Dzelzceļa muzejā visapkārt lelles: kā dzīvas un gluži fantastiskas 1
No koka, auduma, māla, vilnas un modernajiem materiāliem, priecīgas, noslēpumainas, skumjas un izaicinošas, mājīgi mīlīgas un eksotiski košas – tik daudzveidīgas ir lelles, kuras līdz svētdienai apskatāmas 2. Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivālā Dzelzceļa muzejā.
Vairāk nekā simt mākslinieki, kurus Ināra Liepa sapulcinājusi šajā izstādē, darina lelles tieši tāpat kā citi mākslinieki auž gobelēnus, glezno vai veido skulptūras. Arī lelles ir mākslas darbs, un pēdējās pāris desmitgadēs tās šo statusu nostiprinājušas: ir leļļu izstādes un profesionāla kritika, galerijas, muzeji, izsoles. Lelles no bērnības mīļlietiņas kļuvušas par māksliniecisku vērtību un finansiālu ieguldījumu, tomēr nav zaudējušas savu emocionālo pievilcību un šarmu.
Šī festivāla tēma ir “Kino. Teātris. Mūzika”, tādēļ starp daudzveidīgajām lellēm un materiāliem to darināšanai vieta atradusies arī latviešu kostīmu mākslas leģendas Večellas Varslavānes (1930-2015) darinātajiem kostīmiem un tekstilmākslas granddāmas Edītes Pauls-Vīgneres koronetēm.
Iespējams, šī nav īstā izstāde, uz kuru ņemt līdzi bērnus – pie katra stenda brīdinoši vīd uzraksts “Ar rokām neaiztikt!” Taču katrā no mums, pieaugušajiem, kādā kaktiņā dzīvo bērns, kāds bijām pirms desmit, 30 vai, kas zina, 60 gadiem. Viņu gan vajadzētu atvest uz izstādi atveldzēties.
