Atlikuši tikai 18 mēneši, lai sagatavotos plaša mēroga militāram konfliktam – atklājies, ka Ķīnai un Krievijai ir kopīgi plāni pret NATO 0
ASV un to sabiedrotajiem Eiropā, visticamāk, ir atlicis tikai pusotrs gads, lai sagatavotos pilna mēroga militāram konfliktam ar Ķīnu un Krieviju. Abi autoritārie režīmi, visticamāk, uzsāks koordinētu triecienu 2027. gadā, raksta “Bild”, atsaucoties uz ASV spēku komandieri Eiropā un NATO apvienoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Aleksu Grinkēviču.
Pēc ģenerāļa domām, ja Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins patiešām izlems uzbrukt Taivānai, viņš, visticamāk, saskaņos savu rīcību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Tas pavērtu durvis globāla mēroga militāram konfliktam.
“Man tas nozīmē, ka abi notikumi var norisināties vienlaikus,” sacījis ģenerālis.
ASV ģenerālis uzsvēra, ka sabiedroto rīcībā atlicis gaužām maz laika sagatavošanās darbiem – aptuveni 18 mēneši.
“Mums būs vajadzīga katra vienība, katrs tehnikas elements un katrs munīcijas lādiņš, ko vien spēsim iegūt, lai būtu gatavi,” norādījis Grinkēvičs.
Kā raksta laikraksts “Bild”, līdzīgas bažas par Krievijas iespējamu uzbrukumu kādai no NATO valstīm šobrīd izskan arī Vācijas valdības aprindās, jo Krievija apzinoties, ka Eiropas valstis tuvākajos gados nav gatavas nopietnam militāram konfliktam.
“Līdz ar to pat [Vācijas] valdības locekļi sagaida Krievijas militāru provokāciju jau 2027. gadā,” raksta “Bild”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Iepriekš jau ziņots, ka ASV militārā un politiskā vadība ar nopietnām bažām raugās uz iespēju, ka Ķīna tuvāko gadu laikā varētu sākt militāru uzbrukumu Taivānai.
Tiek uzskatīts, ka Ķīna varētu uzsākt karadarbību jau 2027. gadā.
Tikmēr Pentagons risina sarunas ar Japānu un Austrāliju par to, kādu lomu tās varētu uzņemties šajā karā.
Nesen arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdināja:
ja Ķīna uzbruktu Taivānai, Sji Dzjiņpins, visticamāk, piespiestu savu sabiedroto Putinu izprovocēt militāru eskalāciju Eiropā, lai sētu haosu NATO aizmugurē.
Par vienu no potenciāli ievainojamākajām NATO dalībvalstīm šādā scenārijā tiek uzskatīta Igaunija – mazākā no trim Baltijas valstīm, kurā dzīvo ievērojams krievvalodīgais mazākums.
