodrukāti krievu valodā. Ar cilvēcisku pieeju ir jāizturas pret ikvienu cūku audzētāju, jācenšas atbalstīt biodrošības jautājumos, lai slimība kūtī nenokļūtu.
– Vēl pavisam nesen Latgales mednieki teica, ka nesaņem kompensācijas par nošautajām meža cūkām?
– Ir jāzina – kompensāciju maksās vienu reizi mēnesī, 20. datumā. Uz tikšanos ar ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem nenāk visu medību kolektīvu pārstāvji, tāpēc arī visiem nav informācijas.
Slimības ierobežošanā cilvēks ir vislielākais risks. Var doties uz mežu, tad gan vajag dezinfekcijas līdzekļus izmantot. Biju četrās Latgales aptiekās, trijās no tām šo līdzekļu pietika vismaz 50 cilvēkiem.
– Ja saimnieki nevar gadu audzēt cūkas, kas bijis gandrīz vienīgais naudas ienākumu avots, kā rīkoties?
– Visticamāk, būs atbalsts dzīvnieku, piemēram, aitu pirkumam. Par to runāsim ar Lauku atbalsta dienestu. Katram saimniekam ir jāvērtē sava situācija. Iespējams, ka gadu var izturēt.
